Āda, materiāls
Ādas mākslinieciskā apstrāde. Ādas izstrādājumu mākslinieciska darināšana un rotāšana. Izejmateriāls - koku mizu ekstraktā miecētas, ar hroma sāļiem apstrādātas liellopu ādas (juhtāda, hromāda), cūkāda un to sintētiskie aizstājēji. Rotājumam lieto iespiestas, iegrieztas, iededzinātas līnijas, zeltījumu, krāsojumu, reljefējumu; arī klišejas spieduma, aplikācijas un ažūra griezuma tehnikas, pinumu un siksniņu vērumu.
Senākie rotātie ādas izstrādājumi Latvijā saglabājušies no V gs. Sākumā dekorēti galvenokārt ar bronzas detaļu, vēlāk arī ar ādā iespiestu ornamentu. XIII gs. ādas mākslinieciska apdare nonāca vācu amatniecības ietekmē un kā tautas mākslas veids apsīka. Uz tautas tradīciju pamata tā atplauka XIX gs. 2.pusē (J.Lakše-Laksmanis) un XIX-XX gs. mijā (E.Tode). Plašāk attīstījās XX gs. 20.gadu beigās (V.Zoste, A.Dzērvītis).
Radoši pārstrādātus etnogrāfiskos ornamentus ādas mākslinieciskajā apdarē izmantoja Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolu beigušie mākslinieki (V.Lācis, J.Ozoliņš, V.Cepurīte). Krievpadomju okupācijas periodā tai pievērsušies B.Aukmane, V.Grīsle, A.Kalniņa, T.Krūmiņa, H.lauva, I.Martinsone, L.Orlovska, R.Rubene, B.Štrauha, M.Trepšs. Daudz meistaru strādāja kombinātā "Māksla," kur gatavoja unikālus darbus un masveida produkciju. Ar ādas māksliniecisko apdari nodarbojās arī lietišķās mākslas pašdarbnieki. Sākot ar 60.gadiem tai raksturīga tehniska dažādība un jaunu materiālu (keramikas, koka, tekstīliju) izmantošana rotājumos, kuros dominēja stilizētas dabas formas. |
60.gadu beigās un 70.gadu sākumā izveidojās 2 tendences. Daži autori (V.Āvoliņa, V.Baltoka, V.Cepurīte, A.Līce, A.Štrauhs) izcēla materiāla savdabības māksliniecisko vērtību. Citi pievērsās galvenokart sižetiskajai iecerei un krāsnai (apgleznotas ādas) kā nozīmīgam mākslinieciskās izteiksmes veidam (D.Daugupe, I.preisa, J.Sīlis). Līdzās praktiski lietojamiem priekšmetiem tika veidoti darbi vienīgi ar dekoratīvu nozīmi - galvenokārt interjeru dekori.
Miecēšana. Ādas apstrādes galvenais process, kura rezultātā jēlādas kļūst par ādām. nemiecē tikai jēlmītās ādas un pergamentu.
Ādas grauds. Ādas virsmas raksts, kas dažādu dzīvnieku ādai ir atšķirīgs. To veido nelīdzenumi uz dermas (pamatādas) virsmas, kuri paliek pēc epidermas (virsādas) un apmatojuma noņemšanas, kopā ar matu un sviedru dziedzeru daudzumiem. Ādas grauds izveidojams arī mākslīgi.
Saites.
Pergaments.
