Acteku rakstu avoti
Nauatliski - Mēxihcatl āmoxtli.
Pamatā tie ir kopš XIX gadsimta par kodeksiem dēvēti rokraksti piktogrāfiski logogrāfiskajā rakstā, ko zīmējuši un rakstījuši īpaši acteku hronisti un rakstveži tlakvīli (tlacuilo) uz agaves vai kāda cita materiāla veidotiem audumiem.
Mazajam Zaļajam nav gadījies dzirdēt, ka acteku piltogrāfiskais raksts būtu saglabājies arī citādās formās, piemēram, sienu gleznojumos svētnīcās vai grebumos akmens stēlās.
Izmantotā rakstība. Rakstu pieminekļos izmantota nauatlu (acteku) rakstība, kas ir sena piktogrāfiski logogrāfiska rakstība - tajā ir zīmes arī fonētiskai vārdu vai zilbju apzīmēšanai.
Vēsture. Senākie acteku kodeksi pastāvēja jau pirmskoloniālajā laikmetā un ir no un tajos bija dokumentēta acteku reliģija un kultūra, viņu apdzīvoto zemju ģeogrāfija, vēsture, augstdzimušo ciltsraksti utml. Senākie rakstu pieminekļi no II g.tk.sākuma (tiešām?). Tajā, piemēram, sarakstīts Burboņu kodekss.
Kad 1519.gada 8.novembrī Fernando Kortesa karaspēks, valdnieka Montesumas II ielaists, iesoļoja acteku impērijas galvaspilsētā Tenočtitlanā, spāņi atrada bibliotēkas, kurās glabājās tūkstošiem darbu par dažādām tēmām, tostarp botāniku, zooloģiju, cilvēka anatomiju. 1519.gada 9.decembrī Seviļā ieradās pirmais kuģis ar acteku dārgumiem, ko Kortess sūtīja karalim Kārlim V no Amerikas. Ar to ieradās arī 4 neparasti saģērbti totonaki, acteku kalendāra zelta plātne, acteku kodeksi u.d.c.
Tenočtitlānas nopostīšanā un konkistas laikā vispār daudzi acteku kodeksi gājuši zudībā, taču daļu no acteku rokrakstiem spāņu iekarotāji uzlūkoja par koloniālās pārvaldes un katolicisma misijas vajadzībām noderīgu informācijas avotu un, ne tikai saglabāja esošos, bet arī ļāva indiāņu rakstvežiem izgatavot jaunus. Tādejādi kodeksu izgatavošana Meksikā turpinājās vēl līdz pat XVII gadsimta sākumam, kad, plašāk ieviešoties spāņu valodai, tie kļuva mazāk noderīgi.
Koloniālā perioda acteku kodeksiem raksturīgs attēlu tradīcijas turpinājums, taču tie ir papildināti ar tekstiem gan spāņu, gan ar latīņu burtiem uzrakstītā nauatlu (acteku) valodā.
XVI-XVIII gs. radās acteku literatūra latīņu rakstībā.
Šobrīd pasaulē zināmi ap 550 saglabājušies Vidusamerikas kodeksi (cik no tiem ir acteku?), no kuriem nedaudz vairāk kā 200 atrodas Meksikā.
Kodeksu uzbūve. Rakstīts tika līmeniski no kreisās puses uz labo. Dažādai rakstu zīmju krāsai bija simboliska nozīme.
Par pamatu rakstīšanai izmantoja no agaves vai vīģes koka mizas (amati) gatavotus audumus, kas noklātas ar baltu laku.
Rakstu audumi tika salocīti plēšveidīgi.
Kodeksi šodien. Tagad no pirmskoloniālajā periodā radītajiem acteku manuskriptiem vairs nav palicis neviens pats eksemplārs.
Acteku kodeksu saraksts:
Boturīni kodekss.
Burboņu kodekss. Francijā.
Čimalpopoka kodekss.
Magliabečiāna kodekss.
Rio kodekss (XVI gs.).
Vatikāna kodekss.
Saites.
Acteki.
