Hiksi
Kanaāniešu vai sīriešu cilšu savienība. Reizēm šo vārdu kļūdaini no grieķu valodas tulko kā „ganu ķēniņi.” Pārsvarā šīs ciltis bija padzītas no dzimtenes karu dēļ. Viņi pārcēlās uz dienvidiem – Ēģipti, apmetās šajās zemēs, un, izmantojot politiskās jukas, sagrāba Lejasēģipti.
Hiksu darbība Senajā Ēģiptē. Hiksu politiskās varas periods Ēģiptē, kas ilga 110 (teikts arī, ka 108) gadus (1640.-1550.g.pmē.) Senās Ēģiptes vēsturē tiek saukts par Otro starpdinastiju periodu (1750.–1550.g.pmē.).
Lai gan hiksu ciltis sāka ieceļot Nīlas lejteces rajonos jau ap 1900.g.pmē., tomēr citi pārstāvji ieradās ap 1730.g.pmē. no Sīrijas un Palestīnas un jau ar militāru spēku nomāca politisko juku un bezvaras novājinātās Ēģiptes valdniekus. Pēc 20 gadus ilgušas karadarbības 1684.g.pmē. hiksi pilnībā pakļāva Ēģipti. Ēģiptiešu armija, kura sastāvēja tikai no gandrīz kailiem, ar šķēpiem, lokiem un lingām bruņotiem kareivjiem, nespēja pretoties hiksu karotājiem, kuri, iekalti metāla bruņās un bruņojušies ar gariem zobeniem, ātri traucās zirgu vilktajos kaujas ratos. Pakļaut pilnīgi visu Augšēģipti tiem tā arī neizdevās.
Hiksi iekaroja Sinaja pussalu un Nīlas deltu – tātad pakļāva Lejasēģipti ar tās galvaspilsētu Memfisu. Pārņēmuši ēģiptiešu centralizētās varas sistēmu, hiksi izveidoja XV, t.s. "hiksu dinastiju," kuras galvaspilsēta Avarisa atradās Nīlas deltas austreņu daļā. Galu galā hiksu varā pilnībā atradās Lejasēģipte un Augšēģiptes ziemeļu daļa (tās centrāo un dienvidu daļu tie nespēja pakļaut). Vienīgi Tēbu noms palika vietējo valdnieku varā, taču arī viņi atzina hiksu virskundzību un maksāja tiem meslus.
Senēģiptieši hiksu okupācijas laiku ļoti smagi pārdzīvoja, jo iekarotāji dedzināja pilsētas, izpostīja tempļus, noslepkavoja iedzīvotājus, bērnus un sievietes aizveda gūstā.
Tomēr hiksi Ēģiptē ienesa arī pozitīvas pārmaiņas. Pateicoties viņiem, ēģiptieši sāka plašāk izmantot bronzu: pirms okupācijas senie ēģiptieši lietoja akmens un vara darbarīkus un ieročus, kuru izgatavošanā viņi bija sasnieguši augstu meistarību. No hiksiem senie ēģiptieši pārņēma virkni apbruņojuma elementus: zirgu vilktus kaujas ratus, metāla bruņucepures un bruņukreklus, jaunus zobenu veidus un kompozītlokus. Hiksu laikā izplatījās zirgkopība - viņi bija pirmie, kas Senajā Ēģiptē ieveda zirgus. Bez tam no hiksiem tika pārņemta virkne aizguvumu valodā un reliģijā.
Hiksu padzīšana no Ēģiptes. Ap 1571.g.pmē. Tēbu nomarhs Seknenrs, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika pilnībā sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. Avarisa tika pārdēvēta par Ramzesu.
Seknenrs. Dzīvesgājums. Iesākumā valdīja tikai Dienvidēģiptē (1.-13.nomos), kamēr delta un Vidusēģipte atradās hiksu valdīšanā. Viņš vadīja ēģiptiešu atbrīvošanās karu pret hiksiem - pieteica karu hiksu faraonam Apopam III (nezināma vieta faraonu sarakstā) un uzvarēja to ap 1590.g.pmē. (???), sakaujot tā karaspēku pie Neterūsija (uz ziemeļiem no Hermopoles) un sagrābjot lielāko daļu Vidusēģiptes.
Ap 1571.g.pmē. Tēbu nomarhs Sekenenrs, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. Avarisa tika pārdēvēta par Ramzesu. Tomēr Sekenenrs krita kaujā ar hiksiem, tādēļ tronī kāpa mazgadīgais Jahmess I, ar ko aizsākas Senās Ēģiptes Jaunās valsts posms.
Klejotāju valdīšana ilga 108 gadus, bet vēl pēc viņu aiziešanas ēģiptiešu faraoni vēl ilgi bažīgi raudzījās uz austrumiem. Pēc hiksu aiziešanas, lielākā daļa zemju nonāca monarhu rokās.
