Anubiss
Anubiss - sengrieķu val. vārds, inpw - senēģiptiešu val., izrunāja kā Anpu.
Pazemes dievs un mirušo aizbildnis senēģiptiešu mitoloģijā.
Radniecība. Senākajā ēģiptiešu mitoloģijā Anubiss bija saules dieva Ra dēls.
Sarkofāgu tekstos, kas tapuši pirmajā starplaikā (2181.-2055.g.pmē.), Anubiss ir govju dieves Hesates vai kaķu dieves Bastetas dēls.
Vēl citas tradīcijās viņš minēts kā Ra un Neftīdas dēls.
Grieķu autors Plūtarhs (40.-120.g.) rakstīja, ka Anubiss bija Ozīrisa un Neftīdas ārlaulības dēls, kuru kā savu adoptēja Ozīrisa māsa un sieva Izīda, ko tad arī uzskata par viņa māti.
Anubisa sieva Anputa (Anubisa sievišķais aspekts) ir minēta tiešā saistībā ar septiņpadsmito nomu Augšēģiptē.
Viņu meita bija šķīstīšanās dieve Kebete (Kebechet).
Ikonogrāfija. Seno ēģiptiešu mākslā Anubiss bija viens no biežāk attēlotājiem dieviem.
Agrīno dinastiju periodā viņu attēloja dzīvnieka veidolā kā melnu šakāli. Anubisa īpatnējai melnajai krāsai, jo patiesībā šakāļu kažoks ir brūnā krāsā, bija dažādas simboliskas nozīmes. Pirmkārt, tā simbolizēja līķa krāsas maiņu pēc apstrādes ar natronu un ietīšanas ar sveķainu substanci piesūcinātā audumā. Otrkārt, melnā krāsa bija Nīlas upes auglīgo sanesu krāsa un līdz ar to tā simbolizēja auglību un iespējams atdzimšanu pēcnāves dzīvē.
Vēlāk (kad?) Anubisu sāka attēlot kā vīrieti ar šakāļa vai suņa galvu.
Vienīgais Anubisa attēlojums cilvēka veidolā bez jebkādiem dzīvnieku atribūtiem atrasts Ramzesa II kapenēs, Abīdā.
Nereti Anubiss attēlots valkājām lenti un rokā turot spriguli nekhakha. Dažreiz viņu attēlots ar imiut fetišu.
Raksturojums. Bieži vien senēģiptiešu mitoloģijā Anubiss tiek uztvert kā pats Ozīriss. Kā Anubisu Ozīrisu godāja Kinopolē un Oksirinhā. Anubisa svētais dzīvnieks bija melns šakālis vai suns.
Anubisu sauca arī par "aprijēju," jo viņam piedēvēja Āpija vērša apēšanu. Cits viņa vārds - Aahuti ("dievs, kas dzīvo uz horizonta").
Visai dīvains ir Plūtarha dotais Anubisa raksturojums: "Ar Anubisu viņi [senie ēģiptieši] saprot horizontālu apli, kas atdala neredzamo pasaules daļu, sauktu pr Neftīdu, no redzamās daļas sauktas par Izīdu; taču tā kā aplis atrodas uz robežas starp gaismu un tumsu, tad to uzskata kā piederīgu tām abām. No šejienes tie secina, ka Anubiss līdzīgs Sunim, jo pēdējais ir sardzē gan dienu gan nakti."
Anubisam ir scepteris - saukts par čam.
Vēsture. Anubiss ir ļoti sena Nīlas ielejā pielūgta dievība. Voless Badžs teicis, ka "Anubisa pielūgšana sniedzas tālu laiku dziļumos. Nav šaubu, ka jau pašos Ēģiptes vēstures pirmsākumos viņa kults bija aptvēris visu valsti. Droši vien tas ir senāks nekā Ozīrisa kults."
Sākotnēji, Senās valsts laikā, iespējams, arī pirmsdinastiskajā periodā, Anubiss bija mirušo pasaules valdnieks.Anubiss bija pazemes dievs, bet vēlāk viņš tika saistīts ar mirušā ķermeņa mumifikāciju un bēru rituāliem. Pirmais Anubisa kulta centrs bija Kosa (sengrieķu Kinopole - "Suņu pilsēta"). Senās valsts laikā Anubisa kults izplatījās visā senajā Ēģiptē. Senās valsts laikā Anubiss tika atzīts par mirušo valdnieku, tikai vēlāk šo funkciju pārņēma Ozīriss.
Senās Ēģiptes agrīno dinastiju (3100.-2686.g.pmē.) periodā Anubisu attēloja kā šakāli vai suni. Šakāļu dievs, domājams, Anubiss, ir attēlots akmenī cirstos uzrakstos, kas datēti ar Hor-Aha (Meness?), Džera un citu I dinastijas faraonu valdīšanas laiku.
Senākie zināmie teksti, kuri piemin Anubisu, ir Senās valsts (2686.-2181.g.pmē.) piramīdu teksti. Tajos viņš ir pieminēts saistībā ar faraona apbedīšanu. V dinastijas faraona Unasa Piramīdu tekstos Anubiss tiek asociēts ar „Hora aci,” kas pavada mirušos, palīdzot viņiem atrast Ozīrisu.
Vidējās valsts (2000.-1700.g.pmē.) periodā pazemes valdnieka godu Anubisam atņēma Ozīriss.
Romiešu laikmetā, kas Ēģiptē sākas 30.g.pmē., kapeņu gleznojumi attēlo viņu aiz rokas vedam mirušo pie Ozīrisa.
Anubisa kults senajā Ēģiptē bija ļoti noturīgs. Ārpus Ēģiptes robežām, Nūbijā, Merojes valsts laikā tika radītas freskas, kurās attēlots nūbiešu valdnieks Anubisa priekšā.
Ptolemaju periodā (323.-30.g.pmē.), kad Ēģipte kļuva par helēnisku valsti, kurā valdīja maķedoniešu grieķu izcelsmes faraoni, Anubiss saplūda ar grieķu dievu Hermeju, rezultātā izveidojot jaunu sinkrētisku dievību Hermanubiss. Sengrieķu mitoloģijā Hermejs bija dievu vēstnesis, bet Anubiss bija mirušo dvēseļu pavadonis.
Anubisa galvenie kulta centri bija:
Kinopole (sengrieķu val.: „Suņu pilsēta”), 17.noms, Augšēģiptē;
Abta (Abt), 18.noms, Augšēģiptē;
Sauta (Saut), 13.noms, Augšēģiptē;
Sakāras nekropolē, uz ZA no Džosera piramīdas atrodas Anubisa svētnīca un blakus tai katakombas ar mumificētiem suņiem.
Mīti. Anubiss spēlē nozīmīgu lomu Ozīrisa mītu ciklā. Anubiss kopā ar Izīdu meklēja un atrada Ozīrisa līķi. Viņš to sargāja no ienaidniekiem. Pēc senēģiptiešu mītiem Anubiss bija mirušo mumifikācijas paražas ieviesējs Ēģiptē. Kādā no mītiem tieši Anubiss pats balzamē Ozirisu.
Teoloģija. Anubiss bija pazemes dievs, mirušo aizbildnis, kurš piedalījās aizkapa tiesā. Viņa pienākums ir pasludināt mirušā cilvēka dvēselei aizkapa tiesas lēmumu, kas noteica dvēseles tālāko likteni aizkapa pasaulē. Anubisam bija liela nozīme apbedīšanas rituālos.
Senēģiptiešu mitoloģijā Anubisam bija piešķirtas trīs nozīmīgas funkcijas:
- viņš bija atbildīgs par mirušā iebalzamēšanu un sagatavošanu pēcnāves dzīvei. Seno ēģiptiešu mīti vēsta, ka Anubiss iebalzamējis Seta nogalināto auglības dievu Ozīrisu, lai Izīda vēlāk spētu viņu atdzīvināt;
- Anubiss uzņēma kapenēs mūmiju un veica mutes atvēršanas rituālu, un pēc tam pavadīja dvēseli uz aizkapa tiesas zāli Maat;
- galvenais un svarīgākais Anubisa pienākums bija uzraudzīt „Patiesības svarus” un sekot tam, lai aizkapa tiesas process noritētu pareizi.
Anubiss bija kapsētu un kapeņu sargs. Dažādie Anubisam piešķirtie epiteti, kas parādās seno ēģiptiešu tekstos un uzrakstos, norāda tieši uz šo lomu. Epitets Khenty-imentiu, kas nozīmē „pirmais rietumnieks” un vēlāk kļuva par atsevišķa šakāļu dieva vārdu, netieši norāda uz viņa sarga funkciju, jo mirušos senēģiptieši apglabāja Nīlas rietumu krastā.
Kapenes Valdnieku ielejā bieži tika aizzīmogotas ar attēliem, kuros Anubiss redzams kā šakāļu dievs cīnāmies pret „deviņiem lokiem” (Ēģiptes ienaidniekiem”). Ticēja, ka tādējādi Anubiss kapenes aizsargā kā fiziski, tā garīgi. Uz Anubisu kā kapeņu un mirušo sargu norādīja vēl viens viņa epitets tpy-djuf ("tas, kurš stāv uz kalna").
Aplūkojamie objekti.
Anubisa svētnīca Sakārā. Uz ZA no Džosera piramīdas. Tai blakus katakombas.
Anubisa katakombas Sakārā. Blakus svētnīcai. Apakšzemes suņu kapenes, kurās pētnieki uzgājuši apmēram 8 miljonus kucēnu un pieaugušu suņu mūmijas, tuvāk - šeit. Nav skaidrs, vai te ir arī šakāļu mūmijas?
Hipotēzes. Pētnieks Roberts Templs izteicis domau, ka Sfinksa Gīzā iesākumā arī bijusi Anubisa atveidojums, taču vēlāk tās galva pārkalta par cilvēka galvu. Doma varētu būt vērā ņemama, jo Anubisa funkcija ir – glabāt un apsargāt.
Raksti.
Sakāras nekropolē Anubisa katakombās atrasti 8 miljoni suņu mūmiju.
Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.
