Nehbeta
Lejasēģiptes aizbildne.
Raksturojums. Nehbeta, seno ēģiptiešu mitoloģijā ir faraona varas personifikācija. Viņās svētais dzīvnieks bija plēsējputns klija.
Ikonogrāfija. Mākslā Nehbeta attēlota kā sieviete ar klijas cekuliņu un Augšēģiptes balto kroni galvā. Šissimbols mainītā veidā ir pārņemts daudzu Eiropas valstu heraldika.
Vēsture. Nehbeta ir viena no senākajām ēģiptiešu dievībām. Dievietes kulta centrs bija Augšēģiptes galvaspilsēta Nekhena (Hierakonopole).
Teonīms „Nehbeta” tāpat, kā Lejasēģiptes dievietes Uto (Uadžeta) vārds, bija obligāta faraona titulatūras sastāvdaļa. Abu šo dieviešu simboli (klija un čūska) bija faraona - apvienotās Ēģiptes valdnieka dubultkroņa elementi.
Mīti. „Piramīdu tekstos” Nehbeta dēvēta par „Hora aci,” vēlākajos tekstos dieviete saukta par „Saules aci.”
Mīti vēsta, ka Nehbeta iemācījusi cilvēkiem iegūt zelta un sudraba rūdu, kā arī apstrādāt šos metālus.
Teoloģija. Senajā Ēģiptē Nehbetu godināja kā faraona varas iemiesojumu. Uzskatīja, ka pateicoties viņai faraoni uzvar savus ienaidniekus.
Nehbeta bija arī tuksneša valdniece. Daudzas viņās funkcijas bija saistītas ar kalnrača amatu. Viņa bija arī kalnrūpniecības aizbildne.
Mitoloģijas pētnieki uzskata, ka senākajā ēģiptiešu mitoloģijas periodā Nehbeta bija zemes dievība, zemes māte, kuras pārziņa atradās visas zemē apslēptās bagātības.
Dievietes pienākumos ietilpa arī palīdzība sievietēm dzemdībās. Viņa bija arī auglības devēja.
Saites:
Senēģiptiešu mitoloģija.
