Ģeogrāfija, ģeogrāfi
Gē ("zeme" - grieķu val.) + graphō ("rakstu" - grieķu val.) = geōgraphia ("zemes apraksts" - grieķu val.).
Cieši saistītu zinātnes nozaru komplekss, kas aptver fizisko un ekonomisko ģeogrāfiju.
Fiziskā ģeogrāfija pētī likumības, kurām pakļauta Zemes apvalka (garozas, atmosfēras, apakšējo slāņu, hidrosfēras, augsnes, augu segas, dzīvnieku pasaules) uzbūve, sastāvs un teritoriļā diferenciācija.
Ekonomiskā ģeogrāfija pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības nosacījumus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
Vēsture. XIX gs. beigās - XX gs. sākumā franču ģeogrāfi izveidoja tā saukto cilvēka ģeogrāfijas skolu.
Pēdējais ģeogrāfiskais zemju atklāšanas gadījums notika tikai XX gs. pašās beigās, kad 1998.gadā ar ZMP palīdzību 75 km no Grenlandes atklāja Tobiasa arhipelāgu - sastāvošu no 6 salām.
Ģeogrāfijas nozares.
Ekonomģeogrāfija.
Envaironmentālisms.
Slaveni ģeogrāfi.
Anrī Bolī (1877.-1962.g.). Francija.
Jovans Cvijičs (1865.-1927.g.). Serbija.
Idrīss (1099.-1154.g.). Arābs.
Saites.
Zeme.
