Pīķi, šķēpi
Pīķi. Duršanai paredzēti aukstie ieroči, garo šķēpu paveids. Izmantoja kājnieki līdz XVIII gs. sākumam un kavalēristi līdz XX gs. sākumam. Kavalērijā pīķis iemiesoja visu cilvēka un zirga spēku, kas koncentrējās pīķa smailē. Trieciens ar tādu ieroci varēja radīt ārkārtīgi graujošas sekas. Tomēr visbiežāk kavalēristam pīķisbija vienreizējs ierocis, kas izgāja no ierindas pēc pirmā trieciena. Tas bija nāvi nesošs, taču kaujā mazefektīvs. Plaši izmantots un traumējošs ierocis bruņinieku turnīros.
Pīķneši. Kājnieki vai jātnieki virknē Eiropas valstu armiju XVI-XVIII gs. sākumam. To pamata ierocis bija 3-4 m garš šķēps vai pīķis tuvcīņai. Pīķi bija lēti izgatavojami un, pareizi pielietoti, varēja kļūt par svarīgu kājnieka ieroci cīņā pret kavalēriju.
Krievu armijā pīķnešu nosaukums - kopeiščiki.
