Heliopole, Ēģiptes
Senēģiptiešu Saules dieva kulta centrs tagadējās Kairas ZA.
Nosaukums. „Saules pilsēta” - sengrieķu nosaukums.
Orģinālais pilsētas ēģiptiešu nosaukums ir Annu/Anu (paralēle ar šumeru dievu An/Anu) vai Iunu jeb Junu („stabu pilsēta” – šis nosaukums laikam dēļ pilsētas obeliskiem), arī Ivni.
Bībeliskā – Un.
Arābu nosaukums – Ain Šams, „Saules Acs” vai „Saules Strūklaka.”
Atrašanās vieta. Ēģiptē, tagadējās Kairas ZA, austrumu piepilsētu Ainšamas („saules acs”) un Matarijas vietā.
Vēsture. Viena no senākajām Senās Ēģiptes pilsētām, jo radusies jau IV g.tk.pmē. - tātadjau Pirmsdinastiskajā periodā. Tā, iespējams, bija lemūriešu Saules kulta pielūgšanas vieta un no šejienes nāca visi senēģiptiešu reliģiskie priekšstati. Pirmsdinastiju periodā Heliopole bija 13.noma galvaspilsēta.
Arhaiskajā Periodā bijusi liels politiskais centrs - Heliopole bija ne tikai saules dieva Atuma, vēlāk Ra, kulta centrs, bet arī astronomijas centrs. Viens no Heliopoles augstākā priestera tituliem bija “Novērotāju pavēlnieks.”
Kādu laiku pilsēta ir bijusi Ēģiptes (Ta Kameta) centrs.
Heliopolē esot atradies "nīlomērs" - būve no akmens, ar kuru mērījuši Nīlā ūdens līmeni.
Grieķu-romiešu laikos (332.g.pmē.–395.g.) Ramzesa II Saules templis tika stipri bojāts: vairākus obeliskus no tā demontēja, tad vispirms transportēja uz Aleksandriju, bet pēc tam nogādāja Romā.
Seno Heliopoli kā akmeņlauztuves īpaši intensīvi izmantoja fatimīdu laikā, ceļot vēsturisko Kairu. Pilsētas monumentu postīšana turpinājās līdz pat XV gadsimtam.
Reliģija. Z.Sitčins apgalvo, ka tieši šai pilsētā dzimusi senēģiptiešu reliģija.
Tā bija svēta pilsēta, tika uzskatīts, ka tieši šeit uzturas galvenais dievs Ra-Atums.
Pilsēta bija veltīta Saules kultam, kurš reģionā bija izplatīts daži pētnieki uzskata to par aizgūtu no grimušās Mu / Lemūrijas civilizācijas.
Iespējams, tieši šeit pirmo reizi sāka lietot Saules kalendāru.Ir ziņas, ka tieši te priesteri apkopojuši pāriešanu mirušo valstībā uz papirusiem – Mirušo grāmatu.
Šejienes priesteri kā galveno Ēģiptes dievību godinājuši Temu (Ptahu?).
Heliopoles priesteru sacerētais kosmogoniskais mīts vēstī, ka saules dievs Atums pats sevi radīja no pirmatnējā okeāna Nuna un pēc tam lika no tā iznirt pirmajam kalnam Benbenam, uz kura stāvot, masturbējot vai ar spļāvienu radīja pirmo dievu pāri – gaisa dievu Šu un mitruma dievieti Tefnutu. No šā dievu pāra radās zemes dievs Gebs un debesu dieviete Nuta, kuri savukārt pasaulē laida Ozīrisu un Izīdu, Setu un Neftīdu.
Pēc Heliopoles izstrādātās kosmogonijas (sauktas par Eneādi jeb deviņu dievu sistēmu) parauga arī citas seno ēģiptiešu pilsētas radīja savas kosmogoniskās sistēmas, no kuriem pazīstamākie ir Tēbu, Memfisas un Hermopoles pasaules un dievu radīšanas mīti.
Arhitektūra. Tempļi tikpat kā nav saglabājušies, jo to sastāvdaļas kā celtniecības materiāli tika izvazāti citu ēku būvēšanai. Domājams, no Junas vedis ceremoniālais celš uz Gīzas plato (Tutmesa stēlas teksts).
Aplūkojamie objekti.
Ra/Atuma svētnīca. It kā radusies uz Benbena paugura, kur Bena putns (Fēnikss) vītolā novija ligzdu. Galvenā Heliopoles svētnīca. Iespējams, tā ir tā pati svētnīca ar Benbenu.
Svētnīca ar Benbenu („Putns-Piramīda”). Tika uzskatīts, ka tas ir dieva Ra Saules laivas daļa, ar kuru tas ieradās uz Zemes no „miljonu gadu planētas.” Glabājas tempļa iekšējā svētnīcā, bet vienu reizi gadā to izstādīja vispārējai aplūkošanai. Pie tā plūda svētceļnieki un pielūdza to. Pats objekts laiku gaitā ir zudis, taču atrasta tā kopija akmenī. Tas vēl glabājās templī faraona Pianha laikā ap 750.g.pmē., jo saglabājies faraona apmeklējuma apraksts. Svētnīca līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Iespējams, šī bija Fēniksa putna svētnīca.
Saules svētnīca – Ramzesa II laika, ar viņa figūrām. Tur atrasta 4-5 tonnas smaga rozā granīta statuja ar Ramzesa II vaibstiem. Vēl drupās atrasta 5,1 m augsta sēdoša cilvēka statuja ar hieroglifiem.
Mādas kultūras kapsēta. Viena no 12 uzietajām Mādas kultūras apmetnēm.
Džosera svētnīca. Viena no senākajām Heliopoles celtnēm, no tās saglabājušies tikai fragmenti.
Senuserta I obelisks. Vēl joprojām savā sākotnējā vietā stāv sarkana granīta obelisks, kuru XII dinastijas faraons Senuserts I uzslēja Atuma-Ra templī. Obeliska garums ir 21 metrs un svars – 120 tonnas.
Saules svētnīca. 2006.gadā ēģiptiešu arheologi, sadarbojoties ar Vācijas Arheoloģijas institūtu, Kairas priekšpilsētas Ainšamas rajonā atklāja milzīgas Ramzesa II celtas Saules tempļa drupas. Tas bija viens no lielākajiem tempļiem Ēģiptē, otrs lielākais aiz Amona tempļa, Karnakā. Ramzesa II laikā celtais Saules templis bija iespaidīgs ar greznām būvēm, lieliskiem reljefiem, milzīgām statujām un obeliskiem. Grieķu-romiešu laikos (332.g.pmē.–395.g.) Ramzesa II Saules templis tika stipri bojāts: vairākus obeliskus no tā demontēja, tad vispirms transportēja uz Aleksandriju, bet pēc tam nogādāja Romā.
