Eģiptoloģija, eģiptologi
Zinātņu kopums, orientālistikas nozare, kas pēta Senās Ēģiptes civilizāciju - valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģijas pieminekļus.
Eģiptoloģijas sākums. Eģiptoloģija kā zinātņu nozare sākās līdz ar Napoleona militāro iebrukumu osmaņu turku pārvaldītajā Ēģiptē 1798.gadā. Līdz ar militāristiem ieradās arī liels daudzums franču zinātnieku, kas aprakstīja Ēģiptē esošās senās celtnes un savāca lielu daudzumu akmens pieminekļu un citu artefaktu.
Lai gan militāro kolīziju rezultātā franču savāktā kolekcija nonāca britu īpašumā (tagad šie priekšmeti redzami Britu muzejā Londonā), tomēr tie kalpoja par sākumu Senās Ēģiptes kultūras akadēmiskai izpētei.
1818.gada 2.martā Hefrēna piramīdā iekļuva itāļu pētnieks Dž.Belconi - kā pirmais mūsdienās. Viņš arī vēlāk atklāja Abusimbelas svētnīcu.
Pirmo artefaktu izpēte. Viens no franču uzietajiem artefaktiem bija tā sauktais Rozetas akmens, ar kura palīdzību Ž.F.Šampoljonam izdevās atšīfrēt senēģiptieši hieroglifisko rakstību. Tas, savukārt, ļāva izmantot senēģiptiešu vēstures rakstītos avotus. 1822.gadā franču zinātnieks Ž.Šampolions atklāja ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšanas paņēmienus. Viņš sastādīja pirmoēģiptiešu valodas gramatiku un vārdnīcu.
Karaliskā prūšu ekspedīcija (1842.-1845.g.). Karaliskās prūšu ekspedīcijas” laikā 1842.–1845.gados Ēģipti apmeklēja vācu arheologs K.R.Lepsiuss. Pirmais Lepsiusa panākums bija Senās valsts atklāšana daudzos vēstures pieminekļos. Viņš atrada atliekas no vēl nezināmām 30 piramīdām, tādējādi to skaitu palelinot līdz 67. Viņš uzgāja līdz tam nepazīstamu kapu veidu – mastabas, un izpētīja 130 no tām. Viņš pirmais uzmērīja Ķēniņu ieleju. Ielejā apmeklēja arī Huja kapenes TT40, kur Ērikam Veidenbaham licis nokopēt sienu gleznojumus. Viņš bija pirmais, kas redzēto sistematizēja. Rihards Lepsiuss bija pirmais modernās eģiptoloģijas dibinātājs.
Eģiptoloģijas pamatlicēji Rietumeiropā bija vācu zinātnieki Ā.Ērmanis un H.Grapovs, franču zinātnieks G.Maspero, angļu arheologs V.F.Pītrijs.
Sākot ar XX gs. 30.gadiem Rietumvalstis Senās Ēģiptes vēstures pieminekļu pētīšanā sāka nopietni ieguldīt un tērēt nopietnus līdzekļus. Īpaši šie procesi aktivizējās līdz ar franču arheologa Ogista Marieta parādīšanos Ēģiptē.
Vairākās pasaules vietās radās eģiptoloģijas centri, kuros tika akumulētas zināšanas par seno kultūru, pārsvarā Eiropā. Pirmā pilsēta pasaulē, kur dibināts Senās Ēģiptes muzejs bija Turīna, te joprojām glabā tā saucamo Turīnas Ķēniņu sarakstu.
Līdz tā saucamajam "arābu pavasarim" Ēģiptes Senlietu departamenta vadītājs bija kāds Zahi Havass, kas viņam lēnī nodoto nozari apsaimniekoja tīri austrumnieciskā gaumē. Līdz ar tādu vadības stilu ir bijis visai ilgu laiku vest apjomīgus un ar konjunktūru nesaistītus pētījumus.
2009.gadā Havass paziņoja, ka pārtrauc jebkādu sadarbību ar franču Luvru, kamēr tā neatdošot 5 nelikumīgi izvestus obelisku fragmentus. Tie tika atgriezti.
Havass bija arī tas, kas pārtrauca talantīgā vācu inženiera Gantenbrinka pētījumus Lielajā piramīdā ar šahtu robota palīdzību.
Senās Ēģiptes kultūras muzeji.
Britu muzeja Ēģiptes zāle.
Luvra.
Kairas Ēģiptes muzejs. Pastāvējis mazliet ilgāk par gadsimtu, līdz ar jaunā muzeja uzcelšanu tiks likvidēts.
Lielais Ēģiptes muzejs. Tāds tika plānots uzbūvēt tikai 2 km uz rieteņiem no Gīzas piramīdu lauka. 50 ha platībā. Kompleksa pamatakmeni 2002.gadā ielika nu jau gāztais prezidents Hosni Mubaraks.
Pitrija Eģiptoloģijas muzejs Londonā.
Stambulas Arheoloģijas muzejs.
Turīnas Senās Ēģiptes muzejs. Pirmais eģiptoloģijai veltītais muzejs pasaulē.
Slaveni eģiptologi.
Arturs Veigals (~1902.g.).
Bartons.
Čārlzs Gurelijs (~1902.~1903.g.).
Džeimss Bresteds (1865.-1935.g.). ASV.
Dž.Vegners (~2005.g.).
Flinders Pitrijs (1853.-1942.g.). Britu eģiptoloģijas pamatlicējs.
Hartvigs Altenmillers.
Hovards Kārters. Lielbritānija, Tutanhamona kapeņu atklājējs.
Kārlis Rihards Lepsiuss (1810.-1884.g.). Vācija. Modernās eģiptoloģijas pamatlicējs.
Marks Lēners.
Marks Žabolts. Francija.
Nestors Hots. Francija.
Ogists Mariets (1821.-?).
Roselini.
Voless Badžs (1957.-1934.g.). Lielbritānija. Ēģiptiešu mirušo grāmatas iztulkotājs.
Zahi Havass.
Žaks Morgans (~1894.g.).
Žans Fransuā Šapolions (-1832.g.). Francija, senēģiptiešu hieroglifiskā raksta atšifrētājs.
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
