Aliens

Merneptahs (1213.-1203.g.pmē.)

Baenrehotephirmaat.
Jaunās valsts XIX dinastijas 4.faraons no 1213. līdz 1203.g.pmē.

Radniecība. Tēvs - Ramzess II.
Dēls - Sets II.

Dzīvesgājums.
Faraona valdīšanas laiks. Pētnieku veiktie aprēķini liecina, ka vienīgais gredzenveida Saules aptumsums, kas varēja notikt laika periodā starp 1500.–1050.g.pmē., bija redzams 1207.gada 30.oktobrī pirms mūsu ēras. Ja šie aprēķini tiks akceptēti, tad tas palīdzēs precīzāk noteikt Ramzesa Lielā un viņa dēla Merneptaha valdīšanas laikus. Pēc jaunajiem aprēķiniem faraona Merneptaha valdīšana sākas 1210. vai 1209.g.pmē. No seno ēģiptiešu tekstiem ir zināms, cik ilgi valdījis gan Merneptahs, gan viņa tēvs Ramzess Lielais. Jaunais pētījums ar viena gada precizitāti datē Ramzesa Lielā valdīšanas laiku no 1276.–1210.g.pmē.
Šis faraons izrādījās nespējīgs aizstāvēt valsti no ārējiem ienaidniekiem: no jūras iebruka laupītāji un no rietumiem iebruka lībieši. Tad viņi abi apvienojās un devās uzbrukumā tā laika galvaspilsētai Memfisai. Faraons krita depresijā, jo nebija spējīgs aizstāvēt pilsētu. Tad, naktī pirms izšķirošās kaujas, faraonam nāca sapnī dievs Ptahs. Tas apsolīja uzvaru kaujā un deva zobenu, mudināja atbrīvoties no bailēm. Tālāk teksts bojāts, tā ka sapņa turpinājums nav zināms. Kad faraons pamodās, tas ieraudzīja zobenu savā rokā. Atguva drosmi un ēģiptieši kaujā sakāva naidiniekus. Šis teksts izlasāms uz Karnakas svētnīcas Ceturtās kolonnas.

Atradumi.
Kapene Tēbās. Atrodas Luksoras Ķēniņu ielejā. Arheologi piešķīruši tai numuru KV8. Blajus tēva Ramzesa II kapenei.

Merneptaha stēla. Merneptaha piektajā valdīšanas gadā no granīta izcirstā stēla tagad atrodas Kairas Ēģiptes muzejā un uz tas iekaltais teksts vēstī par faraona karagājienu uz Kānaānu, kur viņš sakāvis Izraēļa bērnus. 

Avoti.
Teksts uz Karnakas svētnīcas ceturtās kolonnas. Tur stāstīts par to kā faraonam līdzējis dievs Ptahs kaujā uzvarēt ienaidniekus. 

Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).