Polisas krīze: brīvā tirgus un globalizācijas pirmais uznāciens

Polisa, grieķu pilsētvalsts un kopdzīves forma – brīvu, autarķisku, ciešu sadzīvisko un liktens vienotību apzinošos, senču dievu kultu un asins saišu saistītu, nemitīgā visas dzīves jomas caurstrāvojošā sacensībā-agonā dzīvojošu indivīdu sociāli kulturālā kopība, ir viens no mūsdienu eiropejiskās identitātes stūrakmeņiem. Pašpārvalde, neatkarība, pilsoniskā līdzdalība valsts pārvaldē, tiešā demokrātija – visi šie un citi, ar tiem saistītie, mūsu ikdienā par pašsaprotamiem uzskatītie jēdzieni lielā mērā sakņojas Senās Grieķijas vēsturē.

Lasīt tālāk...

Meksikāņu arheologi paziņo par senākās Čičenicas piramīdas atklāšanu Kukulkāna piramīdas iekšienē

Maiju senpilsētas Čičenicas centrālā monumentālā celtne Kukulkāna piramīda, ir apcelta apkārt divām mazākām, un, protams, senākām piramīdām. Trešā, pati mazākā un, loģiski, arī pati vecākā, atklāta, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Lasīt tālāk...

Megalītiskās Spānijas kristāla ieroči

Vairākums aizvēsturisko akmens priekšmetu, rīki un ieroči, ir izgatavoti no tādiem triecienizturīgiem un plaši pieejamiem iežiem kā granīts, bazalts, diorīts... Tāpat ļoti plašu pielietojumu guvis trauslākais, taču cietais, asais un prasmīgai apstrādei pakļāvīgais krams. Retāk izmantoti mazāk pieejami materiāli, piemēram, vulkāniskais stikls, obsidiāns. Taču pavisam reti ir sastopami priekšmeti, kas darināti no tik trausla un apstrādē nepraktiska, sarežģīta, taču vizuāli pievilcīga un jau kopš senseniem laikiem dažādām simboliskām nozīmēm apveltīta materiāla kā kalnu kristāls. Kā secināts izdevumā “Quaternary International” nesen publicētā rakstā, Senās Eiropas vēlajā neolītā un vara laikmetā, t.i. periodā pirms metāla rīku ieviešanās un tās sākumā, kalnu kristāla apstrādes tehnoloģijas visaugstāko attīstību bija sasniegušas mūsdienu Andalūzijā, Spānijas dienvidrietumu daļā.

Lasīt tālāk...

Izraēlā atrasta unikāla 4000 gadus veca “domātāja” skulptūra

Veicot aizsardzības izrakumus kādā Jehudas pilsētas (Izraēla) būvlaukumā, arheologi uzgājuši pārsteidzošu bronzas laikmeta krūzes rotājumu – slaveno Ogista Rodēna “Domātāju” atgādinošu skulptūru.

Lasīt tālāk...

Panamā atklāti 4000 gadu seni, šamaniskos rituālos izmantoti akmeņi

Smitsona Tropisko pētījumu institūta (STPI) arheologi, veicot izrakumus aizvēsturiskos laikos apdzīvotā grotā, netālu no Boketes pilsētas Panamā atraduši dažādu akmeņu - minerālu un kristālu - depozītu, ko uzskata par šamaņu darbības senāko materiālo liecību Centrālamerikas dienvidu daļā. Raksts par atradumu publicēts žurnāla Archaeological and Anthropological Sciences 2012.gada decembra numurā.

Lasīt tālāk...

Vai Lielajā piramīdā atklātas divas, līdz šim nezināmas telpas: eģiptologi ir skeptiski

Pirms gada, 2015.gada novembrī “Piramīdu skenēšanas projekta” (Scan Pyramids Project) komanda, kuru veidoja pētnieki no dažādām universitātēm, institūtiem un kompānijām, Lielās jeb Hufa piramīdas austrumu pusē zemes līmenī, kā arī monumenta augšējā daļā konstatēja termiskas anomālijas, kas varētu norādīt uz tukšu telpu eksistenci (Sk.: Vai Lielajā piramīdā atklāta faraona Hufa kapa kamera?, aliens.lv, 03.12.2015.) Pavisam nesen, pirms nepilna mēneša skenēšanas projekta komanda paziņojusi, ka piramīdas skenēšanas otrajā gadā viņi atklājuši vēl divus, iepriekš nezināmus tukšumus.

Lasīt tālāk...

Pirmo mūmiju izgatavošanu, iespējams, iespaidoja ainava ar lielu daudzumu mirušo

Pasaulē senākās mūmijas pirms 7-8 tūkstošiem gadu sāka izgatavot Činčoras kultūrai piederīgie indiāņi, kas dzīvoja Atakamas tuksneša rietumu malā Klusā okeāna piekrastē, mūsdienu Ziemeļčīles un Dienvidperu teritorijā. Tikai aptuveni 2000 gadus vēlāk (ap 3000.g.pmē.) mumificēšanu sāka praktizēt ēģiptieši. Jauns, žurnālā PNAS publicēts čīliešu un franču zinātnieku pētījums izvirza hipotēzi, ka mirušo mumificēšanu činčoru indiāņi uzsāka klimatiski labvēlīgā periodā, kad līdz ar iedzīvotāju pieaugumu radās priekšnoteikumi kultūras jauninājumu ieviešanai un tehnoloģiju attīstībai.

Lasīt tālāk...

Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajām bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm

Pirms vairāk nekā gada, 2015.gada maijā, arheologu pāra Džeka Deiva un Šaronas Stokeres vadītā komanda, izdarot izrakumus netālu no Nestora pils drupām, Pīla, Grieķijas dienvidrietumu piekrastē, atraka neparastas, neizlaupītas bronzas laikmeta karavīra kapenes, kuras sniedz jaunu izpratni par Mikēnu civilizāciju tās veidošanās sākumā pirms 3500 gadiem (Sk.: “Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes”, aliens.lv, 21.12.2015.). Grieķijas Kultūras ministrija atrastās kapenes nosauca par lielāko atklājumu arheoloģijā, kas kontinentālajā Grieķijā izdarīts pēdējo 65 gadu laikā. Kapenēs, kopā ar apmēram 30 gadus veca vīrieša skeletu, arheologi atrada ap 2000 mirušā ķermenim apkārt izvietotu priekšmetu, piemēram, četrus zelta zīmoggredzenus, sudraba kausus, no dārgakmeņiem veidotu kaklarotu, zobenu ar ziloņkaula spalu u.c.

Tā kā starp bronzas laikmeta karavīra kājām tika atrasts guļam šķīvis ar iegravētu mītiskā dzīvnieka, grifa, attēlu, tad arī kapenes arheologi nosauca par “Grifa karavīra kapu.”

Nesen, 6.oktobrī, Deivs un Stokere nāca klajā ar jaunākajiem bronzas laikmeta karavīra kapeņu izpētes rezultātiem, kas izgaismo visai tumšu un neskaidru periodu senās Grieķijas vēsturē pirms 3500 gadiem.  

Lasīt tālāk...

Izrakumos Stambulā atklāj plašu VII gs. bizantiešu zāļu ražotni ar antidepresantu līniju

Veicot izrakumus antīkās pilsētas, Batonejas, teritorijā, turku arheologi atraduši plašu agro viduslaiku zāļu ražotni ar lielu daudzumu antidepresantu un sirdszāļu ekstraktiem pildītu pudeļu.

Lasīt tālāk...

Atrasta stēla ar šobrīd garāko akmenī kalto etrusku uzrakstu

Arheologiem, veicot izrakumus Podžiokolas senpilsētas drupās Etrūrijā, mūsdienu Toskānas reģionā, Itālijā, izdevies atrast stēlu ar līdz šim garāko, uz akmens iekalto uzrakstu etrusku valodā. Stēla tiek uzlūkota par pēdējo desmitgažu nozīmīgāko atradumu saistībā ar etrusku vēstures izpēti.

Lasīt tālāk...