Aliens

Meksikāņu arheologi paziņo par senākās Čičenicas piramīdas atklāšanu Kukulkāna piramīdas iekšienē

Maiju senpilsētas Čičenicas centrālā monumentālā celtne Kukulkāna piramīda, ir apcelta apkārt divām mazākām, un, protams, senākām piramīdām. Trešā, pati mazākā un, loģiski, arī pati vecākā, atklāta, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Maiju metropole Čičenica

Seno maiju pilsētas Čičenicas drupas atrodas Tinūmas (Tinúm) pašvaldībā, Jukatānas pavalstī, Meksikā. Laika posmā no VIII līdz XII gadsimtam Čičenica bija maiju ziemeļu zemieņu reģiona nozīmīgākais centrs. Tā ir viena no lielākajām senās Vidusamerikas civilizācijas pilsētām.

Apmēram ap mūsu ēras 455.gadu vai pat 20 gadus agrāk maiju cilts ici Jukatānas pussalas ziemeļos atrada dabisku aku, pie kuras nodibināja apmetni, kas laikā gaitā izauga par vienu no krāšņākajām un politiski ietekmīgākajām maiju pilsētām.

Čičenicas kā pilsētas pirmsākumi meklējami VIII gadsimtā. Periodā starp VIII un X gadsimtu Čičenicā tika uzceltas daudzas iespaidīgas monumentālas Puukas stila celtnes un celtņu grupas, kas šodien pazīstamas ar nosaukumiem “Sieviešu klosteris,” “Baznīca,” Akabdziba, Chichan Chob, “Fresku templis” un “Briežu templis.”

Otrais Čičenicas vēsturē nozīmīgs periods saistīts ar X gadsimtā notikušo tolteku karotāju grupas ierašanos Jukatānā, atnākot no Meksikas plakankalnes. Saskaņā ar plaši izplatītu versiju, apmēram starp 967. un 987.gadu Čičenicu iekaroja Tules ķēniņš Se Akatls Topilcīns Ketcalkoatls jeb Kukulkāns.

Pēc tam, kad tolteki bija iekarojuši Jukatānu, attīstījās arhitektūras un mākslas stils, kurā sajaucās maiju un tolteku tradīcijas. Čičenica ir spilgts divu dažādu kultūru sakausēšanās piemērs. Šajā laikā Čičenicā tika uzceltas daudzas no maiju stila atšķirīgas monumentālas celtnes; pilsētas ziemeļu daļā atrodas Kukulkāna piramīda, no kuras tikai 500 metru attālumā uz dienvidiem atrodas par Karakolu nosaukta observatorija; ziemeļrietumos atrodas “Lielais bumbas spēles laukums,” “Galvaskausu siena,” “Jaguāra templis” un “Ērgļu māja”; ziemeļaustrumos atrodas “Karavīru templis,” “Tūkstoš kolonnu pagalms,” tirgus un “Lielais Bumbas Spēles Laukums”; dienvidrietumos novietotas virspriestera kapenes.

Pilsētas nozīme sāka mazināties XII gadsimtā un XIII gadsimtā Čičenicā vairs netika uzcelta neviena monumentāla būve.

Pilnībā Čičenica pagrima pēc 1440.gada.

Kukulkāns

Spalvainā čūska Kukulkāns bija viena no galvenajām maiju dievībām.

Lai arī ļoti radniecīgs acteku un citu Meksikas tautu pielūgtajam dievam Ketcalkoatlam, Kukulkāns bija maiju izcelsmes dievība, kura klasiskajā periodā pielūgta kā “kara čūska” Waxaklahun Ubah Kan. Postklasiskajā periodā Kukulkānu identificēja ar klasiskajā maiju mākslā attēloto “vīziju čūsku.”

Kukulkāna kults bija Čičenicas valsts reliģijas kodols. Čičenicā pielūgto Kukulkānu bija stipri ietekmējis Meksikas plakankalnē populārais radniecīgas spalvainās čūskas dievības Ketcalkoatla kults. Ketcalkoatla kulta ietekmi līdz Jukatānas ziemeļiem sev līdzi atnesa maiju cilts putuni tirgotāji no Meksikas līča piekrastes.

Sinkretizācijas procesā Kukulkānu sāka pielūgt kā vēja un planētas Venēras dievu, lietus devēju un lielu dinastiju pamatlicēju, kā arī pilsētu dibinātāju.

XVI gadsimtā, kad spāņi iekaroja Acteku impēriju un maiju apdzīvotās zemes, Kukulkāna tēlā saplūda leģenda par X gadsimtā Jukatānā iebrukušu tolteku vadoni Se Akatlu Topilcīnu, kurš sevi uzskatīja par Ketcalkoatla iemiesojumu, tolteku priekšstati par spalvainās čūskas dievību, kā arī daudz senāki maiju ticējumi.

Tomēr senākajos, ar IX gadsimtu datētajos Čičenicas tekstos Kukulkāns netiek identificēts ar cilvēku, un šā laika mākslā dievību attēlo kā “vīziju čūsku”, kura apvijusies ap augstmaņu figūrām. Kukulkāns redzams arī Čičenicas upurēšanas ainu attēlojumos.

Kukulkāna piramīda

Čičenicas galvenā celtne, deviņu pakāpju Kukulkāna piramīda savulaik kalpoja kā Kukulkāna templis.

Uz piramīdas virsotni, kur paceļas svētnīca, ved četras kāpnes, kuras ietver balustrāde, kas piramīdas pakājē sākas ar skaisti izstrādātu čūskas galvu un turpinās uz augšu kā čūskas ķermenis. Katrām kāpnēm ir 91 pakāpiens.

Piramīdas augstums ir 24 metri, taču, pieskaitot klāt 6 metrus augsto augšējo templi, monumentā kopējais augstums sasniedz pat 30 metrus. Piramīdas pamatu malu garums ir 55x55 metri.

Kalendārs

Kukulkāna piramīda bija akmenī iemiesots kalendārs. Saskaitot visu četru kāpņu pakāpienus un vēl piramīdas virsotnē pieskaitot klāt Kukulkāna/Ketcalkoatla tempļa platformu kā pēdējo pakāpienu, kopā sanāk 365 pakāpieni, kas atbilst dienu skaitam Ksāba gadā. Pat tolteku 52 gadu cikls bija attēlots piramīdas sienās - katru tās sienu rotāja tieši 52 akmens reljefi.

Pavasara un rudens ekvinokcijas laikā vēlā pēcpusdienā saule, apspīdot piramīdas ziemeļrietumu stūri, meta trīsstūrveida ēnas uz ziemeļrietumu balustrādi, radot ilūziju par čūskas “līšanu” lejup pa piramīdu.

Pirmie pētnieki

Pirmais Kukulkāna piramīdu ar 1566.gadu datētajā darbā “Relacion de las cosas de Yukatan,” aprakstījis spāņu bīskaps Djego de Landa, kurš sākotnēji aklā fanātismā lika iznīdēt visus maiju rakstītos tekstus, bet vēlāk to ļoti nožēloja.

Kukulkāna piramīda aprakstīta arī 1843.gadā iznākušajā Džona Loida Stīvena grāmatā “Incidents of Travel in Yucatan.” Tobrīd Čičenicas drupas piederēja zemes īpašniekam Huanam Sosam (Juan Sosa).

Savukārt Frederika Ketervuda ar litogrāfijām ilustrētajā grāmatā Kukulkāna piramīda attēlota džungļu pārņemta, klāta ar augiem. Arī XX gadsimta sākumā uzņemtajās fotogrāfijās piramīda joprojām daļēji ir segta ar augiem.

1894.gadā Čičenicu un teritoriju ap to nopirka ASV konsuls Meridā un aizrautīgs amatierarheologs Edvards Herberts Tompsons. 30 gadus Tompsons pētīja Čičenicu, veicot dažādus atklājumus. Pazīstamākais Tompsona veikums ir Upurakas izsmelšana.

Piramīdas iekšienē

1913.gadā Kārnegija Zinātniskais institūts (Vašingtona) pēc arheologa Silvāna Morleja ierosinājuma lūdza Meksikas valdībai dot atļauju veikt Čičenicas drupās izrakumus. Meksikas valdība atļauju deva, tomēr pētījumu sākšanu par veseliem 10 gadiem aizkavēja revolūcija un sekojošās jukas valstī. Tikai 1923.gadā amerikāņu arheologi ar meksikāņu arheologu atbalstu sāka izrakumu darbus Čičenicā.

1931.gadā Kārnegija institūta arheologi, lai pārbaudītu hipotēzi par otru piramīdu, kas apslēpta zem Kukulkāna piramīdas, sāka pētīt pašu piramīdu.

1935.gada aprīlī piramīdas iekšienē, telpā, kuru nodēvēta par ziedojumu vai ziemeļu kameru, arheologi atrada ar ziedojumiem, arī cilvēku upurēšanu saistīto Čakmūla statuju. Skulptūrai nagos, zobos un acīs bija inkrustētas pērles.

1936.gada augustā, tikai metra attālumā no pirmās, arheologi atklāja otru telpu, kuru nodēvēja par upurēšanas kameru, jo tās aizmugurējā sienā divos paralēlos padziļinājumos gulēja cilvēku kauli. Kameras vidū stāvēja sarkana jaguāra statuja, uz kura muguras kā plankumi bija inkrustēti 74 nefrīta gabali. No nefrīta bija veidotas arī plaši ieplestās dzīvnieka acis. Zobi un nagi bija izkalti no balta krama. Uz jaguāra muguras bija novietots tirkīza disks, kas tika izmantots vīraka kvēpināšanai.

Piramīda piramīdā

Kārnegija institūta pētnieki secināja, ka Kukulkāna piramīdas iekšienē atrodas otra, mazāka, bet formas ziņā ārējai piramīdai līdzīga piramīda ar 9 pakāpēm. Tās augstums ir 17 metri. Iekšējas piramīdas augšējo svētnīcu veido divas kameras, kurās tika atrastas Čakmūla un Jaguāra statujas.

Šī piramīda tika celta laika posmā starp 850. un 900.gadu.

Otras iekšējās piramīdas atklāšana

Šogad, 2016.gadā, pētnieki, izmantojot par elektriskās pretestības tomogrāfiju (ERT) dēvēto tehnoloģiju, Kukulkāna piramīdā atklāja otru iekšējo piramīdu, kura būvēta laikā starp 600. un 800. gadu.

Nebojājot arheoloģisko pieminekli, ar ERT ieguva 45 000 skenējumus, kas tālākās analīzes gaitā varētu palīdzēt gūt pilnīgāku priekšstatu par Kukulkāna piramīdas uzbūvi. Jaunatklātā iekšējā struktūra ir apmēram 10 m augsta.

Rezultāti liecina par divu iekšēju piramīdu eksistenci Kukulkāna piramīdā, sacīja Meksikas Nacionālās autonomās universitātes ģeofiziķis, pētījuma koordinējošais pētnieks Renē Čavess (Rene Chavez).

Pēc visa spriežot, senākajai struktūrai varētu būt kāpnes un tās virsotnē, iespējams, ir saglabājies tagad aizbērts altāris, teica Čavess.

Tomēr otras iekšējā piramīdas eksistence pagaidām ir tīri hipotētiska, viņš skeptiski piebilst.

Jautājums par piramīdu datējumu

Kaut arī Kukulkāna piramīdas pēdējā celtniecības fāze, kurā apvienojās maiju un tolteku kultūras elementi, notika laika periodā starp 950. un 1000.gadu, abas iekšējās piramīdas ir tipiskas maiju stilam, jo ir senākas, sacīja pētījuma autori.

Par Čičenicas hronoloģiju joprojām ir daudz atšķirīgu un pretrunīgu vērtējumu, sacīja Meksikas Nacionālā arheoloģijas un vēstures institūta arheoloģe un ģeofiziķe Denīza Argote. Lai gan datējums nav pilnīgi skaidrs, tīrā maiju stilā uzbūvētā iekšējā piramīda varētu papildināt jau esošo hronoloģiju un sniegt jaunu informāciju par Čičenicas pilsētas pirmsākumiem un dažādām to skārušām kultūras ietekmēm, viņa turpināja.

Vai otrā iekšējā piramīda atklāta otro reizi?

Iespējams, ka Kukulkāna piramīdas iekšienē atklātā struktūra pirmo reizi atklāta jau divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados - šādu domu pauž šajā pētījumā neiesaistītais Kalifornijas universitātes Sandjegā, antropoloģijas profesors Džefrijs Bresvels (Geoffrey Braswell).

Tajā laikā, veicot izrakumus vidējā piramīdā, arheologi zem tās atrada apraktu trešo platformu, stāstīja Bresvels.

Tā kā tunelis nebija drošs, arheologi nevarēja tālāk izpētīt platformu. Tāpēc mēs ļoti maz par to zinām, sacīja Bresvels.

"Tā [trešā piramīda] ir daudz mazāka par divām virs tās uzceltajām piramīdām un formas ziņā ar tām precīzi nesakrīt," - viņš turpināja.

Arī pētnieku izplatītajā, ar datoru izveidotajā attēlā redzams, ka apakšējā struktūra nesakrīt ar nākamajiem slāņiem.

Avoti:
livescience.com
phys.org
en.wikipedia.org
livescience.com
whc.unesco.org
en.wikipedia.org
blogs.agu.org
agu.confex.com
Stingls, Miloslavs. Pie Maiju Pilsētu Dārgumiem. Rīga: Liesma, 1974.
Mitoloģijas Enciklopēdija I. Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1993. 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.