Batoneja
Bathoneia - latīņu val.
Βαθονεία - grieķu val.
Ap II gs.pmē. dibināta grieķu-romiešu ostas pilsēta Marmora jūras Eiropas piekrastē.
Atrašanā vieta. Mūsdienu Stambulas rietumos, ap 20 km no pilsētas centra, Avcilar rajonā, Küçükçekmece lagūnezera pussalas krastos.
Vēsture. Dibinājuši grieķi ap II gs.pmē.
Batoneju kā ostas vietu izmantojuši vīkingi.
Batonejas pilsēta pastāvējusi līdz XI gs., kad to pēdējo reizi sagrāva zemestrīce. Pēc tam pilsēta atjaunota vairs netika, bet dzīve Batonejas drupās turpinājās vēl līdz 1204.gdam, kad to galīgi nopostīja IV Krusta kara laikā, kad krustneši tā vietā, lai dotos "atbrīvot" Jeruzālemi, ieņēma Konstantinopoli.
Vēlākajos gadsimtos Batonejas kādreizējā slava izplēnēja un, neskatoties uz to, ka pilsētas drupas saglabājās virs zemes, pamazām tika aizmirsta pat tās atrašanās vieta.
Atklāšana un izpēte. 1930.gados Batonejas drupas, uzskatot, ka tā bijusi trāķiešu pilsēta Regiona (Rhegion), plaši pētīja šveiciešu arheologs Ernsts Mamburijs (Ernest Mamboury). Tikai 2009.g. šo vietu kā Batoneju atpazina turku pētnieki, Regionu, savukārt, novietojot tuvējā uzkalnā.
Batonejā un tās tuvējā apkārtnē kopš 2007.g. notiek regulāri arheoloģiskie izrakumi. Pētījumu programmu, kuras mērķis precizēt Stambulas aizvēstures hronoloģiju, kopš 2009.g. vada Kocaeli universitātes asociētā profesore Dr.Şengül Aydıngün. Izrakumos atsegti dažādu periodu slāņi. Uzietas vienas no Eiropā senākajām, ar apm. 7000.g.pmē. datētas lauksaimniecības liecības, atrasta hetu keramika (ap 2000.g.pmē.) kā arī plaši pētīta antīkā Batoneja, tās krasta nostiprinājumi, ostas būves, apbedījumi, ēku, tempļu, V-VI gs. bizantiešu baznīcas, divu bāku pamati un citi objekti.X-XI gs.
Raksti.
Izrakumos Stambulā atklāj plašu VII gs. bizantiešu zāļu ražotni ar antidepresantu līniju.
Saites.
Sengrieķu kultūras centri.
