Atakama, tuksnesis
- Detaļas
- Publicēts 03 Novembris 2016
- 5939 skatījumi
Desierto de Atacama.
Tuksnesis Dienvidamerikā Peru dienvidos un Čīles ziemeļu daļā, Klusā okeāna piekrastē.
Raksturlielumi. Ap 1000 km garumā, ietverot Domeiko Kordiljēras rieteņu nogāzi.
Vēsture. Pirmsinku laikmetā pilsētas apkārtne bija Atakamā dzīvojošās kunzas cilts centrs. Tā bija tauta ar augstu kultūras līmeni, nodarbojās ar lauksaimniecību un atstāja pēc sevis simtiem ģeoglifu un petroglifu. Pats zināmākais no tiem ir Atakamas milzis.
Klimats. Tropu pasātu klimats, relatīvi vēss aukstās Peru straumes ietekmē.
Vidējā temperatūra janvārī 19-23oC, jūlijā 11-14oC.
Nokrišņi mazāk kā 50 mm gadā.
Šis tuksnesis tiek uzskatīts par Marsa apstākļiem vistuvāko vietu uz zemes, tādēļ tur izmēģina Marsa visurgājējus, piemēram, slavenās "Vīkings" zondes un veic dažādus citus eksperimentus.
Ceļojošās smiltis, šķembas, solončaki.
Nātrija un kālija salpetra, joda, vārāmās sāls, boraka, vara rūdas atradnes - Čukikamatā, Elsalvadorā.
Aplūkojamie objekti.
Mēness ieleja.
Geizeru ieleja.
San Pedro de Atakama. Atrodas vissausākā pasaules tuksneša oāzē, 2435 m augstumā Ap 2500 iedzīvotāju. Atrodas lielākā Čīles sālsezera - Atakamas sālsezera krastā. Vistūristiskākā Čīles pilsēta.
Gustavo le Pēža arheoloģijas muzejs.
Atakamas sālsezers.
Mēness un Nāves ielejas. Lielā smilšu kāpa.
Likankabūra vulkāns. Augstums 5916 m. Vairuma padres Lepēža atradumu vieta, jo vulkāns un tā apkārtne kalpoja par kunzas tautas rituālo centru un dabisko ledusskapi, kurā labi saglabājušās cilvēku atliekas.
"Tuksneša roka." La Mano del Desierto. Akmens skulptūra Atakamas tuksnesī, kas izveidota kā atvērta plauksta. Autors - skulptors Mario Irarazabals. Ap šo veidojumu jau radušies dažādi nostāsti, kurus dažādi atbalsta veikli tūrisma nozares darbinieki - gidi.
Raksti.
Atakamas tuksneša klinšu gleznojumi sniedz priekšstatu par seno čīliešu vaļu medībām.
Poļu arheologi Peru atklāj iepriekš nezināmas kultūras apbedījumus.
