Meksikas ziemeļos atklāj apbedījumus ar deformētiem galvaskausiem

Netālu no Onavas - neliela ciematiņa Sonoras pavalstī Meksikas ZR - arheologi atklājuši pirmskolumba laikmeta indiāņu kapsētu, kurā līdzās parastiem skeletiem atsegti arī apbedījumi ar mākslīgi deformētiem galvaskausiem un apvīlētiem zobiem. Pretēji Latvijas dzeltenajā presē publicētajiem apgalvojumiem, šāda prakse, lai arī līdz šim nezināma Sonoras senkultūru pieminekļos, bija izplatīta atsevišķos citos Centrālās, Dienvidu un Ziemeļamerikas reģionos, galvenokārt maiju un inku apdzīvotajās teritorijās. Nepatiess un maldinošs tumsoņžurnālistikas piemērs ir arī delfi.lv rakstā "Meksikā atrod kapus ar ļoti dīvainiem ļaudīm" teiktais, ka "vienam no apbedītajiem kauli bijuši izkropļoti tā, lai atgādinātu bruņurupuča bruņas." Patiesībā bruņurupucis kā kapa piedeva ticis novietots apbedītajam uz vēdera augšdaļas.

Lasīt tālāk...

Ēģiptē atklāj senākos faraona attēlus

Asuānas apkaimē Dienvidēģiptē, netālu no Nīlas uz klints atseguma atklāti petroglifi ar, iespējams, senākajiem faraona atveidiem. Raksts par atklājumu publicēts žurnāla Antiquity 2012.g. decembra numurā.

Lasīt tālāk...

Seši interesanti jautājumi par Senās Ķīnas vēsturi

Ķīnai, ko šodien pazīstam kā lielu ražotājvalsti, ir bagātīga un ļoti sena vēsture. Tā ir mītiska un sarežģīta, taču ļoti interesanta.

Lasīt tālāk...

Caurumaino akmeņu mīklas: Karaundžas megalītu komplekss Armēnijā

Armēnijas dienvidos, kalnu ietvertā plato, 1770 metrus virs jūras līmeņa, Daras upes aizas kreisajā krastā novietojies viens no pazīstamākajiem Kaukāza megalītu kompleksiem - Karaundža. Par tā ierīkošanas laiku, nozīmi un funkcijām - diskusijai īpaši izvēršoties par daudzos stāvakmeņos senatnē izurbto caurumu iespējamo pielietojumu - pastāv ļoti pretrunīgi viedokļi.

Lasīt tālāk...

Belizā atrastas lielas maiju valdnieka kapenes ar hieroglifu paneļiem, kas sniedz jaunas ziņas par “Čūskas dinastiju”

Pēc vairāk nekā simts gadus ilgušiem arheoloģiskiem izrakumiem seno maiju pilsētas Junantuničas drupās, mūsdienu Belizas teritorijā, Cetrālamerikā, arheologi nesen atklājuši lielu maiju valdnieka kapu kopā ar hieroglifu paneļiem, kuri sniedz būtisku informāciju par maiju valdniekiem no t.s. “Čūskas dinastijas.”

Raksts par atklājumu publicēts "Pirmskolumba mākslas pētniecības institūta žurnālā" (Journal of the Precolumbian Art Research Institute).  

Lasīt tālāk...

“Primitīva mašīna” Lielajā piramīdā aizsargāja faraona apbedījumu no laupītājiem

Lai pasargātu faraona kapenes no laupītājiem, senie ēģiptieši Lielajā piramīdā iebūvēja no blokiem un gropēm veidotu aizsardzības sistēmu.

Lasīt tālāk...

Latvijā un Lietuvā atzīmē Baltu vienības dienu

Šodien, 22.septembrī, pieminot žemaišu un zemgaļu 1236.gada vēsturisko uzvaru pār vācu iebrucējiem, daudzviet Latvijā un Lietuvā, pulcējoties un iededzot uguņus pilskalnos un citās vēsturiski nozīmīgās vietās, atzīmē Baltu vienības dienu.

Lasīt tālāk...

Turcija soda Austriju, atsaucot arheoloģiskās izpētes atļauju Efesā

Zinātne, lai arī tieši nesaistīta ar attiecīgajiem notikumiem, nereti kļūst par politikas ķīlnieci. Tā arī šoreiz - sodot Austriju par tās noraidošo attieksmi jautājumā par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Erdogana valdība paziņojusi Austrijas Arheoloģijas institūtam (AAI), ka projekts, kura ietvaros notika senās grieķu pilsētvalsts Efesas izpēte, nekavējoties tiek slēgts.

Lasīt tālāk...

Starpdisciplinārs pētījums apstiprina: indoeiropiešu valodas izcēlušās Turcijā

Jauns, inovatīvs starptautiskas zinātnieku komandas pētījums norāda uz Anatoliju mūsdienu Turcijas teritorijā kā vietu, no kurienes pirms 8500 - 9000 gadiem sākušas izplatīties indoeiropiešu valodas.

Lasīt tālāk...

Pasaulē senākas ostas ierēdņa Merera pieraksti stāsta par Lielās piramīdas celtniecību IV dinastijas faraona Hufu 27. valdīšanas gadā

No šī gada 14.jūlija Ēģiptes muzejā, Kairā, izstādīti aiz stikla vitrīnām, apmeklētājiem ir apskatāmi senēģiptiešu ierēdņa Merera dienasgrāmatas fragmenti, kuri detalizēti vēstī par Lielās piramīdas celtniecības darbiem pirms 4500 gadiem.

Merera dienasgrāmata sniedz vēl vienu, šoreiz neapgāžamu, pierādījumu, ka Gīzas Lielās piramīdas autors patiešām ir IV dinastijas otrais faraons Hufs.

Lasīt tālāk...