Civilizācijas un kultūras
Starpdisciplinārs pētījums apstiprina: indoeiropiešu valodas izcēlušās Turcijā
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 04 Septembris 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 6025 skatījumi
Jauns, inovatīvs starptautiskas zinātnieku komandas pētījums norāda uz Anatoliju mūsdienu Turcijas teritorijā kā vietu, no kurienes pirms 8500 - 9000 gadiem sākušas izplatīties indoeiropiešu valodas.
Pasaulē senākas ostas ierēdņa Merera pieraksti stāsta par Lielās piramīdas celtniecību IV dinastijas faraona Hufu 27. valdīšanas gadā
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 22 Augusts 2016 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4087 skatījumi
No šī gada 14.jūlija Ēģiptes muzejā, Kairā, izstādīti aiz stikla vitrīnām, apmeklētājiem ir apskatāmi senēģiptiešu ierēdņa Merera dienasgrāmatas fragmenti, kuri detalizēti vēstī par Lielās piramīdas celtniecības darbiem pirms 4500 gadiem.
Merera dienasgrāmata sniedz vēl vienu, šoreiz neapgāžamu, pierādījumu, ka Gīzas Lielās piramīdas autors patiešām ir IV dinastijas otrais faraons Hufs.
Astoņi interesantākie pēdējo gadu arheologu atklājumi Ēģiptē
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 17 Augusts 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 3096 skatījumi
Seno faraonu zeme Ēģipte glabā daudzus brīnišķīgus vēstures artefaktus: Lielās piramīdas, neskaitāmus tempļus, mūmijas, citas lietas. Modernās zinātniskās tehnoloģijas ļauj atklāt senos noslēpumus, kas iepriekš bijuši nezināmi.
Neparastā vietā Abusīrā atrod Senās valsts V dinastijas princeses kapu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 03 Augusts 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 4550 skatījumi
Čehu arheologi dienvidos no Kairas - Abusīrā, negaidītā vietā atklājuši klintī iecirstas senēģiptiešu V dinastijas princeses kapenes. Šobrīd atsegtas vairākas statujas un stēlas ar uzrakstiem.
Pētījums: Lielās piramīdas pamatu malu izmēru starpība ir ne vairāk kā 14 cm
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 18 Jūlijs 2016 00:00
- Autors Laika Ceļotājs
- 4721 skatījumi
Lielās piramīdas pamats nav gluži ideāls kvadrāts, teikts inženiera Glena Deša (Glen Dash) ziņojumā, kas šī gada jūnijā publicēts izdevumā "Aeragram."
Vai Indas ielejas civilizācija ir senākā pasaulē?
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 13 Jūlijs 2016 11:02
- 6320 skatījumi
Ceturtā gadu tūkstoša otrajā pusē pirms mūsu ēras Nīlas ielejā, Divupē un Indas ielejā radās pasaulē senākās civilizācijas. Taču nesen indiešu zinātnieki žurnāla "Nature" maija numurā publicējuši pētījumu, kurā apgalvo, ka Indas ielejas civilizācija ir par 2500 gadiem senāka nekā Ēģiptes un Divupes civilizācija, tātad senākā visā pasaulē.
Pie acteku upurakmens atrod 50 cilvēku galvaskausus
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 08 Jūlijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 5062 skatījumi
Veicot labiekārtošanas darbus Mehikas vēsturiskajā centrā, senās acteku galvaspilsētas Tenočtitlānas sakrālajā daļā pie kādas celtnes atrada 50 cilvēku galvaskausus un ap 250 apakšžokļu. Tas ir lielākais līdz šim atrastais galvaskausu depozīts Lielā tempļa (Templo Mayor) kompleksā.
Burvis - dziednieks Haiti nogalina četrus bērnus
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Jūnijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 5254 skatījumi
Cenšoties ar sitieniem izdzīt ļaunos garus, burvis-dziednieks Haiti nogalinājis četrus slimus bērnus, ziņo news.com.au. Bērni, trīs meitenes un zēns, atrasti miruši pēc tam, kad kāds vietējais burvis pārliecinājis viņu māti, ka spēj izārstēt nezināmu slimību ar ko tie sirguši.
Saūda Arābijā atklāj civilizāciju, kas, iespējams, bija pieradinājusi zirgus jau pirms 9000 gadiem
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 20 Jūnijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 3897 skatījumi
BBC News ziņo, ka izrakumos Saūda Arābijā atklāti pierādījumi, ka Arābijas pussalā jau pirms 9000 gadiem pastāvējusi civilizācija, kas pieradinājusi zirgus. Iepriekš uzskatīja, ka cilvēks zirgu pirmo reizi pieradināja Vidusāzijā pirms aptuveni 5500 gadiem.
Zinātnieki: "pasaules pirmais dators" izmantots gan astronomijai, gan, iespējams, astroloģiskiem paredzējumiem
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 20 Jūnijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- 4446 skatījumi
Kā 9.jūnijā Atēnās notikušā preses konferencē pastāstīja starptautiskas "Antikitēras mehānisma izpētes projekta" grupas dalībnieki, kārtējie, vairāk nekā 10 gadus ilgušie antīkās skaitļošanas ierīces pētījumi devuši iespaidīgus rezultātus - ne vien apstiprinājušies un tikuši labāk izskaidroti vairāki jau iepriekš izdarīti atklājumi, bet iegūti arī jauni dati. Pētījumu rezultāti publicēti speciālā, tikai Antikitēras mehānismam veltītā, žurnāla "Almagest" laidienā.