Aliens

Panamā atklāti 4000 gadu seni, šamaniskos rituālos izmantoti akmeņi

Smitsona Tropisko pētījumu institūta (STPI) arheologi, veicot izrakumus aizvēsturiskos laikos apdzīvotā grotā, netālu no Boketes pilsētas Panamā atraduši dažādu akmeņu - minerālu un kristālu - depozītu, ko uzskata par šamaņu darbības senāko materiālo liecību Centrālamerikas dienvidu daļā. Raksts par atradumu publicēts žurnāla Archaeological and Anthropological Sciences 2012.gada decembra numurā.

12 neparastus akmeņus Kasitadepjedras (Casita de Piedra) grotas dziļākajā daļā 2007.gadā atsedza Ekseteras universtitātes arheoloģe Ruta Diko (Ruth Dickau). Ogles, kuras atrada tieši zem akmeņiem, tika datētas ar 4800 gadiem pirms mūsdienām, bet cits ogļu fragments, kas atradās līmenī virs akmeņiem uzrādīja 4000 gadu vecumu.

Diko pastāstīja, ka kultūrslānis atraduma vietā nebija traucēts, izslēdzot iespējamību, ka akmeņi ievietoti vēlāk izraktā bedrē. "Fakts, ka akmeņi tika atrasti cieši kopā pieļauj iespējamību, ka tie sākotnēji bijuši ielikti kādā somā vai grozā, kas vēlāk sadalījies," - pētniece stāsta.

Pamatojoties uz akmeņu novietojumu grotā un neparasto sakārtojumu, STPI zinātnieks Ričards Kuks (Richard Cooke) uzskata, ka tie piederējuši kādam šamanim vai dziedniekam. Ģeologs Stjuarts Redvuds (Stewart Redwood), kurš izpētīja akmeņu sastāvu, noteica, ka depozītā ir neliels dacīts, no kura izveidots cilindrisks rīks, neliela baltā kvarca šķemba, kvarca un jarozīta agregāta grieznis, kvarca kristālu agregācija, vairāki pirīta gabali ar lietošanas pēdām, neliels, nobružāts halcedonija gabaliņš, magnētiskā andezīta šķemba, lielāks akmens ar halcedonija stiegru un neliels magnētiskā kaolinīta akmentiņš, kas dabīgi erodējot ieguvis ziedam līdzīgu formu.

"Aizgrābjošākais šī atraduma aspekts," - saka Redvuds, "ir tas, ka tie nav parasti akmeņi, bet ieži un kristāli, kas tiek saistīti ar zelta iegulām Centrālajos Kordiljeros Panamā un Centrālamerikā."

Grotā nekādi zelta priekšmeti tomēr nav atrasti un tas atbilst vispārējam priekšstatam, kas zelta ieguvi un priekšmetu gatavošanu no šī metāla Panamas reģionā attiecina uz 2000 gadu agrāku laiku. "Tie, kas šos akmeņus salasīja, noteikti meklēja neparastākus minerālus, kuriem priekš viņiem bija īpaša nozīme par kuru mēs neko nezinām," - ģeologs secina.

Kasitadepjedras grotas apkārtnē dzīvo Ngäbe, Buglé, Bribri, Cabécar un tagad izmirušie Dorasque cilts indiāņi. Šo un citu mūsdienu Centrālās un Dienvidamerikas indiāņu šamaņi un dziednieki, kas bieži vien ir viens un tas pats, savā darbībā izmanto dažādus priekšmetus, kuru vidū ir arī īpaši akmeņi. Akmeņi ar kristāliskām struktūrām bieži ir saistīti ar šamaņu stāstiem par transformāciju citās būtnēs.

Kasitadepjedras grotu 1970.gadu sākumā, veicot Panamas rietumu daļas arheoloģisko apsekošanu, pirmais atklāja un tajā veica izrakumus Tempļa universitātes Filadelfijā (ASV) arheologs Entonijs Renera. Viņš konstatēja, ka nelielais klinšu patvērums tūkstošu gadu laikā ticis vairākas reizes atkārtoti apdzīvots. Grotas iedzīvotāji nodarbojušies ar pārtikas sagatavošanu, akmens rīku darināšanu un, iespējams, kokapstrādi. R.Diko pētījumus grotā turpināja, strādājot no 2006.g. decembra līdz 2007.g. janvārim.

Diko grupa, datējot virs pamatzemes pašā dziļākajā apdzīvotības slānī atrastās ogles, noteica, ka pirmie cilvēki šo vietu sākuši izmantot pirms 9000 gadiem, daudz agrāk nekā sākotnēji domāja Renera. Pirms apmēram 4000 gadiem, laikā, kad darbojās šamanis, kas bija apracis rakstā aplūkotos akmeņus, grotas iemītnieki, līdzīgi kā citas nelielās grupas, kas šajā periodā apdzīvoja Panamas šaurumu, nodarbojās ar zemkopību, audzējot kukurūzu un manioku, kā arī vāca palmu riekstus, augļus un saknes. Ļoti iespējams, viņi arī medīja un zvejoja, taču grotas mitrajā zemē visi kauli ir iznīkuši.

Augšējā attēlā: pirmskolumba kultūras šamaņa pirms 4000 gadiem Panamā, netālu no Boketes pilsētas noslēptie akmeņi. Publicitātes foto. Autors: Ruta Diko.

Avots:
Dickau, R., Redwood, S.D., Cooke, R.G. 2012. A 4,000-year-old shaman's stone cache at Casita de Piedra, western Panama. Archaeol Anthropol Sci. doi 10.1007/s12520-012-0112-5 online

Pirmo reizi publicēts 16.01.2013.