Bazalts
Basaltes - latīņu val.
Zemes garozā plaši izplatīts blīvs, vulkānisks iezis - parasti melnā krāsā. Pieder pie efuzīvajiem iežiem.
Tajā maz kramzemes, sastāv no bāziskā plagioklaza, augita un bieži no olivīna. Izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, arī kā būvmateriālu.
Bazalta magnētisms. Tas veidojas, kad lava noteiktos apstākļos aši sacietē. Tajā veidojas sīkgraudainas prizmas, kas bazaltu arī padara par vienu no smagākajiem un blīvākajiem kalnu iežiem uz Zemes. Cietēšanas procesā bazaltā nonākušās dzelzs daļiņas arī atdziest un magnetizējas.
Lai gan ģeologi ir vienisprātis, ka bazalta magnētisms ir pilnīgi dabisks, tomēr kristāli parasti esot magnetizēti vertikāli. Nanmadolas (arī Insāras) gadījumā magnētisma veids ir ļoti īpatns. Kompasa bultiņa nebeidz riņķot.
Interesanti dabas objekti.
Kameņickas-Šenovas kalns. Neparastas uzbūves dabiskas izcelsmes klints Ziemeļčehijā. Klints uzbūvēšanu mēdza pierakstīt senām supercivilizācijām. Patlaban ir pierādīts, ka kalns, kas atgādina lielu kolonnu mudžekli, īstenībā izveidojies dabiski bazalta kristalizācijas rezultātā. To veido sešu skaldņu bazalta kolonnas, kuru garums var sasniegt daudzus desmitus metru.
Reynisfjara. Bazalta kolonnas Īslandē.
Milžu ceļš. Ap 40 000 bazalta kolonnas jūras krastā Īrijā.
Bazalta aiza Armēnijā. Tā atrodas uzreiz aiz Garni svētnīcas un to dēvē par Simfoniju akmenī.
Velna tornis. Stabveida bazalta klints ASV, Vaiomingas pavalstī.
Interesants bazalta pielietojums.
Olmeku kultūrā. Ar bazalta stieņiem nosedza kapenes. No bazalta gatavoja senās olmeku akmens galvas.
Senēģiptiešu kultūrā. Ar bazalta plāksnēm izklāti ceļi un laukumiņi Gīzas kompleksā.
Nanmadolas un Insaras senpilsētas. Būvētas no bazalta stieņiem.
Saites.
Efuzīvie ieži.
