Aliens

Pie Gīzas piramīdām uzietas senas ostas un karavīru baraku paliekas

Pirms 4500 gadiem, piramīdu celtniecības laikmetā, Gīza bija rosīga un plaukstoša osta, bet iepriekš par strādnieku ciematu uzlūkotās celtnes visdrīzāk kalpojušas kā karavīru barakas. Pie šāda secinājuma nonākuši arheologi, kuri nesen informēja sabiedrību par jaunāko, pie Gīzas izdarīto izrakumu rezultātiem.

Jau kopš 1988.gada zinātnieki no „Senās Ēģiptes Pētniecības asociācijas” (Ancient Egypt Research Associates [AERA]) pazīstamā amerikāņu eģiptologa Marka Lenera vadībā veic izrakumus „Piramīdu celtnieku pilsētā” (Heit-el Ghurab), kas atrodas 400 metrus uz dienvidiem no Lielās Sfinksas. Pēdējā gada laikā iegūtās liecības eģiptologiem liek pārskatīt līdzšinējo teoriju par faraona Menkaura laika strādnieku pilsētu.

Pēdējo (jaunāko) Gīzas piramīdu uzcēla IV dinastijas faraons Menkaurs, Hafres dēls un Hufu mazdēls. Piramīda arheoloģiskajā literatūrā saukta arī par Menkaura piramīdu vai Netjer-er-Menkaur, kas nozīmē „Dievišķais Menkaurs.”

Jaunie atradumi garajās, par galerijām sauktajās būvēs liecina, ka pilsēta bija paredzēta nevis strādnieku, bet faraona karaspēka izmitināšanai.

Savukārt, veicot izrakumus pilsētapmetnē, netālu no Menkaura meitai(?) karalienei Hentkavesai (Khentkawe) veltītā monumenta, Lēnera komanda atraka baseinu, kas, pēc arheologu domām, varēja būt daļa no senas ostas.

Gīzas osta

Vesela virkne dažādu atklājumu „Piramīdu celtnieku pilsētā” un Hentkavesas pilsētā ļauj izvirzīt hipotēzi par Gīzu kā senu IV dinastijas laikā plaukstošu ostu, šādu pārliecību savā referātā pauda Senās Ēģiptes Pētniecības asociācijas direktors Marks Leners. Viņa vadītā komanda netālu no Hentkavesas pilsētas, tikai 1 kilometra attālumā no tuvākā Nīlas upes kanāla, atraka lielu baseinu.

Šis ūdensbaseins varēja būt senas ostas paplašinājums, Marks Leners paziņoja Ēģiptes Senatnes izpētes biedrības organizētajā simpozijā. Vēl Leners pastāstīja, ka arheologi Gīzā uzgājuši ciedru, kadiķu, priežu un ozolu kokogļu paliekas. Visi minētie koki auguši Levantē, kā dēvē Vidusjūras austrumu piekrasti. Kopā ar kokoglēm Gīzā atrasti arī Levantes stila trauki, rotāti ar ķemmes iespiedumiem.

Gīza bija galvenā osta triju IV dinastijas faraonu - Hufa, Hafres un Menkaura - valdīšanas laikā. Piramīdu celtniecībā izmantotais granīts no Asuānas akmeņlauztuvēm Ēģiptes dienvidos transportēts pa Nīlu līdz Gīzas ostai.

Karavīru barakas?

Pēdējie atradumi „Piramīdu celtnieku pilsētas” galerijās liecina, ka tajās mitinājās nevis piramīdu celtniecības darbos iesaistītie strādnieki, kā iepriekš domāja eģiptologi, bet faraona karavīri, kuri piedalījies braucienos uz Levanti un, iespējams, apsargāja faraonu un citas dižciltīgas personas. Šīs galerijas ir 7 metrus augstas un katra stiepjas 34 metru garumā ziemeļu-dienvidu virzienā.

Galerijās uzietās kokogles, īpaši ciedru koku ogles, apgāž veco teoriju par strādnieku pilsētu. "Ko gan kokogles dara vienkāršu strādnieku barakās?" - jautā Lēners.

Jāatzīmē fakts, ka elites karaspēks attēlots augsta ranga ierēdņu kapeņu un piramīdu tempļu gleznojumos un ciļņos. Šie karavīru attēlojumi atkārtojas atkal un atkal no jauna, sacīja Lēners, stāstot par jaunāko izrakumu rezultātiem „Piramīdu pilsētā." Katrā galerijā bija iespējams ērti izmitināt 40 cilvēku, amerikāņu eģiptologs skaidroja.

Lēnera aizdomas par to, ka patiesībā galerijas bija paredzētas karavīriem, pieauga 2012.gadā, kad arheologi tur uzgāja salauztu nīlzirga gurna kaulu. Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka nīlzirgi naktīs iznāk no upes, lai noēstu labību. Karavīri šos dzīvniekus medīja ar šķēpiem un harpūnām, stāstīja Lēners.

Faktiski medības bija rituāls, kur noķertais un apvaldītais nīlzirgs ar šķēpiem un harpūnām tika sadurts līdz nāvei. Rituāla norises vieta varēja būt publiska vieta Gīzā, piemēram, osta, bet pēc asiņainā rituāla karavīri savos mitekļos mielojās ar nīlzirga gaļu.

Ne katru dienu faraona karavīriem bija iespēja garšīgi paēst. Tāpēc nīlzirga gaļa bija patīkama atelpa no ikdienas maltītes. Galerijas atrastie dzīvnieku kauli liecina, ka karavīri uzturā lietojuši arī daudz kazas un aitas gaļu, kā arī treknos samus, pastāstīja Ričards Rīdings no Senās Ēģiptes Pētniecības asociācijas.

Kur dzīvoja piramīdu celtniecībā nodarbinātie strādnieki?

Pēc šiem atklājumiem paliek neatbildēts jautājums: kur meklējamas piramīdu celtniecības darbos regulāri nodarbināto strādnieku būdas?

Viena no atbildēm, ko Lēners piedāvā, ir tāda, ka strādnieku mitekļi varēja atrasties uz milzīgajām rampām, kuras izmantoja, ceļot piramīdu. Viņš arī pieļauj, ka nakti strādnieki varēja pārlaist būdās vai nojumēs, kas varēja būt izvietotas akmeņlauztuvēs.

Strādnieku atstātās pēdas joprojām iespējams atrast piramīdu tuvumā atklātās senās izgāztuvēs. 2004.gadā Lēners ar saviem kolēģiem palīdzēja Gīzas inspektoriem glābt artefaktus no atkritumu bedres Lielās piramīdas ziemeļu malā. Strādnieku būdu vai nojumu paliekas arheologi tur gan nav atraduši, toties bagātīgā klāstā uzgāja vecu liellopu kaulus, apģērba strēmeles, virves, mērinstrumentu auklas, koka rīku fragmentus, āmurus un vēl citus ar senajiem celtniekiem saistītus priekšmetus, stāstīja Lēners.

Attēls: Izrakumi karavīru barakās pie Gīzas piramīdām. AERA publicitātes foto.

Avoti:
livescience.com
dailymail.co.uk

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.