Aliens

Kambīzs II (530.–522.g.pmē.)

Kambudžija.
Ahemenīdu dinastijas otrais Persijas ķēniņš no 530. līdz 522.g.pmē.

Radniecība. Tēvs - Kīrs II Lielais, iepriekšējais ķēniņš.

Dzīvesgājums. Mantoja no tēva Kīra II Lielā jaunizveidoto Persijas impēriju.
537.gadā bija Kīra vietvaldis Babilonā.

Ēģiptes pakļaušana (526.-525.g.pmē.). 526.g.pmē. iebruka Ēģiptē, sakāva pēdējo XXVI dinastijas faraonu Psametihu III pie Pelūzijas, flotes vadītājs Udžahoresents nodeva Kambīzam II floti bez kaujas, faraonu sagūstīja. 525.g.pmē. Kambīzs II bija iekarojis visu Nīlas ieleju līdz pat Elefantīnai, un 29.maijā viņu atzina par Ēģiptes ķēniņu. Kambīzs dibināja XXVII Ēģiptes faraonu dinastiju pieņemdams titulu "Ēģiptes ķēniņš, valstu ķēniņš." Persieši valdīja Ēģiptē līdz V gs.pmē. pašām beigām.

524.g.pmē. iebruka Kušas valstī, taču cieta sakāvi (vai tomēr nemaz nedevās šai karagājienā?).

Tā paša 524.g.pmē. beigās atgriezās Ēģiptē, kur bija uzliesmojusi sacelšanās pret persiešu varu, tādēļ gūstā esošais Psametihs III tika nogalināts. Apspieda sacelšanos un sāka gatavoties jaunam karagājienam uz Kušu (esot bijis arī plāns doties karagājienā uz Kartāgu).

Kambīza II nāve. Ilgstoša Kambīza II prombūtne karagājienos izraisīja nestabilitāti impērijā. Kušas karagājiena gatavošanas laikā Kambīzs II saņēma ziņas par priestera un maga Gaumata (viltvārdis uzdevies par Kambīza II brāli Bardiju, tas gan nav pilnīgi apstiprināts) vadītu atbrīvošanās rakstura sacelšanos Mēdijā 523.g.pmē. Nemieri sākas arī citās Persijai pakļautajās satrapijās. Kambīzs II devās apspiest sacelšanos uz Persiju, bet mira 522.g.pmē. ceļā no Ēģiptes uz Persiju neskaidros apstākļos - tika nogalināts.

Tronī kāpa Bardija. 

Saites.
Persijas ķēniņi.