Aliens

Teroristu uzspridzināta bumba nodara lielus postījumus Kairas Islāma mākslas muzejam

Dienu pirms tā sauktā „Arābu pavasara” trešās gadadienas, 24.janvārī Ēģiptes galvaspilsētu Kairu satricināja četri sprādzieni. Pirmais sprādziens, kas notika pie policijas štāba, skāra arī Kairas Islāma mākslas muzeju. Šī nav pirmā reize (sk: A.Kraševiskis, "Pret valdību vērsto protestu laikā Mursi atbalstīji dedzina seno ēģiptiešu mūmijas un izlaupa muzeju", aliens.lv, 14.10.2013.), kad uzbrukumā tiek iznīcināti kultūras un arheoloģijas pieminekļi. Tikai šoreiz musulmaņu kaujinieku sarīkotā sprādziena rezultātā tika sabojātas un iznīcinātas nevis senēģiptiešu, bet islāma mākslas un kultūras vērtības. Tas tikai apliecina fanātisko musulmaņu teroristu aprobežotību un tumsonību. UNESCO paziņojusi, ka ir šokēta par notikušo barbarisma aktu. 

Kairas Islāma mākslas muzejs

Sprādzienā cietušais Islāma mākslas muzejs Kairā bija viens no lielākajiem islāma mākslai veltītajiem muzejiem pasaulē.

Neomameluku stilā celtajai ēkai ir divas ieejas: pirmā no ziemeļaustrumu puses, otrā no dienvidaustrumiem. Kādreiz ceļš uz pirmo ieeju veda caur skaistu dārzu ar strūklaku, tagad gan nav nedz dārza, nedz strūklakas. Ieeju Portsaīdas ielas pusē apņem grezna fasāde, ko grezno dažādus islāma periodus pārstāvoši rotājumi un nišas.

Islāma muzejs ir divstāvīga ēka. Pirmajā stāvā atrodas izstāžu zāles, bet otrajā stāvā - galvenā krājumu glabātuve, Ēģiptes Valsts bibliotēka un arhīvs. Pagrabstāvā esošās noliktavas ir savienotas ar Restaurācijas nodaļu.

Pirmā stāva 25 galerijās bija eksponēti apmēram 2500 islāma mākslas darbi kokā, ģipsī, metālā, keramikā, stiklā, kristālā un audumos, kā arī kaligrāfijas mākslas paraugi, no Ēģiptes un visas islāma pasaules. Ekspozīcija atspoguļoja visu islāma mākslas vēstures attīstību, no VII-XIX gs. beigām.

Mākslas darbu kolekcija ietvēra retus Korāna manuskriptus - daži kaligrāfiski rakstīti ar sudraba krāsu, ar zelta inkrustētu Kābas atslēgu, Osmaņu keramiku, persiešu paklājus, duci XIV-XV gs. no stikla darinātas mošeju lampas, Mameluku ēras (1250.-1517.g.) restaurētu ūdens strūklaku, izgreznotu ar inkrustētiem pusdārgakmeņiem, oniksu un krāsainām mozaīkas flīzēm.

Kairas Islāma mākslas muzeja vēsture

Faraonu Ēģiptes mākslas pētniecībā, popularizēšanā un tās pieminekļu saglābšanā nozīmīgs notikums bija franču eģiptologa Ogista Marieta dibinātā Ēģiptes muzeja atvēršana 1858.gadā. Tomēr arābu mākslas mantojums Ēģiptē un tā pētniecība vēl ilgāku laiku bija atstāta novārtā.

1881.gadā pēc ungāru izcelsmes austriešu zinātnieka Juliusa Franca (Juliuz Franz) izteiktā priekšlikuma izpostītajā Fatimīdu dinastijas celtajā Hakima mošejā nodibināja Arābu mākslas muzeju.

Tajā pašā gadā pēc pašā Muhameda Tevfika rīkojuma izveidoja „Arābu Senlietu Komisiju,” kuras uzdevums bija pārraudzīt Arābu muzeju un to nodrošināt ar nepieciešamajiem eksponātiem, kā arī saglabāt arābu arhitektūras mantojumu. Jaunais muzejs tik strauji attīstījās, ka ātri vien mošejas arkādes bija pārpildītas. Tāpēc 1884.gadā Hakima mošejas pagalmā uzcēla divstāvīgu muzeja ēku, kur izvietoja 900 islāma mākslas darbu.

Jauns posms muzeja pastāvēšanas vēsturē sākas 1887.gadā, kad Juliusu Francu nomainīja Makss Hercs, arī austroungāru zinātnieks. 1895.gadā muzejā glabājās jau 1641 mākslas darbi. Radās nepieciešamība pēc jaunas, lielākas muzeja ēkas.

1899.gadā Kairas centrā tika sākta jaunā muzeja celtniecība. 1903.gadā Islāma muzejs darbu sāka jaunās telpās. Vecā muzeja ēka Al Hakima mošejas pagalmā tika nojaukta mošejas atjaunošanas darbu laikā 20.gadsimta septiņdesmitajos gados.

2003.gadā Islāma mākslas muzeju slēdza, lai veiktu remontu. Remontdarbi, kas kopumā izmaksāja 10 miljonus ASV dolāru, ilga astoņus gadus. Apmeklētājiem muzejs bija pieejams no 2010.gada augusta. Četrus gadus vēlāk muzeja ēkai stiprus postījumus nodara Kairas centrā teroristu sarīkots sprādziens pie policijas štāba. Teroristu uzbrukuma mērķis noteikti bija policija. Islāma mākslas muzejs tikai atradās blakus policijas pārvaldes ēkai ielas pretējā pusē.

Bumbas sprādziens Kairas centrā pie policijas štāba nodara lielus postījumus Islāma mākslas muzejam

2014.gada 24.janvārī, piektdienas rītā Kairas centrā pie policijas galvenās pārvaldes eksplodēja teroristu-pašnāvnieku automašīnā ievietota bumba. Sprādziens sagrāva policijas štāba fasādi, izsitot Portsaīdas ielas vidū lielu bedri, kā arī nodarot lielus postījumus ielas pretējā pusē esošajām Islāma mākslas muzejam.

Eksplozija sagrāva nesen remontētā muzeja iespaidīgo, islāma stilā ieturēto fasādi un logus. Ēkai iekšpusē iebruka griesti. Sprādziena rezultātā pussagruvušais muzejs kļuvis bīstams cilvēku dzīvībai. Sprādziens arī pārplēsa caurules uguns drošības sistēmā, tādējādi pārpludinot bibliotēku un galerijas apakšstāvā.

Apskatīt teroristu bumbas sprādzienā cietušo muzeju kopā ar Al Abraham ziņu dienesta reportieri bija ieradies arī Ēģiptes Senlietu ministrs Muhameds Ibrahims, kurš redzēto raksturojis kā jucekli. Tas ir liels zaudējums Ēģiptei un pasaulei, teica ministrs, paužot ciešu apņēmību no jauna uzcelt Islāma mākslas muzeju izpostītā vietā.

Uzbrukumu policijas štābam īstenoja divi vīrieši kravas automašīnā, no kuriem viens izkāpa ārā, pirms otrs uzspridzināja bumbu, sacīja Ibrahims.

Šis un sekojošie trīs sprādzieni Kairā nogranda, pieaugot spriedzei, dienu pirms trešās 2011.gada sacelšanās gadskārtas, kad tika gāzts Hosni Mubaraks un tikai dienu pēc armijas un policijas noteiktās Policijas dienas, kurā drošības spēki tika godināti kā nacionālie varoņi cīņā pret terorismu.

Islāma kaujinieki mērķtiecīgi uzbrūk policijai un armijai kopš 2013.gada 3.jūlija, kad armija atcēla no amata prezidentu M.Mursi. Taču „Musulmaņu Brālība” savā tvitera kontā angļu valodā ievietotajā paziņojumā nosoda sprādzienus, izsakot līdzjūtību terora aktos nogalināto ģimenēm un pieprasot ātru izmeklēšanu. Arābu valodā gan šāda paziņojuma nav.

Četri sprādzieni prasīja arī cilvēku upurus, 5 nogalināti, apmēram 100 ievainoti (dažādos avotos šie skaitļi atšķiras).

Pēc sprādziena sociālajos tīklos zibenīgā ātrumā parādījās ziņojumi par bojātajiem un iznīcinātajiem islāma mākslas darbiem.

Žurnāla Al Rawi redaktore Jasmīne Dorgemija (Yasmine Dorghamy), kura muzejā ieradās drīz pēc sprādziena, lai tā darbiniekiem palīdzētu glābt artefaktus, telefonintervijā Nacionālās ģeogrāfijas biedrībai izteicās, ka nav tik ļauni, kā sākumā domāja.

Provizoriskie postījumu apmēru vērtējuma rezultāti rāda, ka 20-30% muzejā izstādītajiem mākslas darbiem būs nepieciešama restaurācija, Dorgemija sacīja. Fatimīdu laika keramika, kas atradās netālu no ieejas pa labi, nav cietusi, savukārt vismaz trīs mošejas stikla lampas ir pilnībā iznīcinātas.

Sabrūkot griestiem, stikla vitrīnas, kuros eksponēti islāma mākslas darbi, tika sadragātas, tomēr to karkass spēja paglābt daudzus artefaktus no pilnīgas iznīcības, viņa teica.

Tomēr Dorgemijai nevarēja rasties objektīvs priekšstats par postījumu patiesajiem apmēriem. Viņai nebija atļaujas iet iekša pussagruvušajā muzeja ēka.

Tas ir noziegums, notikušā sakarā izteikusies Alabamas universitātes eģiptoloģe Sāra Parceka.

Muzeja kuratoriem un darbiniekiem bija atļauts ieiet pussagruvušajā muzeja ēka, lai noteiktu postījumu apmērus. Viņi konstatēja ūdens radītus bojājumus pēc tam, kad ar šļūteni bija apdzēsts sprādziena izraisītais ugunsgrēks un gruvešu kaudzes.

Mākslas darbu liktenis lielā mērā bija atkarīgs no to atrašanās vietas attiecībā pret logiem. Brīnišķīgās stikla vāzes, visticamāk, sprādziena rezultātā iznīcinātas.

Muzeja darbinieki lielāko daļu artefaktu pārvietojuši uz laboratoriju un muzejā pagrabstāvā esošajām noliktavām, kur tuvākajā laikā paredzēts veikt vispusīgu bojājumu novērtējumu.

Ēģiptes Valsts bibliotēka un arhīvs, kas atrodas muzeja otrajā stāva, arī cietuši, eksplodējot teroristu bumbai. Manuskriptus pamatīgi samērcēja no sprādziena saplīsušajām caurulēm plūstošais ūdens, kas nolija arī par artefaktiem apakšējā stāvā.

Saskaņā ar 31.janvāri M.Ibrahhima stāstīto masu mēdijiem, teroristu bumbas eksplozijā stipri bojāti 164 vērtīgi islāma mākslas darbi, no kuriem 90 vēl ir restaurējami, taču 74 artefakti ir pilnībā iznīcināti, tos vairs nav iespējams atjaunot. Iznīcināto mākslas darbu vidu bija stikla un porcelāna izstrādājumi, koka lūgšanu nišas.

UNESCO komanda pauž šoku par redzēto muzeja apmeklējuma laikā. Par UNESCO nodomu nosūtīt uz Kairu savu ekspertu komandu, lai veiktu precīzu eksplozijas radīto bojājumu Islāma mākslas muzejam un tajā izstādītajiem mākslas darbiem novērtējumu, 26.janvārī notikušajā preses konferencē sabiedrību informējis Ēģiptes Senlietu ministrs Muhameds Ibrahims.

31.janvārī, piektdien, muzeju apmeklēja UNESCO, International Council on Monument and Site, International Committee of Blue Shield kopīgā delegācija. Aina, kas viņiem pavērās sagrautajā muzeja ēka, bija katastrofāla. Stikla šķembas izmētās pa visu grīdu vienlaikus ar atlūzām un tērauda plātnēm no eksplozijā sasistajiem logiem.

„Tas bija izcils muzejs un, redzot to tagad pilnīgi iznīcinātu, mēs esam satriekti,” - preses konferencē sacīja UNESCO muzeju nodaļas vadītājs Kristiāns Manhārts (Christian Manhart). Runājot par tālākiem plāniem, Manhārts vēl pavēstīja, ka komanda vēlās sagatavot dokumentus un aprēķinus, lai ar tiem iepazīstinātu potenciālos donorus, kurus viņš pagaidām nedrīkst nosaukt.

UNESCO apstiprināja, ka tā palīdzēs Ēģiptei atjaunot slaveno islāma mākslai veltīto muzeju: jau tai paša dienā, kad notika liktenīgais sprādziens, UNESCO apņēmās ziedot šim nolūkam 100 000 dolāru, bet par tālāku tehnisko un finansiālo palīdzību tiks spriests pēc detalizēta ziņojuma iesniegšanas. Ibrahims preses konference pavēstījis, ka ASV valdība muzeja atjaunošanai varētu piešķirt 150 000 dolāru.

Ēģiptes kultūras mantojumu apdraud politiskā nestabilitāte jeb importētā demokrātija

Trīs gadu ilgusi politiskā nestabilitāte, kas sekoja pēc 2011.gada „Arābu pavasara,” negatīvi ietekmē Ēģiptes ekonomiku, tostarp kādreiz plaukstošo tūrisma industriju. Drošības vakuums valstī apdraud senas celtnes, arheoloģiskus un kultūras pieminekļus.

Viens no bēdīgākajiem notikumiem bija Malavi Vēstures muzeja izdemolēšana un izlaupīšana, ko veica Mursi atbalstītāji pret valdību vērsto protestu laikā 2013.gada 15.augustā.

Pat slavenais Ēģiptes muzejs Tehrīra laukumā cietis vandāļu un laupītāju uzbrukumā 2011.gada janvārī notikušās sacelšanās laikā. Laupītāji sabojāja mūmijas un vairākus artefaktus, pirms viņus noķēra armijas kareivji.

Attēli: onislam.net.

Avoti:
news.nationalgeographic.com
bbc.co.uk
en.wikipedia.org
tvnet.lv
theguardian.com
foxnews.com
startribune.com
nytimes.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.