Žīdu Plūdu stāsts
Lielo plūdu, kas Bībelē saukti par Grēku plūdiem, žīdu versija ir vispazīstamākā. Tā atrodama Vecās Derības Pirmajā Mozus gramatā no 6.- 9.nodaļai.
Pretrunas žīdu versijā. Pretruna par Lielajiem plūdiem - "Tad nāca ūdensplūdi četrdesmit dienas virs zemes." (I Mozus grāmata, 7.nod.,17.) Bet, lūk, arī - "un ūdeņi vairojas virs zemes simts un piecdesmit dienas" (I Mozus grāmata, 7.nod., 24.).
Par zvēriem, ko Noāss ņēmis līdzi sev šķirstā pēc Dieva pavēles: "No visa, kas dzīvo, no ikvienas miesas, pa diviem no ikvienas kārtas." (I Mozus grāmata, 6.nod., 19.); "pa divi no ikvienas kārtas" (I Mozus grāmata, 6.nod., 20.); "no visiem šķīstiem lopiem ņem pie sevis pa septiņiem, tēviņu un mātīti, bet no tiem lopiem, kas nešķīsti, pa diviem, tēviņu un mātīti." (I Mozus grāmata, 7.nod., 2.)
6.nodaļa
1 Un notika, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem dzima arī meitas,
2 tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika.
3 Tad Dievs sacīja: "Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi."
4 Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.
5 Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu,
6 tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma.
7 Un Dievs sacīja: "Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis."
8 Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs.
9 Šis ir stāsts par Nou: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.
10 Un Noa dzemdināja trīs dēlus: Šemu, Hamu un Jafetu.
11 Bet zeme bija samaitāta Dieva priekšā un pilna varas darbu.
12 Un skatīja Dievs to zemi, un redzi, tā bija samaitāta, jo ikviena radība savu ceļu samaitāja uz zemes.
13 Tad Dievs sacīja Noam: "Ikvienas radības gals nāk Manā priekšā; jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu kopā ar zemi.
14 Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem; ar nodalījumiem tev to šķirstu būs taisīt, un no iekšpuses un no ārpuses tev to būs iztriept ar darvu.
15 Lūk, kādu tev to būs taisīt: garumā trīs simti olektis un platumā piecdesmit, un augstumā trīsdesmit olektis.
16 Jumtu šķirstam tev būs taisīt virspusē, un durvis šķirstam tev būs likt tā sānos. Trijos stāvos tev būs to taisīt.
17 Jo redzi, Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties.
18 Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas līdz ar tevi.
19 Bet tev būs ņemt līdzi šķirstā no visa, kas dzīvo, no ikvienas radības divus, no visiem, lai tie līdz ar tevi paliktu dzīvi: tēviņam un mātītei tiem būs būt.
20 No putniem pēc viņu kārtas un no lopiem pēc viņu kārtas, no visiem zemes rāpuļiem pēc viņu kārtas, pa divi no visiem lai iet līdz ar tevi, ka viņi paliktu dzīvi.
21 Un tu ņem sev no visa ēdamā priekš ēšanas un sakrāj to pie sevis, ka tev un viņiem būtu ko ēst."
22 Un Noa darīja, kā Dievs sacīja.
7.nodaļa
1 Un Tas Kungs sacīja Noam: "Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šinī ciltī.
2 No visiem šķīstiem lopiem ņem sev līdzi pa septiņiem; tēviņu un mātīti, bet no lopiem, kas nav šķīsti, ņem divus, tēviņu un mātīti.
3 Arī no putniem ņem pa septiņi, tēviņu un mātīti, lai tie būtu par sēklu zemes virsū.
4 Jo pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu no zemes virsus visu dzīvo, ko Es biju radījis."
5 Un Noa darīja visu, kā Tas Kungs to bija sacījis.
6 Un Noa bija seši simti gadus vecs, kad ūdensplūdi sākās zemes virsū.
7 Tad Noa iegāja šķirstā un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas kopā ar viņu, glābdamies no ūdensplūdiem.
8 No šķīstiem lopiem un no tiem lopiem, kas nav šķīsti, un no visiem putniem un rāpuļiem zemes virsū
9 pa divi līdz ar Nou iegāja šķirstā, tēviņš un mātīte, gluži kā Dievs Noam bija pavēlējis.
10 Un notika, ka septītajā dienā ūdeņi sāka pārplūdināt zemi.
11 Seši simtajā Noas mūža gadā, otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti un tika atvērti debesu logi.
12 Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
13 Tanī pat dienā Noa iegāja šķirstā un Šems, Hams un Jafets, Noas dēli, kā arī Noas sieva un trīs Noas vedeklas līdz ar viņiem,
14 paši un visi zvēri pēc to kārtas, visi lopi pēc to kārtas, visi rāpuļi, kas rāpo pa zemi, pēc to kārtas, visi putni pēc to kārtas un spārnotie dzīvnieki,-
15 tie visi iegāja pie Noas šķirstā, pa divi no katras radības, kurā mīt dzīvības dvaša.
16 No visiem, kas iegāja šķirstā, bija tēviņš un mātīte, un tie iegāja, kā Dievs bija pavēlējis. Pēc tam Tas Kungs aizdarīja šķirstu aiz viņiem.
17 Un ūdensplūdi turpinājās četrdesmit dienas virs zemes, un ūdeņi vairojās, un tie pacēla šķirstu, ka tas tika augsti uzcelts virs zemes.
18 Un ūdeņi pieņēmās spēkā un palielinājās virs zemes, un šķirsts peldēja pa ūdens virsu.
19 Un ūdeņi pieņēmās spēkā aizvien vairāk un vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm.
20 Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi pacēlās pār virsotnēm un apklāja kalnus.
21 Tad nobeidzās ikviena radība, kas kustēja zemes virsū, putni, lopi, zvēri un visi radījumi, kas pulkiem mudž uz zemes, un visi cilvēki.
22 Viss, kam bija dzīvības dvaša, kas dzīvoja sausumā, nobeidzās.
23 Tā Viņš iznīcināja visu dzīvo, kas bija zemes virsū, no cilvēka līdz pat lopiem, rāpuļiem un putniem gaisā visi tika iznīcināti. Palika vienīgi Noa un tie, kas bija ar viņu šķirstā.
24 Un ūdeņi pieņēmās spēkā zemes virsū simts piecdesmit dienas.
8.nodaļa
1 Tad Dievs atcerējās Nou, kā arī visus zvērus un visus lopus, kas bija ar viņu šķirstā. Un Dievs lika vējam pūst pār zemi, tad ūdeņi kritās.
2 Dzelmju avoti un debesu logi aizvērās, un lietus mitējās līt no debesīm.
3 Un ūdeņi sāka kristies pēc simts piecdesmit dienām, šurpu turpu noskriedami.
4 Un šķirsts septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā nolaidās uz Ararata kalniem.
5 Un ūdeņi notecēja, šurp un turp bēgot, līdz desmitajam mēnesim. Bet desmitā mēneša pirmajā dienā nāca redzamas kalnu virsotnes.
6 Un pēc četrdesmit dienām Noa atvēra šķirsta logu, ko bija taisījis,
7 un izlaida kraukli. Tas laidās, šurp un turp lidinādamies, kamēr ūdeņi nokritās zemes virsū.
8 Tad viņš izlaida balodi no to vidus, kas bija ar viņu šķirstā, lai vērotu, vai ūdeņi nav noskrējuši zemes virsū.
9 Bet balodis neatrada vietu, kur apmesties, un atgriezās šķirstā pie viņa, jo ūdeņi vēl bija pār visu zemi. Viņš izstiepa savu roku, satvēra to un ienesa pie sevis šķirstā.
10 Un viņš gaidīja vēl septiņas dienas un pēc tam atkal izlaida balodi no šķirsta.
11 Tad balodis atgriezās tā ap vakara laiku, un redzi, noplūkta olīvas lapa bija viņa knābī, un Noa tūdaļ noprata, ka ūdeņi zemes virsū bija noskrējuši.
12 Tad viņš gaidīja vēl nākošās septiņas dienas un izlaida balodi, bet tas vairs neatgriezās pie viņa.
13 Un notika seši simti pirmajā gadā, pirmā mēneša pirmajā dienā, ka ūdeņi bija izsīkuši zemes virsū; tad Noa noņēma šķirsta jumtu un redzēja, ka zemes virsa bija apžuvusi.
14 Otrā mēneša divdesmit septītajā dienā zeme bija nožuvusi.
15 Un Dievs teica uz Nou:
16 "Izej no šķirsta, tu un tava sieva, tavi dēli un tavas vedeklas līdz ar tevi.
17 Un visi dzīvie radījumi, kas ir ar tevi, ikviena radība: putni, lopi, rāpuļi, kas rāpo pa zemi, lai iznāk līdz ar tevi ārā un lai piepilda zemi lieliem pulkiem un augļojas un vairojas zemes virsū."
18 Tad Noa izgāja un viņa dēli, viņa sieva un viņa vedeklas kopā ar viņu.
19 Un visi zvēri, visi rāpuļi un visi putni, viss, kas vien kust virs zemes, pēc viņu sugām iznāca no šķirsta.
20 Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.
21 Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis.
22 Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.
9.nodaļa
1 Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: "Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.
2 Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes zvērus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, un visas zivis jūrā. Jūsu rokās tie ir nodoti.
3 Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai jums ir par barību. Es jums to visu nododu, tāpat kā zaļos augus, lai tie jums noder barībai.
4 Vienīgi miesu tās dzīvībā, tās asinīs, jums nebūs ēst.
5 Bet par jūsu asinīm, jūsu dzīvību, Es prasīšu atbildību: no ikviena zvēra Es to prasīšu un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu.
6 Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.
7 Bet jūs augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi lieliem pulkiem."
8 Un Dievs sacīja Noam un viņa dēliem, kas bija kopā ar viņu, teikdams:
9 "Redzi, Es tagad ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums,
10 arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas pie jums: ar putniem, lopiem un visiem zemes zvēriem, kas pie jums; ar visiem, kas iznākuši no šķirsta, ar ikvienu zemes zvēru.
11 Es ceļu Savu derību ar jums, ka visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka plūdi vairs nemaitās zemi."
12 Tad Dievs sacīja: "Šī ir Mana derības zīme, ko Es celšu starp Sevi un jums un ikvienu dzīvu radījumu, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem.
13 Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli.
14 Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi un padebešos parādīsies varavīksne,
15 tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu; un ūdeņi nekad vairs nekļūs par plūdiem, kas visu radību izdeldēs.
16 Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību starp Dievu un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu, kāda vien ir pasaulē."
17 Un Dievs sacīja Noam: "Tā ir derības zīme, ko Es ceļu starp Sevi un ikvienu radību, kāda vien ir pasaulē."
18 Un Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija Šems, Hams un Jafets. Un Hams ir Kānaāna tēvs.
19 Šie trīs ir Noas dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji.
Cita katastrofa.
Exodus vēstī (9.nodaļa): „Tad Tas Kungs sūtīja pērkonus un krusu, un uguns lija uz zemi. Un Tas Kungs lika krusai krist Ēģiptes zemē.
24. Tā tur bija krusa, un uguns nemitīgi laistījās krusas vidū, ļoti bargas krusas, kāda nav bijusi Ēģiptes zemē, kopš tur mituši ļaudis.
25. Un krusa nosita visā Ēģiptes zemē it visu, kas bija laukā, gan cilvēkus, gan lopus; arī visus augus tīrumos nosita krusa un salauza visus kokus laukā.”
Atliek vārda „krusa” vietā lietot vārdu „meteorīti” vai „bolīdi” un uzreiz tā bilde taps skaidrāka. Proti, Exodus aprakstīts meteorītu vai bolīdu lietus un Veļikovskis bija pirmais, kas to pamanīja.
Jāņa Atklāsmes grāmatā. "Tad eņģelis ņēma kvēpināmo trauku ,pildīja to ar altāra uguni un bēra to lejā uz zemi. Un cēlās pērkons un balsis, zibeni ,un zemestrīce." (Atkl. 8:5). "Kad pirmais bazūnēja, tad krusu un uguni, asinīm sajauktu meta uz zemi." (Atkl. 8:7). "Trešā daļa zemes apdega, trešā daļa koku sadega un visa zāle izdega." (Atkl. 8:7). "Kad otrs eņģelis bazūnēja, tad kā lielu kalnu ,degošu ugunīs, gāza jūrā: trešā daļa jūras tapa par asinīm un trešā daļa jūras radījumu, kam bija dzīvība, nomira, un trešā daļa kuģu tika izpostīta." (Atkl. 8:8-9). "No debesīm krita liela zvaigzne, degdama kā lapa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu. Zvaigznes vārds saucās Absints, un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm, nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti" (Atkl. 8:10-11). "Tapa tumšs" (Atkl. 8:12). "Tika nokauta trešā daļa cilvēku ar uguni, ar dūmiem un ar seru." (Atkl. 9:18).
Jāņa Atklāsmes grāmatas 16.nodaļas 2.pantā pieminēti izsitumi, kurus izraisīja (hipotētiski) kodolieroču pielietošana: "Pirmais gāja un izlēja savu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme."
Saites.
Noāss.
Pasaules Plūdu stāsti.
