Aliens

Vācu arheologi Luksorā atklāj divas milzīgas, nesen restaurētas Amenhotepa III statujas

Šī gada 23.martā arheologi Luksorā, Ēģiptē svinīgi atklāja divas milzīgas, nesen restaurētas no sarkana kvarcīta izkaltas Amenhotepa III statujas, kas tagad piebiedrojas slavenajiem Memnona kolosiem Tēbu nekropolē. 

Amenhoteps III

Astoņpadsmitās dinastijas devītais faraons Amenhoteps III, tronī kāpdams 12 gadu vecumā, no sava tēva Tutmesa IV mantoja impēriju, kas pletās no Eifratas upes Divupē līdz Nūbijai mūsdienu Sudānā. Savā 38 gadus ilgajā valdīšanā, Amenhoteps III Ēģiptes ietekmi apkārtējās zemēs nodrošināja, darbojoties galvenokārt ar diplomātiskiem līdzekļiem. Viņa laikā Ēģipte piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, valsts kasē līdzekļu netrūka. Faraons varēja atļauties ieguldīt lielus līdzekļus tempļu un piļu celtniecībā, kā arī algot tēlniekus un citus meistarus to izdaiļošanai.

Tēbas (Luksora)

Jaunās valsts galvaspilsēta, Amona-Ra kulta centrs, Tēbas (mūsdienu Luksora) atrodas 635 kilometru attālumā no Kairas, un to divās daļās sadala Nīlas upe.

Memnona kolosi

Nīlas rietumu krastā, kur atradās Tēbu nekropole, faraons Amenhoteps III pavēlēja uzbūvēt milzīgu templi, kur viņu pēc nāves pielūgtu kā dievu. Faraona valdīšanas 38 gados uzceltais aizlūgumu templis bija viens no lielākajiem tempļiem, kāds jebkad uzcelts Ēģiptē: 100 metrus platā un 600 metrus garā būve aizņēma 35 hektārus lielu platību. Tomēr ilgs mūžs templim nebija lemts - 150 gadus vēlāk, kad valsti ap 1200.g.pmē satricināja spēcīga zemestrīce, tas sagruva.  

Skatīt Senās Ēģiptes pieminekļi lielākā kartē

Savās vietās, spītējot gadsimtiem, vandāļiem, un akmeņkaļiem, līdz pat mūsdienām palika stāvam tikai divas milzīgas, akmenī cirstas, par Memnona kolosiem sauktas, sēdošas figūras, kas kādreiz apsargāja Amenhotepa III tempļa austrumu vārtus.

Abas Amenhotepa III statujas, kurām triju gadu tūkstošu laikā gan zuduši sejas vaibsti, izkaltas no diviem kvarcīta smilšakmens gabaliem, kas iegūti Džebelahmāras akmeņlauztuvēs un pēc tam pa sauszemi (jo bija pārāk smagi, lai vestu pa Nīlu, velkot pret straumi) transportēti 675 kilometrus tālu uz Tēbām. Kolosi, katrs 18 metrus augsts un 720 tonnas smags, viens no otra atrodas 15 metru attālumā.

Pēdējās Ēģiptes faraonu dinastijas - Ptolemaju - valdīšanas laikā (305.-30.g.pmē.) neviens vairs neatminējās gigantisko statuju cēlāja vārdu un tās saistīja ar etiopiešu ķēniņu, sengrieķu rītausmas dievietes Eosas dēlu Memnonu, kuru, atbilstoši grieķu mītiem, Trojas karā nogalināja Ahilejs.

Vārds Memnons nozīmē „Rītausmas valdnieks” un, domājams, helēņu pārvaldītie un kulturāli ietekmētie ēģiptieši Amenhotepa III gigantiskās statujas šajā vārdā nodēvēja tāpēc, ka t.s. „ziemeļu koloss” (statuja, kura stāv tālāk uz ziemeļiem, attiecībā pret otru), kura apakšējā daļā pēc 27.g.pmē. notikušās zemestrīces bija radušās plaisas, katru rītu, Saulei lecot, izdeva dīvainas, dziedošas vai pēc citiem avotiem - vaidošas - skaņas. Grieķi un romieši uzskatīja, ka rītausmas dieviete Eosa (Aurora) ar pirmajiem saules stariem pieskaras savam pārakmeņotajam dēlam Memnonam un tas atbild vai nu ar mūzikai vai vaidam līdzīgām skaņām.

Senākas liecības literatūrā par dziedošo Memnona kolosu atstājis sengrieķu vēsturnieks un ģeogrāfs Strabons, kurš Ēģipti apmeklējis 20.g.pmē. Grieķu un romiešu ceļotāji lielā skaitā plūduši uz Luksoru, lai tikai dzirdētu dziedošo statuju. 200.gadā Tēbas apmeklēja Romas imperators Septīmijs Sevērs un pavēlēja ziemeļu statuju restaurēt. Pēc restaurācijas darbiem Memnons vairs nedziedāja.

Zinātnieki šo fenomenu skaidro ar to, ka skaņas gigantiskajā statujā izraisīja temperatūras paaugstināšanas, Saulei lecot un ūdens pilienu iztvaikošana porainā ieža iekšpusē.

Tagad stāv četri Amonhotepa III kolosi

Šī gada 23.martā, svinīgā atklāšanas ceremonijā Memnona kolosiem piebiedrojās vēl divas lielas, arheologu restaurētas Amenhotepa III statujas, kas savulaik stāvēja pie faraona aizlūgumu tempļa ziemeļu ieejas. Arī tās, tāpat kā Memnona kolosi, bija izgatavoti no senās Heliopoles tuvumā esošajās Gebelahmāras akmeņlauztuvēs iegūtiem, monolītiem sarkanā smilšakmens bluķiem.

Apmēram 1200.g.pmē. notikušās zemestrīces laikā šīs statujas līdz ar tempļa celtni sagruva, nogāžoties dienvidaustrumu virzienā un salūztot vairākos gabalos. Drīz pēc tam vietu sāka izmantot kā akmeņlauztuves un liela daļa tempļa akmens bloku un dekoratīvo elementu aizveda un iebūvēja citās apkārtējās nekropoles celtnēs. Savukārt atlikušās drupas gadu gaitā tika arvien biezākā slānī pārklātas ar Nīlas plūdu atnestajām dūņām un smiltīm.

Vieni no pirmajiem eiropiešiem, kuri jaunajos laikos redzēja un aprakstīja šos smilšu daļēji apsegtos kolosus bija franču zinātnieki, kas Ēģiptē ieradās 1821.gadā. Pēc tam 1828.g. tos piemin Šampoljons un 1835.g. - angļu arheologs Vilkinsons. XX gs. nogāztos kolosus no jauna 1933.gadā atklāja un izpētīja Ludvigs Borhards, kurš par tiem, aicinot statuju gabalus atrakt, 1949.gadā pastāstīja ēģiptiešu arheologam Mahmudam Dervičam.

1960.gadā nogāzto statuju atliekas pētīja franči. 1981.gadā īsu kolosu vēsturi un paša veiktās izpētes aprakstu, kopā ar 3 ilustrācijām, sadarbībā ar Šveices institūtu, publicēja Labibs Habači.

Kopš 1998.gadā, sadarbojoties vācu un ēģiptiešu pētniekiem, Luksorā tiek īstenots Memnona kolosu un Amenhotepa III tempļa konservācijas projekts (MKATKP).

Amenhotepa III nogāztās statujas atradās privātā īpašumā esošā lauksaimniecības zemē, kuras īpašumtiesību jautājums, kā arī atļauja izcelt un no jauna uzstādīt kolosus tika kārtota visai ilgu laiku.

Tikai 2010.-2011.gadu izrakumu sezonā, toreizējā Augstākās senlietu padomes vadītāja Zahi Havasa vadībā, statujas, ar nodomu tās uzstādīt, tika pilnībā atraktas. Darbus pabeigt Havasam tomēr neizdevās - valstī tika gāzts ilggadējais prezidents H.Mubaraks un amatu zaudēja arī pats Havass.

Nākošajos gados darbi turpinājās. MKATKP arheologi, vācu eģiptoloģes Dr.Hurigas Suruzjanas vadībā, strādājot kopā ar Ēģiptes Senlietu ministrijas pētniekiem, atsegtos kolosu gabalus izcēla no zemes, pārveda uz citu vietu, veica restaurāciju un sāka to uzstādīšanu.

Līdz šodienai pasaulē bija pazīstami divi Memnona kolosi, kopš šī brīža tā zina par četrām gigantiskām Amonhotepa III statujām, 23.martā, atklājot restaurētās statujas, sacīja Suruzjana. "Šajā brīnišķīgajā templī mums vēl ir tik daudz ko pētīt un konservēt," - viņa piebilda. Eģiptoloģe arī norādīja, ka šie ir pirmie no jauna paceltie kolosi arheoloģijas vēsturē. Viņa cer, ka līdzīgi darbi notiks arī citviet, pieminot iespaidīgo Ramzesa II statuju, kas guļ smiltīs Memfisā.

Restaurētās Amenhotepa III statujas

Viena no restaurētājām statujām, kuras gabalus atrada pie tempļa otrā pilona (monumentāli vārti senēģiptiešu arhitektūrā), 100 metrus uz rietumiem no Memnona kolosiem, attēlo tronī sēdošu Amonhotepu III. Tā paceļas 11 metru augstumā, novietota uz 1,5 metrus augstas pamatnes. Sākotnējais faraona statujas augstums varēja sasniegt pat 13 metrus, jo tās galvu kādreiz greznoja Augšēģipti un Lejasēģipti simbolizējošs kronis, kas tagad ir pazudis. Arī svars ir iespaidīgs - 250 tonnas!

No sarkanā kvarcīta izcirstais faraons valkā krāšņus krokotus svārkus, kas viduklī nostiprināti ar lielu, līkločus līnijām rotātu jostu. Valdnieka galva ir ļoti labā stāvoklī - tikai īpašā faraonu bārda ir nolūzusi un pazudusi. Pie Amonhotepa III labās kājas stāv viņa sievas Tijes statuja ar tradicionālu ēģiptiešu parūku un cieši pieguļošu kleitu. Faraona mātes Mutemvijas (Mutemwya) statuja, kura stāvējusi pie milzu skulptūras kreisās kājas, nav saglabājusies.

Pats tronis, kurā majestātiski sēž akmenī iemūžinātais faraons, abās pusēs rotāts ar reljefiem, kuri attēlo Augšēģiptes un Lejasēģiptes apvienošanu vienā valstī.

Otra restaurētā statuja, kas uzslieta tempļa ziemeļu vārtu vietā, attēlo faraonu soļojam. Katrā rokā valdnieks tur saritinātu papirusu, uz kura uzrakstīts viņa karaliskais vārds. Faraonam galvā ir Augšēģiptes baltais kronis, vidukli apņem svārki, ko satur liela, ar zigzaga rakstu un taisnstūrainu sprādzi rotāta josta. Uz sprādzes uzrakstīts faraona vārds. Aiz jostas Amenhotepam III aizbāzts duncis ar vanaga galvu spala galā, bet kaklu rotā plata kaklarota.

Šīs statujas restaurācijas darbi, kā informē weekly.ahram.org.eg, vēl turpinās un tos plānots pabeigt šī gada rudenī.

Turpinās vēl citu Amenhotepa III tempļa kolosu restaurācija un atjaunošana

Tagad no jauna uzstādītie kolosi tomēr nav vienīgie, kas saglabājušies. Izrakumu gaitā pētnieki pēdējo 10 gadu laikā ir atraduši vēl citas labāk vai sliktāk saglabājušās, lielākas un mazākas statujas, to fragmentus.

Šobrīd Suruzjanas vadītā arheologu komanda turpina restaurācijas darbus, atjaunojot 14 metrus augstu alabastra kolosu pie tempļa trešā pilona.

Šajā statujā Amonhotops III bija attēlots sēžam tronī, ar rokām uz ceļgaliem. Starp faraona kājām stāv 1,7 metrus augsta viņa meitas Isetas skulptūra. Statujai gan vēl pagaidām trūkst lielākā daļa no ķermeņa un galva, taču arheologi cer šīs daļas atrast.

Tās ir brīnišķīgs un vienreizējs atradums, sacīja Suruzjana, piebilstot, ka pašreiz pasaulē zināmas tikai nedaudzas šī perioda alabastra statujas.

Netālu no šīs statujas arheologi atrada labi saglabājušos alabastra galvu. Tās deguns, acis un ausis ir nebojātas un iespējams pat saskatīt senatnē veiktas restaurācijas pazīmes. Pētnieki ir pārliecināti, ka galva pieder pirmās alabastra statujas dvīņu kolosam (pilonus parasti apsargā statuju pāri - katra savā ieejas pusē).

Šī ir vislabāk saglabājusies [alabastra-?] galva, kas jebkad atrasta, sajūsmināta paziņoja eģiptoloģe.

Suruzjana pastāstīja, ka jau studiju gados sapņojusi par iespaidīgā un milzīgā Amenhotepa III aizlūgumu tempļa saglabāšanu un iekonservēšanu.

Jebkuras drupas, katrs piemineklis būtu jāuztur labā kārtībā. Mēs vēlamies apturēt un nepieļaut tālāku senatnes pieminekļu postīšanu Ēģiptē, sacīja zinātniece. Tāpēc, lai glābtu pasaules nozīmes kultūras mantojumu, ir būtiski nodrošināt pastāvīgu starptautisko finansējumu, viņa piebildusi. Jāatzīmē, ka visi Amenhotepa III tempļa izpētes, konservācijas un restaurācijas darbi notiek par privātiem līdzekļiem. Līdzšinējos desmit gadus finansējumu nodrošināja Pasaules pieminekļu fonds (World Monuments Fund), taču šis ir pēdējais gads, kad tas piešķir naudu MKATKP. Fonda pārstāvis, kas piedalījās restaurēto kolosu atklāšanā, pateicās arheologiem par izdarīto un solīja meklēt jaunus ziedotājus.

Suruzjana cer, ka līdzekļus atrast tomēr izdosies un viņa varēs īstenot ieceri restaurēt ne tikai statujas, bet arī pašu templi. Tas gan šķiet visai apšaubāmi, ņemot vērā, ka nav zināms, kāds templis izskatījies, bet gandrīz visi celtnē izmantotie būvbloki ir zuduši.

VIDEO:

Augšējais attēls: Jaunatklātais Amenhotepa III koloss restaurācijas sākumā un beigās.

Avoti:
weekly.ahram.org.eg
ibtimes.co.uk
edition.cnn.com
en.wikipedia.org
dailymail.co.uk
Parandovskis, J. Mitoloģija. Rīga: Zinātne.
Vandenbergs, Filips. 2008. Nofretete. Rīga: Jumava.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.