Sarkanā jūra
- Detaļas
- Publicēts 22 Augusts 2016
- 5569 skatījumi
Red Sea - angļu val.
Bahr el Ahmar - arābu val.
Nosaukumu ieguvusi, pateicoties zilaļģu nokrāsotajam sarkanajam ūdenim.
Vidus jūra Indijas okeāna ZR, starp Arābijas pussalu un Āfriku.
Ģeogrāfija. Ziemeļu daļā caur Suecas kanālu savienojas ar Vidusjūru, dienvidos - Babelmandeba šaurums savieno ar Ārābijas jūras Adenas līci.
Ziemeļu galā Sinaja pussala atdala Akabas un Suecas līci.
Piekrastē koraļļu rifi, daudz ielīču.
Raksturlielumi. Garums - 1932 km.
Platums - līdz 305 km.
Platība - 450 000 km2.
Tilpums - 251 000 km3.
Dziļums - līdz 3040 m.
Vēsture. Kad ledājs virzījās uz dienvidiem, ūdens līmenis pazeminājās gan Vidusjūrā, gan Sarkanajā jūrā. Tieši tāpēc cilvēki varēja no Āfrikas aiziet uz Arābiju, šķērsojot Sarkano jūru, vismaz tur, kur pašlaik ir Babelmandebas jūras šaurums.
Franču un ēģiptiešu zinātnieku grupa Sarkanās jūras krastā, Džarfas ielejas (Wadi-el-jarf) rajonā, laikā no 2011.-2013.gadam atklājusi un izpētījusi ar IV dinastijas faraona Hufa valdīšanas laiku (2551.-2528.g.pmē.) datētu ostu un papirusus. 4500 gadus senā osta ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita pasaulē zināmā osta. Džarfas ieleja, kur atrastas senās ostas paliekas, izvietojusies Sarkanās jūras krastā, 90 kilometrus uz dienvidiem no Ēnsoknas (Ain Sukhna) pilsētas un 25 kilometrus uz dienvidiem no Zafaranas. Tā atrodas galvenā Nīlas ieleju un Sarkano jūru savienojošā satiksmes gaiteņa - Arabas ielejas dienvidu malā.
Otrā ekspedīcija. Tās laikā 1501.gadā Vasko da Gama bloķēja Sarkano jūru. Tā rezultātā tika nodrošināts portugāļu garšvielu tirdzniecības monopols. Garšvielu cena Eiropas tirgos nokrita pat par 75% un tirdzniecības pilsēta Aleksandrija panīka.
Ūdens. Sarkanā jūra ir siltākā (ūdens t līdz 32oC) un sālākā (sāļums 38-42%o) Pasaules okeāna jūra.
Nokrišņi 28 mm gadā ziemeļos un 217 mm gadā dienvidos.
Ūdens dzidrums ap 50 m. Bieži vērojamas mirāžas.
Pārsvarā pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,8 m.
Sarkanajā jūrā ir daudz aļģu, kas piešķir ūdenim iesarkanu nokrāsu.
Daba. Ap 400 zivju sugu, delfīni, dugongi, jūras bruņurupuči.
Saimniecība. Koraļļu ieguve.
Nozīmīgs jūrasceļš no Eiropas uz Āziju un Austrāliju.
Ostas: Sueca (Ēģipte), Portsudāna (Sudāna), Džida (Saūda Arābija), Masava (Eritreja), Hodeija (Jemena).
Zvanutorņa kalns. Jebel Nakug. Kaut kur Sarkanās jūras krastos atrodoties augstiene, kas apvīta senām leģendām. Kad cilvēks uzkāpj tās virsotnē, smiltis sāk "vaidēt" zem kājām.
Kuģu vraki.
Thistelgorm. Skaistākais Sarkanās jūras vraks. Uz tā ir vairāki simti lādiņu un citi kara materiāli. Katru dienu uz to nirst simtiem daiveru.
Saites.
Indijas okeāns.
