Aliens

Dāvids (1010.-971.g.pmē.)

Varbūt tomēr līdz ap 961.g.pmē., varbūt 965.g.pmē.???

2. jūdu ķēniņš, Izraēļa cilšu apvienotājs, Jūdejas-Izraēlas ķēniņvalsts ar galvaspilsētu Jeruzālemē izveidotājs. 

Pravieši – Nātans, Gads.

Radniecība. Tēvs - Jesejs no Bētlemes.
Dēls - Zālamans.
Sieva - Virsāvija, kuru tas atņēma iepriekšējam vīram Urijam.

Dzīvesgājums. Jūda no Hebronas no 1010.-1003.gadam un viss Izraēls no 1003.-971.gadam.
Bērnība un jaunība. Lopu gans, ķēniņš, karavīrs, dzejnieks un mūziķis. Dzimis un uzaudzis Betlēmē. Bībeliskais Dievs izraudzīja Dāvidu par valdnieku, kad tas ganīja tēva lopus: „Tu ganīsi Manu Izraēļa tautu, un tu būsi Izraēlas vadonis” (2.Ķēniņu grāmata, 5:2).
Zaula valdīšanas laikā. Jau pirmā Izraēlas valdnieka Zaula laikā senebreju cīņās ar filistiešiem Dāvids ieguva izcila karotāja un karavadoņa slavu.
Dāvids un Goliāts. I Samuēla grāmatā (17:1- 53) vēstīts par Dāvida uzvaru divkaujā ar filistiešu milzi Goliātu. Pēc šīs uzvaras Dāvida slava tikai vairojās.
Tradicionāli tiek uzskatīta, ka topošais ķēniņš Dāvids ar lingu nogalējis filistiešu milzi Goliātu. Tādejādi tradicionāli tieši Dāvids tiek uzskatīts par Goliāta uzvarētāju, tomēr viss nav tik vienkārši. I Samuēla grāmatā ļoti sīki aprakstīts kā Dāvids, nākamais jūdu ķēniņš, nogalinājis Goliātu (I Samuēla grāmata, 17.nod., 40.-51.), bet II Samuēla grāmatā sacīts: "Tad Elanans, Jaera-Oreģima dēls no Bētlemes, kāva Goliātu, to Gatieti." (II Samuēla grāmata, 21.nod., 19.)
Kāpšana tronī. Kad mira iepriekšējais ķēniņš Zauls, vecajie atnāca pie Dāvida Hebronā, kur tas valdīja pār Jūdejas dzimtu, un atgādināja Dieva vēsti, kuru bija saņēmis pravietis Zamuēls. Tie lūdza, lai tas valdītu arī pār pārējām 11 jūdu dzimtām. Pēc Zaula nāves Dāvids vispirms kļuva par Jūdejas valdnieku, bet pēc Zaula dēlu nāves - arī par Izraēlas valdnieku (II Samuēla grāmata). Tas notika ap 1000.g.pmē. vai 1004.g.pmē. Tātad valdīja no 1000.-961.gadam pmē.
Valdīšanas laiks. Uzslējis šemu kā uzvaras zīmi pār aramiešiem. Pēc amonītu apdzīvotās Ravas pilsētas ieņemšanas iedzīvotājus palika zem zāģiem, dzelzs āmuriem un cirvjiem, meta tos apdedzināšanas krāsnīs.
Nesaskanība ir jautājumā par to, cik gūstekņu saņēmis jūdu ķēniņš Dāvids karā pret Adadezeru. "Un Dāvids tam paņēma tūkstoš ratus un sešsimt jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus." (II Samuēla grāmata, 8.nod.-4.) Cits daudzums: "un Dāvids atņēma tiem tūkstoš ratus un septiņtūkstoš jātniekus un divdesmit tūkstoš kājniekus." (I Laiku grāmata, 19.nod.-4.)
Nogādāja Derības šķirstu no Bālas (tagadējā Betšameša) uz Jeruzālemi.
Jeruzālemes ieņemšana. Svarīgākais šī ķēniņa veikums bija Jeruzālemes ieņemšana. Žīdi pilsētā iegāja pa pazemes tuneli, kas veda uz Siloāmas dīķi. Ilgu laiku uzskatīja, ka dīķis atradies ārpus pilsētas, līdz 1960.gada izrakumi tomēr apstiprināja Bībelē teikto, ka pilsētas mūris tiešām atradies pirms dīķa. Dāvids Jeruzālemi padarīja par galvaspilsētu.
Dāvids un tautas skaitīšana. Pavisam jocīgs pretruna par tautas skaitīšanu Jūdejā: "Un Tā kunga dusmas atkal iedegās pret izraēliešiem, un viņš Dāvidu skubināja pret tiem un sacīja: ej skaiti Izraēli un Jūdu." (II Samuēla grāmata, 24.nod.,1.) "Un sātans stāvēja pret Izraēli un skubināja Dāvidu, ka tas liktu skaitīt Izraēli." (I Laiku grāmata, 22.nod.-1.) Kaut kādā veidā Dāvids ticis apgrēkojies, veicot tautas skaitīšanu, jo, sodot par šo "noziegumu," Dievs iznīcinājis 70 000 žīdu (II Samuēla grāmata, 24.nod.-15.) Bet no otras puse: "Tāpēc, ka Dāvids bija darījis, kas pareizi Tā kunga acīs, un nebija atkāpes no visa, ko viņš tam bija pavēlējis, visā viņa dzīvības laikā, bez tā viena notikuma ar uriju, to Etieti." (I Ķēniņu grāmata, 15.nod.-5.) Tā, ka nav skaidrs, kāds "grēks" varētu būt tautas skaitīšana.
Kad ķēniņš Dāvids, pārkāpjot Jāves aizliegumu, tomēr saskaita tautu Jūdejā, Dievs soda nevis Dāvidu, bet gan tautu, iznīcinādams ne vairāk un ne mazāk kā 70 000 cilvēku. 
Bībeles VD tiek atklāta Dāvida laulības pārkāpšana ar Batšēbu un mēģinājums to noslēpt (2.Samuēla, 11-12). Pravietis Nātans pārmeta to ķēniņam.
Vēlējās uzbūvēt arī svētnīcu Derības šķirstam, taču dievi ar sapņu palīdzību lika noprast, ka šis viņa plāns netiks realizēts. Par šiem plāniem ķēniņš pastāstīja pravietim Nātanam, pie kura sapnī nāca Dievs. Tas pauda, ka Dāvids ir daudz karojis un izlējis daudz asiņu, tādēļ svētnīcu varēs uzbūvēt tikai viņa dēls. Kad tas pats Dāvids raidīja nāvē pats savu galminieku Uriju, lai iegūtu tā sievu Batšēbu, Dievs par to sodīja nevis Dāvidu, bet gan pavisam nevainīgu bērniņu, ko Batšēba bija dzemdējusi.

Vecajā derībā ir minētas tādas ziņas Dāvida sakarā, kas nekādi nesaskan ar labi zināmiem un vēsturiskiem faktiem. Piemēram, kad ķēniņš Dāvids vācis naudu dievnama celšanai, jūdi līdz ar citiem ziedojumiem nesuši arī darikus (Laiku grāmatas, nezinām tieši kurā! - Aliens.lv). Tomēr dariki bija persiešu monētas, kaltas ķēniņa Dārija valdīšanas laikā V gs. - tātad apmēram 500 gadu pēc ķēniņa Dāvida.

Dāvida nāve. Kopumā Dāvids valdīja 40 gadu: 7 no tiem Hebronā, bet 33 – Jeruzālemē, un nomira sirmā vecumā.
Dāvida kaps atrodoties Cionas kalnā Jeruzālemē.

Dāvids Korānā. Nostāsti par Dāvidu atrodami arī Korānā, te viņu dēvē par Daudu.

Darbi. 73 no 150 Bībelē iekļautajiem psalmiem piedēvē Dāvidam. Autors. Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Dāvids ar 10 vīru palīdzību uzrakstījis Psalmu grāmatu."

Aplūkojamie objekti.
Dāvida Pilsēta Jeruzālemē. 2005.gadā arheoloģe Eliata Mazara paziņoja, ka Jeruzālemes vecākajā daļā, sauktā par “Dāvida pilsētu,” viņa atklājusi ķēniņa Dāvida pils paliekas, kas datējamas ar X gadsimtu pmē., tātad ar laiku, kad, iespējams, valdījis Dāvids. Mazaras apgalvojums tika uztverts skeptiski – citi pētnieki teica, ka, burtiski interpretējot Bībeli, viņa izkropļo zinātniskā pētījuma būtību.

Kirbetkejafas Dāvida pils. 2013.gada jūlijā, pasauli pāršalca Izraēlas arheologu paziņojums, ka 32 kilometru attālumā uz DR no Jeruzālemes, nocietinātā vietā, ko sauc par Kirbetkejafu (Khirbet Qeiyafa), kas tiek identificēta ar Bībelē pieminētajām pilsētām Šaraīmu (Shaarayim) vai Netaīmu (Netaim), viņi atrakuši senžīdu ķēniņam Dāvidam piederējušas pils drupas.

Dāvida kaps. Tas atrodas Cionas kalnā Jeruzālemē.

Atradumi.
Uzraksts. Kāds zinātnieks Ābrams Birams stāsta par kādu 1994.gadā atklātu uzrakstu no IX gs.pmē., kas it kā piemin Dāvidu un viņa ķēniņa namu. Ja tā, tad tā ir pirmā un pašlaik arī vienīgā reize, kur Dāvida vārds un pati Izraēla minēti ārpus Bībeles (Eblas teksts?).

Eblas tekstos. Interesanti, ka senajos tekstos, izņemot Veco Derību, nebija minēts vārds Dāvids, taču Eblā atrastajās plāksnītēs viņa vārds ir minēts.

Zobens. Ķēniņa Dāvida zobens tiek glabāts Topkapi pils muzejā Stambulā.

Nospiedums civilizācijā.
Tradicionāli kāršu kavā pīķu karali zīmēja kā Dāvidu.

Raksti.
Izraēlas arheologi paziņo par Bībeles ķēniņa Dāvida pils atklāšanu

Saites.
Žīdu ķēniņi (1020.-587.g.pmē.).