Aliens

Luksorā pirmo reizi atklātas liecības par senēģiptiešu kapu dārzu

Arheologiem jau sen bija zināms, ka senie ēģiptieši, godinot savu mirušos, stādīja kapu dārzus. Šādi dārzi redzami vairākos senos sienu gleznojumos. Taču līdz pat šim pētniekiem nebija izdevies atrast arheoloģiskas liecības, kas apstiprinātu to pastāvēšanu.

Tagad pierādījumi ir iegūti – Spānijas Nacionālās pētniecības padomes (CSIC) jau 16 gadu garumā īstenotā Djehut projekta ietvaros, arheologi, strādājot profesora Hosē Manuela Galana vadībā, Luksorā, Dra Abu el-Naga pakalnā atklāja 4000 gadus vecu kapu dārzu. 

Miniatūrais kapu dārzs

Arheologi, izdarot izrakumus atvērtā pagalmā pie apmēram ap 2000.g.pmē datējamām XII dinastijas (Vidējas valsts periods) klintī izcirstu kapeņu ieejas, atklāja 3x2m lielu kapu dārzu.

Dārzs pacēlās pusmetru virs zemes un bija sadalīts režģa veidā sakārtotos 30 kvadrātcentimetru lielos laukumos, kas bija izvietoti piecās vai septiņas rindās.

Kapu dārza dažādajās dobes pirms 4000 gadiem bija zaļojuši dažādi augi. Pašā dārza centrā, augstāk par pārējām, paceļas divas dobes, kurās bija iestādīti vai nu mazi koki, vai krūmi.

Pārsteidzošākais atradums bija vienā dārza stūrī atrastās tamariska krūma paliekas ar saknēm un 30 centimetrus gariem stumbriem. Blakus krūma paliekām arheologi atrada bļodu ar datelēm un citiem augļiem, kas, iespējams, bija ziedojums.

Kapu dārzā iestādīto augu simboliskā nozīme

Dārzā augošajiem augiem, domājams, bija simboliska nozīme un līdz ar to – sava loma apbedīšanas rituālos. Tādējādi kapu dārzs varētu sniegt jaunu informāciju ne tikai par reliģiskajiem ticējumiem un praksi, bet arī par seno ēģiptiešu kultūru un sabiedrību XII dinastijas valdīšanas laikā, kad Tēbas kļuva par atkalapvienotās Ēģiptes galvaspilsētu.

“Mēs zinām, ka palma, sikimore un lauru dzimtas koki simbolizē augšāmcelšanās spēku. Tāpat arī augiem, piemēram, salātiem simboliskā nozīme bija saistīta ar auglību, tātad ar atgriešanos dzīvē. Tagad mums ir jāveic tālāka analīze, lai noskaidrotu, kādus augus spējam identificēt pēc savāktajām sēklām. Šis nozīmīgais un diezgan unikālais atklājums paver plašas iespējas turpmākajiem pētījumiem, “ - savā paziņojumā sacīja Dr.Galans.

Izrakumi nekropolē palīdzēs labāk saprast ne tikai seno ēģiptiešu uzskatus par aizkapa pasauli, reliģiskos ticējumus un apbedīšanas rituālus, bet arī atklās jaunus faktus par ikdienas dzīvi, sabiedrību un apkārtējo vidi, tostarp arī par augu un dzīvnieku valsti. Līdz ar to kapi, kā uzskatīja paši senie ēģiptieši, bija labākais veids, kā saprast dzīvi, secināts spāņu arheologu pētījumā.

Trīs kapakmeņi

Blakus kapeņu fasādei arheologi atklāja arī nelielu no ķieģeļiem celtu kapellu ar trim kapakmeņiem jeb stēlam iekšpusē. Kapakmeņi ir datējami ar XIII dinastijas laiku ap 1800.g.pmē., tātad jaunāki par kapu dārzu.

Viens no kapakmeņiem piederēja kādam Renef-Senebam, bet otrs - “karavīram (“pilsonim”) Khememi, nama kundzes Satidenas dēlam.” Katrā kapakmenī bija pieminēts vietējais dievs Monts un ar aizkapa pasauli saistītie dievi Ptahs, Sokars un Ozīriss.

Avoti:
pasthorizonspr.com
livescience.com
smithsonianmag.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.