Papiruss
Papirusa niedres auga Tuvajos Austrumos un Āfrikā. No vārda papyrus cēlies mūsdienu vārds "papīrs."
No Biblas ostas Feniķijā kuģi veda lielas papirusa kravas uz Ēģipti, Grieķiju u.c. jau III-II g.tk.pmē., kad Bibla bija liels tranzīttirdzniecības un amatniecības centrs. No feniķiešu papirusa nosaukuma - biblos arī iegājās šīs pilsētas nosaukums - Bibla.
Papirusu ieguva tā: niedres norāva, sagrieza garās, plānās sloksnēs un salika divās kārtās tā, ka augšējā klājuma niedres taisnā leņķī krustoja apakšējo klājumu. Pēc tam tās izdauzīja un sapresēja. Kad sloksnes bija izžuvušas, materiāla gaišāko pusi ar akmeni vai citu instrumentu nogludināja. Plīnijs norāda uz dažāda veida papirusiem. Biezuma un virsmas ziņā daudzveidīgi papirusi ir atrasti Jaunās valsts periodā, kad loksnes bieži vien bija plānas un caurspīdīgas.
Papiruss ir visai vājš materiāls un saglabājas tikai īpašos apstākļos – Ēģiptes smiltīs, vai kādās sausās alās. Vecākais atrastais papiruss datēts ar 2400.g.pmē. Papiruss kā rakstāmmateriāls bija populārs līdz III gs., kad tas atdeva savu vietu daudz izturīgākajam pergamentam.
Senākie - Džarfas ostas papirusi. Liekas, patlaban senākie uzietie papirusi ar rakstiem ir pēc 2011.gada arheologa Pjērs Talē atrastais IV faraonu dinastijas laiku papirusu krājums - kāda senās Ēģiptes ierēdņa-sagādnieka Merera darba žurnāli Džarfas ostā - senā laivu noliktavā kaļķakmens alā Sarkanās jūras krastā.
Interesanti! Savvaļas papiruss (arī lotoss) aug Austrālijā Kērnsas (Cairns) Kvīnslendas ziemeļos. Baltie kolonisti tos atklāja tikai XIX gs. iespējams, tas ir netiešs pierādījums, ka senatnē senēģiptieši apmeklējuši Austrāliju.
Saites.
Rakstāmpiederumi.
Pergaments.
