Aksas mošeja
Trešā svētākā islāma kulta vieta.
Atrašanās vieta. Jeruzāleme, Tempļa kalnā 100 m uz dienvidiem no centrālās celtnes - Klinšu kupola mošejas.
Vēsture. Celta VII gs. ap 691.gadu. Savulaik tā bijusi pirmā musulmaņu vieta, pret kuru tie pagriezās lūgšanu brīžos (kibila).
Šeit dzīvoja templiešu bruņinieki laikā no 1119.–1187.gadam, kad veica Palestīnā savus pētījumus. No šejienes kā no bāzes viņi pētīja pazemes gaiteņus Tempļa kalnā. Templieši ir piecēluši mošejai gotisku portālu ar trim arkām, ēdamzāli, kas tagad pievienota mošejas sieviešu pusei, plašu pagrabu, kuru izmantoja kā stalli saviem zirgiem, tagad dēvētu par Zālamana staļļiem, kā arī veikuši dažus citus pārbūvējumus, kas gan vairumā nav saglabājušies līdz mūsdienām.
1951.gadā kāds arābu jauneklis Alaksas mošejā nonāvēja Jordānijas pirmo karali Abdallu atriebdamies par nepietiekamu iestāšanos par Palestīnas arābiem.
Tagad bieža nekārtību izcelšanās vieta arābu-žīdu pretimstāvēšanu laikā. Žīdi mošejā iebruka 1967.gadā.
1969.gadā žīdu kareivji sadedzināja Saladina laika minbāru mošejā. 2007.gadā - pēc 38 gadiem turku meistari to atjaunoja un uzstādīja iepriekšējā vietā.
1996.gada 25.septembrī žīdu pētnieki izrakumos Tempļa kalnā pie Aksas mošejas uzgāja tuneli, kas ved Raudu mūra virzienā. Palestīnieši tādēļ sarīkoja nemierus, kuru laikā gāja bojā 63 palestīnieši un vēl 1600 tika ievainoti.
No 2003.gada izraēļi organizē Aksas mošejas pagalma apmeklējumus žīdu tūristiem policijas pavadībā. Laiku pa laikam ierobežo musulmaņiem mošejas apmeklējumus atkarībā no vecuma.
Apraksts. Ar melnu kupolu. Alaksas mošejas galvenie vārti iebūvēti Rietumu mūra dienvidu galā.
Mošejā sastopams liels celtniecības stilu mikslis: vecākais no tiem datēts ar 1035.gadu, bet pats jaunākais ir ieviesies laikā no 1938.–1942.gadam, kad itāļu diktators Musolīni ziedoja vesela marmora kolonnu biezokņa radīšanai, bet Ēģiptes karalis Faruks finansējis griestu remontu. Skaistas XI gs. mozaīkas.
Tūristam! Kā jau visās mošejās jānovelk apavi. Ieiet var plašā taisnstūra telpā, kuru musulmaņi uzskata par „pašu tālāko svētnīcu,” kurā eņģeļi it kā pārnesuši pravieti Muhamedu viņa slavenā naksnīgā ceļojuma laikā. Šai vietā pravieša dzīves laikā bija lūgšanu telpas, kuras sen jau izzudušas.
Nemusulmaņiem ieeja bija brīva līdz pat 2000.gadam. Pēc tam sākās palestīniešu sacelšanās (Intifāda) un tagad iekšā nevar iekļūt. Vienīgi var pārģērbties musulmaņu drēbēs un mēgināt iekļūt tādējādi, taču tas būtu visai nepieklājīgi.
Saites.
Tempļa kalns.
Islāms.
Jeruzāleme.
