Aliens

Islāmistiem tomēr nav izdevies pilnībā iznīcināt Nimrūdas pieminekļus

Teroristu grupējums, kurš sevi sauc par “Islāma valsti”, kopš 2014.gada vidus Irākas ziemeļos un Sīrijas teritorijā mērķtiecīgi ir iznīcinājis vairākas arheoloģiskās vietas. Viena no tām ir seno asīriešu pilsētas Nimrūdas drupas, kas atrodas netālu no Mosulas pilsētas.

2016.gada novembra sākumā Irākas armija ar ASV Gaisa spēku atbalstu sāka atbrīvot Mosulu un tās apkārtni no “Islāma valsts” kaujiniekiem. 13.novembrī Irākas valdības spēki bija atguvuši kontroli pār Mosulas austreņu un DA apkārtni - atbrīvotajā teritorijā tika pieejamas arī  Nimrūdas drupas.

Gandrīz pilnīgi iznīcinātās Nimrūdas drupas novembrī un decembrī apmeklēja žurnālisti un fotogrāfi. Lai arī apmeklētāju acīm pavērās šausminoša postaža, tomēr izrādījās, ka vairāki bareljefi ar senajiem uzrakstiem bija diezgan labi saglabājušies.

Šie uzraksti vēstī par Jaunās Asīrijas impērijas ķēniņa Ašūrnasirapāla II (883.-860./859.g.pmē.) valdīšanas laiku, uzskaitot iekarotās zemes, iegūtās bagātības un valdnieka slavenos senčus. 

Nimrūda

Senās asīriešu pilsētas Nimrūdas drupas atrodas 30 km uz dienvidiem no Mosulas, Nainavas provincē.

Nimrūda, kura aizņem 360 ha lielu platību, savulaik varēja lepoties ar daudzus kilometrus gariem aizsargmūriem, lieliskiem tempļiem un vairākām izcilām senasīriešu pilīm.

Saskaņā ar Bībeli, Nimrods bija pirmais šī apgabala valdnieks pēc Lielajiem plūdiem. Sengrieķu vēstures avoti vēsta, ka Nimrods dibinājis asīriešu valdnieku pilsētu Nīnivi.

Arheoloģija

Pirmais par Nimrūdas pakalnu, kurš, iespējams, slēpj asīriešu valdnieku pilis, rakstīja rakstnieks un ceļotājs Nīburs Karstens, kurš Mosulu apmeklēja 1760.gada martā.

XIX gadsimta izglītotie eiropieši no Vecās derības un sengrieķu autoru darbiem zināja tādus seno asīriešu valdnieku vārdus kā Sinaheribs, Tiglatpalasārs II un Ašūrnasirapāls II. Gan Bībeles, gan sengrieķu teksti stāstīja par asīriešiem, kuri, sākot ar XIV gs.pmē., neskaitāmos iekarošanas karos izveidoja lielu impēriju Tuvajos Austrumos.

Taču, lai arī vēsturniekus interesēja šie stāsti, neviens nezināja, cik daudz tajos ir patiesības.

1843.gadā Francijas konsuls Pols Emīls Bota izrakumos Horsabadas pakalnā atrada Sargona II pili.

Taču tikai divus gadus vēlāk, kad britu arheologs Ostins Henrijs Leijards sāka izrakumus Nimrūda pakalnā, cilvēki sāka apjaust, ka mīti un leģendas satur patiesību.

Leijards izrakumus Nimrūda pakalnā veica laika periodā no 1845. līdz 1847.gadam. Vienas diennakts laikā, 1845.gada 9.novembrī Leijards pakalnā atrada uzreiz divas pilis: vienu pakalna ziemeļrietumos, bet otru - dienvidrietumos.

Turpmāko nedēļu laika Leijards kopā ar strādniekiem atraka vēl trešo pili. Visu trīs piļu telpās atrada lielus akmens ciļņus ar medību un kauju ainām.

1846.gadā, no jauna atsācis izrakumus Nimrūdā, Leijards pakalna vidū atrada divus milzīgus spārnotus vēršus (lammasu), kuri, kā šodien zināms, seno akādiešu reliģijā simbolizēja sargājošas dievības.

1847.gadā Leijards pabeidza izrakumu darbus Nimrūdā. Šajā laika tā dēvētājā ziemeļrietumu pilī (Ašūrnasirapāla II rezidencē) viņš bija atracis 28 telpas ar simtiem ciļņiem, kā arī atradis 13 pārus spārnotu vēršu un lauvu. Taču Leijards vēl joprojām nebija pārliecināts, ka atradis valdnieku pilsētu Nīnivi.

1849.gadā Leijards atgriezās Mosulā, šoreiz, lai izpētītu Kujundžikas pakalnu, kur izrakumus pirms viņa jau bija veicis Emīls Bota, taču neko neatrada.

Kujundžikas pakalnā Leijards atraka pili, kas bija daudz lielāka par Nimrūdā atrastajām trim pilīm. Taču pats vērtīgākais atradums Kujundžikas pakalnā bija bibliotēka ar tūkstošiem, ķīļraksta zīmju klātām māla plāksnītēm.

Pēc tam Leijards atkal atsāka izrakumus Nimrūdā, kur atraka zobenu, vairogu un bruņu arsenālu. Visbeidzot viņš atrada izgreznotu un ar bronzas plāksnītēm noklātu koka troni, kas gan atbrīvots no zemes kārtām, saskaroties ar gaisu, sabira drumslās atradēja acu priekšā.

Lai arī Lejards pieņēma, ka Nimrūda, kurā viņš atraka trīs pilis, bija slavenā Ninīve, viņam joprojām nebija pierādījumu, ka atradis tieši Ninīvi.

Tikai pēc sešiem gadiem, kad bija atšifrētas atrastās māla plāksnītes ar uzrakstiem ķīļrakstā, Leijards guva apstiprinājumu, ka viņš tiešām ir atracis Ninīvi. Taču tā atradās nevis Nimrūdā, bet Kujundžikas pakalnā, kur Leijards raka laika periodā no 1849.-1851.g.

Pēc Leijarda izrakumus Nimrūdas pakalnā laika periodā no 1853.-1854.g., un pēc tam no 1877.-1879. gadam veicas Orzmuzds Rasams. Viņš Nimrūda pakalnā, kas jau bija izrakņāts no augšas līdz apakšai, vēl atrada 50 metrus garu un 30 metrus platu templi.

Pēc gandrīz 60 gadu pārtraukuma izrakumus 1949.gadā Nimrūdas drupās atsāka britu arheologu komanda slavenās rakstnieces Agatas Kristi vīra, arheologa Maksa Melovena (Max Mallowan) vadībā. Arī pati Agata Kristi piedalījās izrakumos, fotografējot un filmējot atradumus.

Kopā ar reljefiem un statujām britu arheologi atrada arī simtiem plāksnīšu ar tekstiem ķīļrakstā. Melovena vadītā arheologu komanda Nimrūdā atraka arī karalienes kapenes ar zeltu un dārglietām, bet pils iekšienē atrada ap simtu skeletus, dažiem no kuriem rokas un kājas bija kaltas važās, - iespējams, ka skeleti piederēja ieslodzītajiem, kuri sadumpojās, kad 610.g.pmē. Nimrūda krita Jaunbabilonijas rokās.

Vēsture

Vidējās Asīrijas valsts ķēniņš Salmanazārs I (1274.-1245.g.pmē.) uzcēla Nimrūdu (tolaik sauktu par Kalahu) kā lielāko Asīrijas impērijas pilsētu. Tomēr valsts galvaspilsēta joprojām palika senā asīriešu pilsēta Ašūra.

Par galvaspilsētu Nimrūdu padarīja Jaunās Asīrijas ķēniņš Ašūrnasirapāls II, kurš tajā uzcēla milzīgu pili. Tūkstošiem strādnieku uzbūvēja 8 km garu sienu, kas apņēma pilsētu un valdnieka pili.

Ašūrnasirapāla II dēls Salmanazārs III (859.- 824.g.pmē.) Nimrūdā uzcēla “Lielo zikurātu” un ar to saistītu templi.

Nimrūda turpināja būt Asīrijas impērijas galvaspilsēta sekojošo asīriešu ķēniņu valdīšanas laikā:

• Šamšiadads V (823.–811.g.pmē.);
• Adadnerars III (810.–782.g.pmē.);
        Šamuramata (810.–806.g.pmē.);
        Adadnerars III (806.–782.g.pmē.);
• Salmanazārs IV (781.–772.g.pmē.);
• Ašūrdans III (772.–755.g.pmē.);
• Ašūrnerars V (754.–745.g.pmē.);
• Tiglatpalasārs III (745.–727.g.pmē.);
• Salmanazārs V (726.–722.g.pmē.).

Taču 706.gadā Sargons II (722.–705.g.pmē.) galvaspilsētu pārvietoja uz Duršarukinu, bet viņa dēls Sinaheribs (705.–681.g.pmē.) – uz Ninīvi.

Islāma valsts iznīcina Nimrūdu

“Islāma valsts” jau no paša sākuma deklarēja, ka visas pirmsislamiskā laika kultūras liecības ir elkdievība un islāma zaimošana.

2014.gada vidū “Islāma valsts” kontrolē nonāca Mosula un tās apkārtne.

2015.gada sākumā “Islāma valsts” paziņoja, ka plāno iznīcināt senos, viņuprāt, islāmu zaimojošos artefaktus, ka arī tūkstošiem grāmatu un manuskriptu Mosulas bibliotēkās.

2015.gada februārī džihadisti ar veseriem un pneimatiskajiem āmuriem iznīcināja seno akadiešu statujas otrajā lielākajā Irākas muzejā - Mosulas pilsētas muzejā. Martā grupējums izplatīja video, kur nofilmēts, kā kaujinieki iznīcina muzeja eksponātus.

2015.martā Irākas valdība paziņoja, ka “Islāma valsts” iznīcina Nimrūdas drupas. Pirms spridzināšanas džihādisti ar veseriem un buldozeriem iznīcināja akmens bareljefus. Kaujinieki to visu filmēja un 2015.gada 12.aprīlī tīmeklī izplatīja video, kurā demonstrēja Nimrūdas sagraušanu.

“Islāma valsts” paziņoja, ka drupas, statujas un reljefi ir elki, kurus cilvēki pagātnē pielūdza Allaha vietā. “Pravietis Muhameds, dodamies uz Meku, ar kailām rokām sagrāva elkus. Mums ir pravieša pavēle iznīcināt visus elku tēlus, kā to darīja pravieša sekotāji pēc viņa nāves, kad iekaroja neticīgo zemes,” - tā savā paziņojumā “Islāma valsts” pamatoja dažādu civilizāciju atstāto kultūras liecību iznīcināšanu.

2016.gada 2.oktobrī uzņemtajās aerofotogrāfijās redzams, ka Lielais zikurāts ar smagajām mašīnām nolīdzināts līdz ar zemi.

Nimrūda ir gandrīz pilnībā izpostīta

Irākas Arhitektūras pieminekļu pārvaldes pārstāve Leila Saleha, kura novembrī un decembrī vairākas reizes bija apmeklējusi senās Asīrijas valdnieku pilsētas drupas, atzina, ka 70% no Nimrūdas kultūras pieminekļiem ir iznīcināti. Kopumā sagrauti ir divi pakāpju piramīdas formas tempļi un viena pils.

Taču Saleha informēja arī par Irākas valdības plāniem atjaunot Nimrūdu. Tomēr vispirms ir jāsaglabā tas, kas vēl ir palicis pāri, viņa turpināja.

Ašūrnasirapāla II pilsdrupu lielāko daļu Islāma valsts ir iznīcinājusi, taču neliela daļa no drupām ir saglabājušās, saka Toronto karaliskā Ontario muzeja kurators Klemenss Reihels (Clemens Reichel).

Saglabājušies uzraksti

Pēc tam, kad Irākas bruņotie spēki 2016.gada 13.novembrī atguva Nimrūdu, izpostītās asīriešu pilsētas drupas apmeklēja žurnālisti un fotogrāfi, tostarp fotožurnālists Džons Beks (John Beck), kurš nofotografēja ar uzrakstiem klātu artefaktu fragmentus.

Pensilvānijas universitātes Tuvo Austrumu civilizāciju un valodu speciālists, profesors Grants Freims (Grant Frame) intervijā ar livescience noradīja, ka Beka un citu fotogrāfu fiksētie uzraksti ir senāku tekstu kopijas; senatnē bija izplatīta prakse radīt vairākas kopijas ar vienu un to pašu tekstu.

“Pērtiķu kolonija” Nimrodā

Viens no uzrakstiem, kas bija iegravēts uz statujas, kuru džihādisti centās iznīcināt, vēsta par “pērtiķu koloniju,” kuru Ašūrnasirapāls II turēja savas plašās impērijas galvaspilsētā Nimrūdā. Uzraksts arī stāsta par to, ka ķēniņš sagūstījis lauvas un turējis tās Nimrūdā.

Stāsts par “pērtiķu koloniju” sniedz pārskatu par impērijas rietumu rajoniem - Sīriju un Libānu, kuri maksāja Ašūrnasirapālam II nodevas un piegādāja uz Kalahu (Nimrūdu) dzīvniekus, piemēram, lauvas un pērtiķus, livescience pastāstīja Freims.

Pavisam arheoloģisko izrakumu laikā uzietas astoņas šī stāsta kopijas. Visu kopiju tulkojumi publicēti 1991.gadā izdotajā asirologa Alberta Kirka Greisona (Albert Kirk Grayson) grāmatā “Assyrian Rulers of the Early First Millenium BC.”

“Es viņus [pērtiķus] atvedu uz Ašūras zemi. Es Kalahā audzēju lielu baru pērtiķu, lai cilvēki redzētu, kādi dzīvnieki dzīvo manā zemē,“ - lasāms Greisona tulkojumā.

Kaut arī tulkojumā runa ir tikai par sieviešu dzimuma pērtiķiem, tomēr uzraksts piemin pērtiķu skaita palielināšanos. Tas nozīmē, ka valdniekam bija arī pērtiķu tēviņi un viņš devās iegūt pērtiķu mātītes, lai audzētu tās kopā ar tēviņiem, paskaidroja Freims.

Uzrakstā vēstīts arī par Ašūrnasirapāla II sagūstītajām lauvām. “Es ar savu spēcīgo roku un drosmīgo sirdi kalnos un mežos notvēru 15 stipras lauvas. Es tos turēju būros Kalahā un citās pilis,” - lasāms Greisona tulkotājās uzraksta kopijās.

Citi uzraksti

Citi divi uzraksti, kurus arī nepaguva iznīcināt džihādisti, satur tekstu, kur pausts Ašūrnasirapāla II lepnums par savu pili.

“Es uzcēlu tai vietā [Nimrodā] savu ķēnišķīgo pili. Es uzcēlu pili, ko apbrīnoja valdnieki un prinči, un izgreznoju to ar kalnu un jūras dzīvnieku attēliem, izvietoju dzīvnieku tēlus pils vārtos.”

Vēl divi uzraksti atrasti katrs uz sava mākslas darba: uz viena no tiem attēlotas spārnotas būtnes, bet uz otras - daudzkārtējas cilvēku figūras. Uzraksti uz tiem ir diezgan plaši izplatīti un tāpēc pētnieki tos dēvē par “standarta uzrakstiem.”

Avoti:
livescience.com
en.wikipedia.org/wiki/Nimrūd
abqjournal.com
delfi.lv
lsm.lv
Cerams, V. Kurts. 1983. Dievi, kapenes un zinātnieki. Rīga: “Zinātne”.
“Piedzīvojumu meklētājs atrod senās Asīrijas pilsētas.” Ilustrētā vēsture (72), janvāris, 2014, 46.-53. lpp.
“Iznīcina Tuvo Austrumu dārgumus.” Ilustrētā vēsture (97), februāris, 2016, 48.- 57. lpp. 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.