Aliens

Ar jaunākajām metodēm precizēta Senās Ēģiptes agrīnā hronoloģija – vienota valsts radusies ap 3100.g.pmē.

Mūsu rīcībā gandrīz nav rakstīto avotu, kas nepastarpināti vēstītu par Senās Ēģiptes valsts agrīnā perioda politisko dzīvi un sociālekonomiskajām pārmaiņām. Agrākais zināmais valdnieku saraksts ir atrasts iekalts ar V dinastijas pirmo pusi datētā akmens stēlā, kuras lielākais fragments kopš XIX gs. II puses glabājas Palermas muzejā Itālijā. Lai gan ir liecības, ka pastāvējuši arī senāki – un līdz ar to, iespējams, precīzāki – pirmo dinastiju valdnieku saraksti, līdz mūsdienām tie nav saglabājušies.

Līdz ar to vēsturnieku vidū pastāv dažādas versijas par pirmās senēģiptiešu faraonu dinastijas valdīšanas sākuma gadiem. Piemēram, Flinders Petrijs, viens no zinātniskās eģiptoloģijas dibinātājiem, kādā XX gs. 20.gadu beigu publikācijā, kā valsts izveidošanos laiku nosauca 4553.g.pmē. Mūsdienu pētnieki tik sen atpakaļ laikā vairs neskatās un, atbilstoši uzkrātajām zināšanām, piedāvā jaunākus hronoloģiskos atskaites punktus, visbiežāk posmā no 3100. līdz 2900.g.pmē. Aplēses, pēc kurām tie tiek noteikti, galvenokārt balstās uz atsevišķiem priekšmetiem vai celtnēm ar valdnieku vārdu uzrakstiem, Petrija izstrādāto un vēlāko pētnieku papildināto apbedījumu piedevās atrasto trauku tipoloģijā pamatotu relatīvo secību, kam XX gs. II pusē pievienoja arī radioaktīvā oglekļa datējumu sērijas. Absolūtas, vispārpieņemtas agrīno dinastiju hronoloģijas izveidei traucēja C14 analīžu iespējamās kļūdas lielā amplitūda (300-400 gadu robežās) kā arī senlietu tipoloģijas subjektivitāte – par jaunu tipu uzlūkotas stila formas patiesībā var būt iepriekš nezināmas jau esošā variācijas.

Tomēr mūsdienu vēstures zinātne, pētot pasaulē senākās lielvalsts (teritoriāli neviena no šumeru pilsētvalstīm nevarēja līdzināties apvienotajai Augšas un Lejas Ēģiptēm, kas izpletās iekļaujot visas sev piegulošās, lauksaimniecībai derīgās zemes) rašanos, uzstāda jautājumus, uz kuriem nav iespējams atbildēt, nezinot pēc iespējas hronoloģiski šaurākas pirmsdinastiju laikā notikušu svarīgu sociālekonomisko norišu (metālu izmantošanas sākums, rakstības ieviešanās, u.c.) robežas un pirmo apvienotās Ēģiptes faraonu valdīšanas gadus. Lai tos noskaidrotu, britu arheologi ar mūsdienīgām statistikas metodēm apstrādāja īpaši atlasītu paraugu radioaktīvā oglekļa datējumus, tos savietojot kopējā modelī ar senlietu tipoloģiskajās rindās balstīto relatīvo hronoloģiju. Ar iegūtajiem rezultātiem var iepazīties izdevumā “Proceedings of Royal society A” 2013.gada 10.septembrī publicētā rakstā “An absolute chronology for early Egypt using radiocarbon dating and bayesian statistical modelling.”

Skatīt Senās Ēģiptes pieminekļi lielākā kartē

Pētījuma ietvaros 14C analīžu vajadzībām zinātnieki ņēma paraugus gan no pirmsdinastiju laika, kas sekojoši iedalīts Badāras un Nagādas periodos gan arī pirmās dinastijas senvietām. Katram paraugam, izmantojot keramikas tipoloģiju un horizontālo stratigrāfiju, noteica atbilstošo apakšposmu jeb fāzi. Pavisam datu bāzē iekļāva 186 paraugus, no kuriem 74 datēja no jauna, bet 112 citiem datējumus paņēma no publicētās literatūras. Iespējamās kļūdas diapazona samazināšanas nolūkos, lielu vērību pētnieki pievērsa tam, lai paraugu izlasē būtu vairāk tādi 14C datējumi, kas iegūti no īsāku laiku pastāvējušiem organismiem un to daļām – augiem, cilvēku matiem, kauliem.

Materiālu apstrādājot ar Beijesa statistikas metodēm, izdevās precīzi – desmitgadu robežās – noteikt katra pirmās dinastijas valdnieka tronī kāpšanas laiku un valdīšanas ilgumu. Tāpat, lai gan mazākā paraugu skaita dēļ ne tik precīzi, tika izveidota arī pirmsdinastisko Badāras un Nagādas periodu absolūtā hronoloģija, kas turpmāk ļaus labāk izpētīt Ēģiptes valsts izveidošanās dinamiku.

Autori atzīst, ka pirmais valdnieks, kurš politiski pārvaldīja gan Lejas, gan Augšas Ēģipti, visdrīzāk bija Narmers, taču pētījuma ietvaros par pirmās dinastijas pirmo faraonu tiek uzskatīts viņa pēctecis, iespējams – dēls, Aha, kurš, atbilstoši viņu izstrādātajam statistiskajam modelim, tronī kāpis 3085.g.pmē. (vidējā vērtība, kas aprēķināta ņemot vērā iespējami agrākos un iespējami vēlākos datumus ar 68% un 95% ticamību).

Kopumā visu astoņu pirmās dinastijas faraonu (sarakstā iekļauta arī viena valdniece – Dena māte Merneita, kura, domājams, valdīja sava dēla mazgadības laikā) valdīšanas gadi tika noteikti ar vidēji 32 (68%) vai 79 (95%) gadu precizitāti. Būtiski, ka statistiskās norādes uz dinastijā visilgāk valdījušajiem faraoniem sakrita ar arheoloģiskajām un vēsturiskajām liecībām. Piemēram, Manetona, III gs.pmē. ēģiptiešu priestera un vēsturnieka, sastādītajā faraonu sarakstā Aha valdīšanas laiks ir norādīts 30 gadi un līdzīgs ilgums parādās arī statistiski iegūtajos rezultātos. Savukārt valdniekiem no Džera līdz Denam ir vislielākās kapenes, kas atbilst viņu statistiski noteiktajai ilgajai valdīšanai, kamēr Anedžibam un Semerkatam, kuri, atbilstoši pētījuma rezultātiem, tronī sēdējuši vismazāk, arī kapenes ir salīdzinoši mazāka izmēra. Zināmas grūtības autoriem radās tikai ar Džera un Džeta kronēšanas laika starpposmu, ko noteica robežās no 57–126 gadiem (68% ticamība) vai no 24–168 gadiem (95% ticamība). Džera kaps Umelkābā (Umm el-Qaab - arābiski “podu māte”), Abīdā ir lielākais no pirmās dinastijas faraonu apbedījumu kompleksiem, kas pazīstams ar to, ka tajā atrasti aptuveni 318 pavadošie apbedījumi, kuros guldīti upurētie cilvēki. Tāpēc ļoti ticami, ka Džers valdījis vairāk nekā 50 gadus, taču nevar izslēgt, ka šajā posmā ietilpis kā arī kāds pagaidām nezināms politiskās nestabilitātes posms.

Baijesa sistēmas statistiskā modelī apstrādājot datus no četrām ģeogrāfiski dažādās vietās esošām pirmsdinastiju laika Augšas Ēģiptes kapsētām, pētnieki ieguva arī būtiskāko Nagādas perioda kultūras norišu atslēgas momentu (fāžu pāreju) absolūto hronoloģiju. Visu četru kapsētu neatkarīgie modeļi kopā salikti veidoja saskanīgu ainu (fāžu pārejas pārklājās), taču, kā jau minēts, Nagādas periodu raksturojošie dati pētniekiem bija mazākā apjomā nekā tie, kurus izmantoja pirmās dinastijas hronoloģijas modelēšanā. Datu mazais apjoms noteica, ka norisēm atbilstošo gadu kļūdas robežas ir lielākas un nav iespējams noteikt, tieši kurā reģionā nogabalā konkrētie procesi aizsākās. Tā vietā tika izveidota visam reģionam vienota hronoloģiskā shēma.

Būtiska iezīme, ko parādīja datu analīze, ir īsais laiks, kas bija vajadzīgs pārejai no Nagādas perioda IIB/IIC fāzes uz IID/IIIA fāzi. Šajā laikā jau dominējošās, attīstītākās un varenākās Augšas Ēģiptes apbedīšanas tradīcijas ideju un priekšstatu plūsmas rezultātā ieviesās arī Lejas Ēģiptē. “Abilstoši mūsu hronometriskajām liecībām,” - norāda raksta autori, “šis periods ilga tikai piecas līdz sešas paaudzes.” Nākošais posms no Nagādas IID/IIIA līdz Aha kļūšanai par faraonu jau ir krietni garāks – tas atbilst laikam, kad kulturāli vienotā valsts apvienojās arī politiski. Tieši šī posma sākumā parādās senākās liecības par ēģiptiešu rakstību. Zīmīgi, ka tas diezgan precīzi atbilst brīdim, kad arī Divupē izveidojās pirmās ķīļraksta zīmju sistēmas.

Ievērojamas izmaiņas pētījums ievieš arī priekšstatā par laiku, kad Augšas Ēģiptē ieviesās lauksaimniecība un nostiprinājās vietsēdība. Tradicionāli to saista ar pāreju no badāriešu uz Nagādas kultūru un datē ar aptuveni 4000.g.pmē. Tomēr aplūkojamā pētījumā iegūtie dati šo uzskatu neapstiprināja. Izrādījās, ka vākšana un medības kā saimniecības pamats vēlāk spēcīgajā, sociāli noslāņotajā Augšas Ēģiptē saglabājās par 200-300 gadiem ilgāk nekā iepriekš domāts – līdz pat aptuveni 3800-3700.g.pmē. Tādējādi Senās Ēģiptes pirmsdinastiju periods saīsinās līdz 600-700 gadiem, kas ievērojami kontrastē ar norisēm salīdzinoši netālajā dienvidu rietumu Āzijā, kur pāreja no brīža, kad cilvēki sāka audzēt graudaugus līdz centralizētas, viena valdnieka pārvaldītas valsts tapšanai ilga četras līdz piecas tūkstošgades. Šis secinājums sniedz papildu argumentāciju jau iepriekš izteiktajam uzskatam, ka, neskatoties uz ģeogrāfisko tuvumu, aizvēsturiskās Ziemeļāfrikas un Āzijas sabiedrības devās uz politisko centralizāciju pa atšķirīgiem ceļiem.

Augšējais attēls: Aha kapa komplekss Abīdā. XX gs. 50.gadu uzņēmums. Komplekss uzbūvēts trijās secīgās kārtās un, lai gan 1.kārta arhitektoniski līdzinās izmēros mazākajiem 0.dinastijas valdošās kārtas kapiem, visa būve ar trim zemē iedziļinātām lielām kamerām, kuru ķieģeļu sienu biezums pārsniedz 1,5 m, rāda virzību uz monumentālu arhitektūru, kas apliecina jauno stāvokli, kādu ieguvis apvienotās Ēģiptes valdnieks. Vācu arheoloģijas institūta publicitātes foto.

Avoti:
rspa.royalsocietypublishing.org
en.wikipedia.org/wiki/First_dynasty_of_Egypt

Pirmo reizi publicēts 11.09.2013.