Aliens

Visvecākais

Senākais ūdens avots. 2 700 000 000 gadu vecs, atrodas Kanādā.

Senākais pēdas nospiedums. Jūtas pavalstī ASV 1968.gadā Viljams Meisters uzgāja apavotas kājas nospiedumu un tam ir pusmiljards gadu. Tas ir kaut kas traks un nekādi nelīmējas oficiālajā vēstures ainā!

Visvecākais ezers. Tiek uzskatīts, ka pasaulē vecākais ezers ir Baikāls – uz zemes tas ir jau 25 miljonus gadu.

Vecākie darbarīki pasaulē. To vecums ir 2,5-2,6 miljoni gadu. Amerikāņu-etiopu zinātnieku komanda tos uzgāja Gonas ielejā (Gona Walley) uz DR no Hadaras, Afāras apgabalā Etiopijā laikā no 1992.-1994.gadam.

Vecākais australopiteks ar pārliecinošām cilvēka iezīmēm. Tādas ir divas 2008.gadā DĀR uzietās hominīdās būtnes, kas ieguvušas Australophitecus sediba nosaukumu - 1,977 miljonu gadu vecas. Līdz ar šādu vecumu abas alā iekritušās būtnes pašlaik tapušas par senāko liecību par cilvēku atzaru. Iepriekš šis gods pienācās pirms 1,9 miljoniem gadu dzīvojošajiem Homo habilis un Homo rudolfensis, kurus uzskatīja par ticamākajiem Homo erectus priekštečiem. Klasiskā zinātne pirms 1,8 miljoniem gadu Āfrikā dzīvojošo Homo erectus pasludinājusi par nepārprotamu „saprātīgā cilvēka” priekšteci, tomēr ir skaidrs, ka starp to un pērtiķiem ir bijuši vēl kādi starpposmi.

Vecākais akmens cirvis. Ar 1,8 miljoni gadu tiek datēts vecākāis uzietais akmens cirvis, atrasts meteorīta krāterī Malaizijā - tuvāk šeit. Iepriekš par senāko uzskatīts 1,6 miljoni gadu vecs akmens cirvis no Āfrikas. iespējams, Malaizijas cirvis liks pārskatīt priekšstatus par cilvēka izplatību uz Zemes.

Senākais cilvēku mitekļa atliekas. Tādas ir uzietas Japānā netālu no Tokijas, un tām dod ap pusi miljona gadu. Līdz tam par senākajām cilvēku mītnes atliekām uzskatīja Francijas Teramatas nometnē atrastās, kuru vecumu lēsa no 200-400 tūkstošiem gadu.

Senākais cilvēku simboliskās domāšanas pierādījums. Tas ir dzeltenas okras kumāsiņš no Blombas alas (DĀR), uz tā sāniem ir krustenisku līniju ornaments. Vecums - 77 000 gadu.

Senākā rotaslieta. Caururbti gliemežvāki no tās pašas Blombas alas (DĀR). Arī vecums tas pats - 77 000 gadi.

Senākie plaukstu nospiedumi alu/klišu mākslā. Lubangdžerijisalehas alā (Kalimantāna) pētnieki ar urāna metodi datēja divus roku nospiedumus, kuri izrādījās 37 000 gadus seni! Savukārt trešais rokas attēls ir pat 51 800 gadus sens.

Vecākais mūzikas instruments. Tāds ir flauta no lāča gurna kaula, kas tiek lēsta kā 45 000 gadu veca. Tā tika uzieta 1995.gadā Indricas ielejā Slovēnijā un tās autorība tiek pierakstīta neandertāļiem.

Senākā astronomijas un arī reliģijas liecība. Ir liecība, ka Šveices Alpos dzīvojošajiem neandertāliešiem pirms 43 000 gadu bijis Lāča kults ar iespējamu astronomisku zemtekstu. Tādējādi ir iespējams, ka tā ir senākā liecība par astronomiskām zināšanām un arī reliģiju cilvēku kultūrā. Ja tomēr tas tā nav, tad senākā astronomiskā liecība patlaban ir Laskas alas Vērša zvaigznāja gleznojums pirms 17 000 gadiem - jau mūsdienīgo cilvēku roku darbs.

Vissenākais linu šķiedras. 34 000 gadu vecas linu šķiedras uzietas 2009.gadā Dzudzuanas alā Gruzijā. Tās bija kārstas un krāsotas pelēkas, melnas un sārtas, izmantojot vietējās dabiskās krāsvielas. Hipotētiski tās varētu būt izmantotas virvei vai stiegrai. Līdz šim vecākais tāds atradums bija no Dolnivestonices apmetnes (Čehija) - 28 000 gadu vecs.

Vecākie klinšu/alu gleznojumi. Vēl visai nesen tika stingri uzskatīts, ka vecākie klinšu/alu zīmējumi atrodas Eiropā, un Āfrika, Austrālija no tiem pēc gadu skaita stingri atpaliek. Sākot no to atklāšanas 1994.gadā, par vecākajiem alu gleznojumiem tika uzskatīti Šoves alas (Francija) gleznojumi - 32,5-30 tūkstošu gadu veci. Tomēr 2000.gadā tika uzieti gleznojumi Fumenes alā (Itālija), kuru minimālā vecuma robeža ir 32 500 gadu, bet visdrīzāk tie ir vēl par vairākiem tūkstošiem gadu vecāki. Tadējādi Fumanes klinšu gleznojumi būtu uzskatami par visvecākajiem pasaulē.
2018.gada sākumā tika publiskota informācija, ka urāna-torija datēšanas rezultāti liecināja, ka zīmējumu vecums 3 Spānijas alās ir vairāk nekā 64 tūkstoši gadu. Tas nozīmē, ka tie radīti apmēram 20 tūkstošus gadu pirms Homo sapiens ieradās Eiropā, tātad iespējamie autori ir neandertālieši.
Par vecākajiem klinšu/alu gleznojumiem ārpus Eiropas tiek uzskatīti "Apollo-1" alas gleznojumi Āfrikā (Namībija) ar vecumu 25,5-23,5 tūkstoši gadu.
Tomēr ir lasīts, ka kaut kādi klinšu/alu zīmējumi Austrālijā varētu būt veselus 40 000 gadu veci, tomēr sīkākas informācijas par to mums trūkst.
Tomēr viss mainījās 2017.gada sākumā, kad tika pārdatēts kāds jau zināms alu gleznojums no Sulavesas salas (Indonēzija), kas nu ticis atzīts par vecāko pasaulē. Šis fakts prasa pārskatīt visu teoriju par modernā cilvēka izplatību pasaulē.

Senākā graudaugu lietošana. 30 000 gadu senas graudaugu atliekas konstatētas graudberžu padziļinājumos Bilancīnas II apmetnē Itālijā.

Senākais portrets. 2005.gada novembrī to uzgājis speleologs-amatieris Viljonēras alā. Atzīts par vecāko cilvēka portretu – 27 000 gadu vecu. Portrets uzzīmēts ar krītu uz dabiska klints izciļņa, kas pēc formas atgādina cilvēka seju. Iezīmētas acis un mute ar horizontālām līnijām, bet ar vertikālu – deguns.

Senākie pieradinātie suņi. Ilgi tika uzskatīts, ka piejaucēts ap 9500.g.pmē., bet senākais pieradināta suņa atradums saistāms ar 19 000 gadu senu pagātni. Tāds atradums ir veikts rieteņu Krievijā, netālu no Ukrainas robežas. Te, akmens laikmeta apmetnē, uzieti divu suņu galvaskausi, kas ir ļoti līdzīgi Sibīrijas haskiju skeleta daļām.

Vecākie keramiskie trauki. Tādi uzieti Ķīnā, Hunaņas provincē, Jučanjanas alā un tās vecums pēc apkārtējiem slāņiem noteikts kā 17,5-18,3 tūkstoši gadu. Līdz tam par vecākiem keramiskajiem traukiem tika uzskatīti Dobbas haijota (zemūdens vulkāni ar plakanu galotni Klusajā okeānā) virsotnē atrastā keramika - XVI gs.pmē. t.i. arī ap 18 000 gadu sena, kura pēc vecuma ir līdzīga tagad Ķīnā uzietajai. Nākamā vecākā keramika - Dzemonas kultūras izstrādājumi Japānā - 14 000 gadu un līdzīga vecuma atradumi no Amūras baseina reģiona Sibīrijā.

Senākais kalendārs. Ķīniešu hronikās apgalvots, ka viņu Saules kalendārs ieviests pirms 16 916 gadiem.

Visvecākā karte. Tāda uzieta 1993.gadā Abauntas alā Basku zemē uz akmens plāksnītes. Tās autori ir kromaņoniešu Madlēnas kultūras (15 000 - 9 000 g.pmē.) cilvēki. Lai gan pastāv šaubas, tomēr tā jau tiek uzskatīta par senāko zināmo karti vēsturē, tuvāk - šeit.

Senākā skulptūra. Tāda varētu būt tā saucamā "Holofelsas Venēra," kas uzieta tāda pat nosaukuma alā netālu no Minhenes (Vācija, Bavārija). Skulptūriņu datē kā 35 000 gadu vecu un veidota tā no ziloņkaula (mamuta kaula?). Zobgaļi izteikto sievišķīgo formu dēļ to nodēvējuši arī par vecāko pornogrāfiju. "Villendorfas Venēra" vecumā atpaliek par 7-9 tūkstošiem gadu.
Senākā māla figūriņa ir "Vestoņicas Venēra" no Čehijas - tai ir 29 000 gadu.

Senākā pilsēta uz Zemes. Tā varētu izrādīties Tiavanaka Bolīvijā, ja tiktu atzīts pētnieka Poznaņska un citu arheoastronomu norādītais 14 000 vai pat 17 000 gadu vecums. Tomēr ir vēl kāda pretendente uz šādu godu - tā ir mazpazīstamā Nanmadolas pilsēta no Karolīnu salām Mikronēzijā, par kuras vecumu vispār grūti ko teikt. Taču skaidrs ir viens - tā patiesi ir ļoti veca. Tāpat Ipiutakas polārai pilsētai piedēvē gluži vai neticamu vecumu - pat 40 000 gadu.
Pāris nenosakāmas izcelsmes materiālos ir minētas pilnīgi fantastiska vecuma pilsētas (piemēram, Navinas pazemes pilsēta kaut kur Meksikā), taču nez vai tas ir nopietni.

Senākais galvas ķirurģijas paraugs. Tas ir 12 000 gadu vecs trepanēts galvaskauss un uziets Taforaltas nekropolē (mēs nezinām kur tā atrodas). Tuvāk esejā Galvaskausu trepanācijas.

Senākā kulta celtne. Par tādu uzskata nesen uzieto Čatalhudžukas svētnīcu Turcijā, kas ir ap 9000 gadu veca. Nesen parādījusies ziņa, ka tā tomēr esot 12 000 gadu sena (lāga nevar saprast, vai runa neiet par kādu citu templi). Parādās ziņa, ka 11 000 gadu vecs templis uziets Allahabādā Indijā un Bali salā esošā Gunungkavi megalītiskā kompeksa vecākā daļa varētu būt pat 23 000 gadu veca.
Kā tad ir, ko?

Vecākā observatorija. Vorena lauka bedru sistēma Skotijā šobrīd patiešām ir pasaulē senākā, vidē izbūvētā kalendārā konstrukcija, taču liecības par cilvēku prasmēm skaitīt laiku pēc Mēness cikliem ir vēl krietni senākas. Šeit varam atzīmēt, piemēram, pazīstamo, DR Francijā, Blančardas (Blanchard) grotā atrasto Oriņjakas perioda (32 000 g.pmē.) kaula plāksnīti, kurā iegrebto iedobumu lokus arheologs un rakstnieks A.Maršaks interpretēja kā Mēness fāžu iezīmes.

Senākā joprojām apdzīvotā pilsēta. Mūsdienu arheologi par tādu pilnīgi noteikti uzskata Jēriku Izraēlas okupētajā Rietumkrastā. Te cilvēki bez pārtraukumiem dzīvo jau 9000 gadu.
Musulmaņi par tādu pilsētu uzskata Damasku.

Senākais rakstības paraugs. Tādu XX gs.90.gados uzgāja franču pētnieki Daniela Stordjē vadībā Ziemeļsīrijā neolīta apmetnē ar nosaukumu Džerfelahmāra. Šīs nelielās akmens plāksnītes patlaban uzskata par senāko simboliskās rakstības paraugu pasaulē. Neolīta apmetnes vecums: 9500.-7300.g.pmē.
Tiesa gan, pie Masdazilas (Francijā) atrastos oļus arī rotā senas zīmes. To vecums ir ap 12 000 gadu, bet zinātnieki nekādi nav vienisprātis - burti tie vai tomēr simboli?

Senākais apavs. Esot uziets Kalifornijā - 9000 gadu vecs. Fortrokas alā ASV atrastais sandaļu pāris ir visvecākie apavi, kas saglabājušies. Tie datēti ar periodu starp 8000. un 7000.g.pmē.

Senākā zobu urbšana. Tāda konstatēta Mergaras apmetnē (pirms Mohendžodaras-Harapas kultūras) Pakistānā pirms 9000 gadiem. Pati apmetne ir vissenākā Dienvidāzijas lauksaimnieku apmetne - arī 9000 gadu.

Senākais kaļķa javas paraugs. Tādi uzieti Jaunkaledonijas un tai blakus esošajā Priežu salā. Tur vairāk kā 400 uzbērumkalniņos pa vidu bija noglabāti cilindri no kaļķa javas ar pilnīgi nesaprotamu funkciju. Vairākkārtīgas C 14 analīzes norādīja uz vecumu no 10 950.-5120.g.pmē. Vairāk par tiem esejā Jaunkaledonijas kaļķa cilindri. Iespējams, ka nākamais vecākais kaļķa javas gadījums ir tikai 2000 gadu vecs un nāk no Senās Romas (stipri nepārbaudīti dati!).

Vecākā mūmija. Nemaz i nedomājiet - tā nav uzieta Ēģiptē! Vecākās patlaban zināmās mūmijas ir 1983.gada novembrī atrastās 96 mūmijas uzbērumkalnā pie Arikas (Čīlē). Vairākkārtīgi veiktās oglekļa analīzes stūrgalvīgi rādīja savu - ap 5810.g.pmē. Tas ir par 2600 gadiem vairāk nekā senākajai mūmijai no Ēģiptes!
Ievērojiet, šeit runa iet par mākslīgi ar nodomu pagatavotām mūmijām, nevis tādām, kas izveidojušās nejauši dažādu konservējošu apstākļu sakritības rezultātā (Etci u.c.).

Visvecākie rakstītie likumi. Tie ir ķēniņa Lipitištara likumi. Tos 1947.gadā uzgāja Nipūrā četru ķīļraksta fragmentu veidā amerikāņu arheologs Frānsiss Stīls. Tie ir 150 gadu vecāki par Hamurapa likumiem.

Visvecākais bronzas lējums. Tas ir šķēpa uzgalis no bronzas, kas uziets pie Bančiangas pilsētiņas Taizemē - 5600 gadu!  Līdz tam zinātnieki uzskatīja, ka bronzas gatavošana sākusies ap 3000.g.pmē., taču Bančiangas vecākie bronzas atradumi (šķēpa uzgalis!) nāk no 3600.g.pmē.

Visvecākais vīns. 2009.gadā tāds ir uziets Ēģiptes Abīdā, un tam ir 5000 gadu.
Visvecākās smaržas. Uzietas 1998.gadā Kiprā atrastā nometnē pie Pirgosas ciema. Vecums mums nav zināms.
Visvecākais stikla izstrādājums. Tā ir stikla krelle no ēģiptiešu Tēbām, kurai arī ir ap 5000 gadu.
Visvecākie izstrādājumi no zelta. Tādi uzieti Zagrosa kalnos un tiem ir 5000 gadu.

Visvecākais izstrādājums no dzelzs. Tādu mazu dzelzs plāksnīti uzgāja Lielajā piramīdā iecementētu starp akmeņiem pētnieks Hovards Vaiss. Vecums - ap 4700 gadiem (IV dinastija). Senākais zināmais nemeteorītu dzelzs izstrādājums, tas senatnē bijis zeltīts. Atrodas Britu muzejā, bet nav izstādīta publiskai apskatei.

Visvecākā osta. Džarfas osta - Džarfas ielejā, Sarkanās jūras krastā laika periodā 2011. līdz 2013.gadam franču un ēģiptiešu arheologu komanda Sorbonas universitātes pētnieka Pjēra Tales vadībā atklāja un izpētīja IV dinastijas laiku ostu, kas ir par 1000 gadiem vecāka nekā jebkura cita šobrīd zināmā senā osta. 

Visvecākie papirusi. Atrasti turpat - Džarfas ostas apakšzemes gaiteņos. Vecākie papirusi un vecākie ēģiptiešu rakstītie avoti.

Visvecākā saglabājusies monumentālā būve. Nez kādēļ tiek kladzināts, ka tā esot faraona Džosera piramīda Sakārā, kurai piedēvē 2700.gadu pmē. Bet kā tad ar Gīzas piramīdām, kurām nebūt oficiāli noteiktais vecums nav tas neapstrīdamākais? Un kaut vai tā pati Argolīdas piramīda Grieķijā, kas pat pēc oficiāla zinātnieku datējuma ir vecāka par Džosera piramīdu - vismaz 4700 gadu veca, tātad tās iespējamākais mazākais vecums atbilst Džosera piramīdas vecumam.
Tātad pirmā vieta patreiz būtu jāatdod Argolīdas piramīdai līdz citu datu nākšanai gaismā.
Nemaz jau nerunājot par celtnēm Atlantijas okeānā pie Bahamu arhipelāga. Uz tās augušo mangrovju saknes it kā datētas kā 9000 gadu vecas (šie dati būtu jāpārbauda!)!

Visvecākais siers. Pašlaik senākais zināmais siers ir 3600 gadu vecs - tas uziets pie kādas Ķīnā smilšu kāpā apbedītas mūmijas.

Senākā ūdens noskalojamā tualete varētu tikt uzskatīta no Hārapas kultūras Indas upes baseinā, un tai ir 4500.gadu. Tad jau tepat jāmin arī pirmais klozetods - tādu 1596.gadā izgudroja britu augstmanis Džons Heringtons Londonā. Sabiedrība izgudrojumu nepieņēma.

Senākais NLO apraksts. Ēģiptiešu rokraksts, tā saucamais Tullija papiruss, kas sarakstīts XV gs.pmē. (atrodas Vatikānā) vēsta, ka Tutmesa III valdīšanas "22.gada, ziemas trešajā mēnesī, pulksten sešos pēcpusdienā parādījās milzīgs regulāras formas priekšmets, kurš lēni virzījās uz dienvidiem." Iespējums, šāda papirusa pastāvēšana ir izdomāta!

Senākā baterija. Tādas vairākas uzietas veicot izrakumus Seleikijā (partiešu valsts galvaspilsētā) 1930.gadā. Vecums tiek lēsts laikā no 250.g.pmē.-0.gadam. Aprakstīts esejā Irākas akumulators. Mūsdienās par baterijas izgudrošanu paziņoja itāļu fiziķis Alesandro Volta tikai 1800.gadā.

Senākā loterija cilvēces vēsturē fiksēta Ķīnā Haņu dinastijas laikā - keno spēle. Tolaik šī spēle bija nopietns atbalsts valdībai apjomīgu projektu realizēšanai, no kuriem ievērojamākais ir Lielais Ķīnas mūris.

Senākā kristiešu baznīca. Tā celta 303.gadā, Armēnijā, Ečmiadzinā. Nav arī nekāds brīnums, jo Armēnija ir pirmā kristiešu valsts pasaulē. Joprojām darbojas un ir armēņu katolikosa rezidence.

Pirmais zināmais ufologs. Tas ir IV gs.dzīvojušais Jūlijs Obeskvīns, kurš savā retajā un vienīgajā zināmajā darbā "Pareģojumu grāmata" (Liber prodigiorum) aprakstījis daudzas noslēpumainas debesu parādības.

Senākā kristīgā ilustrētā grāmata. Tas ir tā sauktais "Garima evaņģēlijs" - atrodas kādā Etiopijas klosterī. Kopēts 495.gadā vai mazliet vēlāk, labā stāvoklī.

Senākā darbīgā augstskola. "Al-Qarawiyyin" universitāte Marokā. Oficiāli moderno universitāšu sistēmai šī vieta pievienojusies 1963.gadā, lai gan atklāta jau 859.gadā. Turpat atrodas arī senākā bibliotēka. Īpašu "odziņu" universitātei un bibliotēkai piešķir šim apvidum raksturīgā, tradicionālā arhitektūra. Izteiksmīga ir arī tur esošā mošeja – iekļūt gan var tikai musulmaņi.

Senākais iespieddarbs. Tas bija uz zīda iespiests apkārtraksts 6.gs. Ķīnā. Regulāri iespieddarbi tur parādījās no 886.gada. Gūtenbergs visdrīzāk vēl nav ieplānots.

Senākā avīze. VIII gs. sakarā ar ķīniešu panākumiem tekstu drukāšanā Ķīnas galvaspilsētā sāka iznākt avīze „Galvaspilsētas vēstnesis.” Šo avīzi iespieda uz dēlīšiem, un tajā bija publicēti ķeizara rīkojumi, kā arī ziņojumi par svarīgākajiem notikumiem. Nu ko - pati īstākā avīze (mūsējie no tās nošpikojuši "Latvijas Vēstnesi"!).

Senākais zināmais valūtas kredīts. Dženovā 1156.gadā divi brāļi aizņēmās 115 Dženovas mārciņas un apņēmās bankas pārstāvjiem Konstantinopolē atmaksāt 460 bezantu mēnesi pēc ierašanās šai pilsētā.

Vecākais pašportrets. Par tādu mākslas vēsturnieki uzskata Jana van Eika 1433.gada gleznu "Vīrieša portrets" jeb "Vīrietis ar turbānu."

Vecākā banka. Mediči banka, ko 1397.gadā bija dibinājis Džovanni Mediči. Tās filiāles aptvēra visu tā laika Eiropu. Ar nosaukumu MPS tā pastāv vēl šodien.

Visvecākā mākslas kolekcija. Stājoties amatā 1471.gadā, pāvests Siksts IV dāvināja Romas pilsoņiem vēsturiski svarīgu bronzas statuju grupu, kas saglabājusi savu statusu līdz mūsdienām un šodien uzskatāma par vecāko mākslas kolekciju pasaulē.

Vecākā strādājošā aptieka. Urā! Mūsu rekordu grāmatā iekļuvuši arī ziemeļu kaimiņi - igauņi. Tāda aptieka atrodas Tallinā pie rātslaukuma, un pirmo reizi dokumentos pieminēta 1422.gadā. Var diezgan droši apgalvot, ka tā ir vecākā Eiropā un Amerikā (kādas gan tai laikā tur aptiekas!), taču tik droši tomēr nav Āzijas sakarā.

Vecākā akcija. Nīderlandes Austrumindijas kompānijas (Vereenigde Oost-Indische Compagnie, VOC) akcija, kas 1606.gada 9.septembrī izrakstīta Enkhoizenas pilsētas iedzīvotājam Pīteram Harmensam. Pēteris par to samaksājis veselus 150 guldeņus. Pēc viņa nāves akcija 1638.gadā nonāca viņa atraitnes un meitas īpašumā un līdz pat 2010.gadam, kad to atklāja kāds vēstures students, nogulēja pilsētas arhīvā.

Visecākais strādājošais krogs. Tāds esot Madridē vēl no XVII gs, vismaz viņi paši tā saka. Krogs Sobrino de Botin, kurā traukus esot mazgājis pats Goija.

Vecākais saglabājies šampanietis. Tādu nupat 2010.gadā no Baltijas jūras izcēluši zviedru akvalangisti. Tas varētu būt ap 1785.gadu gatavotais Veuve Clicquot un kuģis bijis ceļā uz Pēterpili. Pavisam uzietas ap 30 tādas pudeles un garša esot itin laba. Līdz tam par vecāko šampanieti tika uzskatīts 1825.gada Perrier-Jouet.

Vecākais saglabājies ledlauzis. Tas ir kuģis-muzejs "Angāra," kuru kopš 1990.gada var aplūkot Irkutskas ūdenskrātuvē.