Bankas
"Savās ikrīta lūgšanās atkal sajaucu Dievu ar banku."
Bankas funkciju rašanās tiek saistīta ar tranzīta uzplaukumu, kas sākās pirms 4000 gadiem Asīrijā, Babilonijā, Indijā un Ķīnā. Ceļojošie tirgotāji, lai palielinātu noietu, aizdeva naudu ar procentiem savu preču iegādei vietējiem tirgotājiem.
Senajā Grieķijā augļošanas šepte tika pilnveidota un nodalīta no tirgošanās, kreditēšanu papildinot ar 2 funkcijām – naudas maiņu un noguldījumu pieņemšanu.
Senajā Romā dažādos laikos attieksme pret augļošanu bijusi dažāda. Dažkārt tā tikusi uzskatīta par parazītisku un netikumīgu nodarbi.
Žīdu augļošana. Pirmskristietības laikmetā „aizdošana ar interesi” (augļošana) bija pilnīgi pieņemama un dabiska lieta. Žīdu Toras tekstā, kas atbilst bībeliskajai Piektajai Mozus grāmatai, žīdiem tika ļauts nodarboties ar augļošanu, taču tie nedrīkstēja aizdot par procentiem saviem tautas un ticības brāļiem (23.nod., 20.-21.):
- Tev nebūs prasīt augļus no sava brāļa: nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot (20.)
- No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam brālim ne, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu pie visa, ko tavas rokas dara tanī zemē, uz kuru dodies, lai to iemantotu (21.).
Vēlakajos reliģiskajos tekstos - kristiešu Jaunajā derībā un muhamedāņu Korānā augļošana saukta par nosodāmu un netikumīgu nodarbošanos.
1156.gadā Dženovā reģistrēts senākais valūtas kredīts: divi brāļi aizņēmās 115 Dženovas mārciņas un apņēmās bankas pārstāvjiem Konstantinopolē atmaksāt 460 bezantu mēnesi pēc ierašanās šai pilsētā.
Lombardijas tirgotāji XIII gadsimtā izgudroja veidu kā apiet kristīgo augļošanas noliegumu, ieviešot jēdzienu kredīta apdrošināšana pret kaitējumu, un šādi legalizēja peļņu. Viņi izkopa arī citu populāru pakalpojumu – aizdevumu pret ķīlu, no turienes arī šodienas lombardi.
Itālieši dibina pirmās bankas mūsdienu izpratnē. 1156.gadā Dženovā reģistrēts senākais valūtas kredīts: divi brāļi aizņēmās 115 Dženovas mārciņas un apņēmās bankas pārstāvjiem Konstantinopolē atmaksāt 460 bezantu mēnesi pēc ierašanās šai pilsētā.
XIV gadsimtā no lielas Eiropas daļas izraidīja žīdus, kas bija raženi iesaistījušies naudas aizdošanas un maiņas darījumos.
Bez tam daudzi Eiropas valdnieki bija parādā Templiešu ordenim, tādēļ viņi nostājās pret templiešiem, sākot to vajāšanu. Templiešu ordeni likvidēja 1312.gadā. 1314.gadā ar nāvi sodīja tā pēdējo mestru Žaku de Molē un Normandijas provinces nodokļu ievācēju Žofruā de Šarnī, bet daudzi ierindas bruņinieki iekļāvās citos ordeņos vai patvērās Skotijā.
Žīdi un templieši ilgu laiku bija uzturējuši tālaika primitīvo banku sistēmu. Viņiem pazūdot, vairs nebija iespējams samainīt valūtu vai aizņemties naudu. Viņu vietā nāca saimnieciski rosīgie itāļi - pirmās bankas mūsdienu izpratnē veidojās XIV gadsimtā līdz ar aizjūras tirdzniecības uzplaukumu – Venēcijā, Dženovā un Florencē.
Bagātas itāliešu ģimenes, tostarp slavenā Mediči dzimta, tūlīt saredzēja jaunu iespēju un izveidoja pirmās bankas Eiropā. No saviem tirgus laukumu galdiem – banco itāliešu valodā – viņi apgādāja ar naudu visas kreditēšanas vērtās personas un drīz vien kļuva par monopolistiem banku darbībā Eiropā.
Viduslaiku Eiropā slavenākā bija Mediči banka, ko 1397.gadā bija dibinājis Džovanni Mediči. Florence bija ļoti bagāta pilsēta. Tajā strādāja prasmīgi zeltkaļi. Cauri Florencei veda ceļš uz Franciju, Vāciju un citām Eiropas zemēm, tāpēc te attīstījās naudas mijēju rūpals. Naudu mainīja Florences zeltkaļi, kas kļuva par baņķieriem. Tā kā monētas pārvadāt bija neērti un bīstami, tad viņi izdomāja īpašas vēstules - kredītvēstules, kuras uzrādot, naudu varēja izņemt pie citu pilsētu naudas mijējiem. Florences baņķieri kļuva tik ietekmīgi, ka sagrāba varu pilsētā. varenākā no dzimtām bija Mediči, kas valdīja pilsētā vairākus gadsimtus. Mediči dinastijas dibinātājs bija Kosimo vecais. Mediči bankas filiāles aptvēra visu tā laika Eiropu. Ar nosaukumu MPS tā pastāv vēl šodien.
Atšķirībā no mūsdienu bankām itālieši tomēr formāli neaizdeva naudu. Bībeles Jaunā derība neatļauj augļošanu, tāpēc baņķieri riskēja, ka viņus var izslēgt no baznīcas. Par risinājumu kļuva vekseļu izdošana. Aizņēmējs “pārdeva” vekseli bankai par noteiktu summu un vēlāk “atpirka” to par augstāku summu. Tātad tas nebija aizdevums – tikai dokumenta pirkšana un pārdošana.
XVIII gs. protestantisma uzvara atbrīvoja kristiešus no reliģiskajiem ierobežojumiem, ko uzturēja spēkā Roma. Naudas aizdošanas par procentiem tika noņemta netikumības aura un ellīte gāja vaļā! Banku nozare plaši uzplauka līdz ar rūpniecības un tautasaimniecības attīstību.
1912.gadā Ņujorkā nodibināja First National City Bank, kas kļuva par 2.lielāko komercbanku kapitālistiskajā pasaulē.
Lielā depresija. Tā sākās 1930.gadā ASV, un bija pirmais nopietnais banku paklupiens. Trijos gados izputēja vairāk kā 9000 bankas un desmitiem miljonu iedzīvotāju. 1933.gadā ASV valdība izšķīrās par stingru banku darbības regulējumu, lai nodrošinātos pret banku bezatbildību.
Bankomāti. 1967.gada 27.jūnijā Londonas piepilsētā Enfīldā Barclays Bank uzstādīja pirmo bankomātu. Par pirmo, kas izņēma no tā naudu, kļuva britu komiķis Redžs ???????
2007.gada krīze. Otrais nopietnais banku paklupiens. Atklājās, ka izveidots milzīgs kreditēšanas burbulis, sistēma sabruka. Par vienu no krīzes iemesliem tika minēts strauja virtuālo darījumu attīstība bez reāla preču un naudas seguma.
2008.gadā bankrotēja 1847.gadā dibinātā globāla finanšu pakalpojuma firma un 4.lielākā investīciju banka ASV "Lehman Brothers Holdings Inc."
Saites.
Nauda.
Finanses.
