Eģiptologs: tranšeja ap Džosera piramīdu bija trīsdimensiju modelis faraona ceļam uz pēcnāves dzīvi
- Detaļas
- Publicēts 15 Jūlijs 2019
- Autors Laika Ceļotājs
- 3359 skatījumi
Milzīga tranšeja, kas apņem vienu no pasaulē senāko akmens celtni – Džosera piramīdu, iespējams, bija mirušā faraona ceļa uz pēcnāves dzīvi trīsdimensiju modelis, ir pārliecināts poļu eģiptologs Dr.Kamils O.Kuražkēvics (Kamil O.Kuraszkiewicz) no Varšavas universitātes Austrumu studiju fakultātes Eģiptoloģijas nodaļas. Viņš jau 20 gadus vada izrakumus pie Džosera piramīdas, kur arheologi pēdējo gadu laikā ir atklājuši vairākus tuneļus un VI dinastijas augstmaņu kapenes.
Džosera piramīda
Sakārā, Vecās valsts valdnieku nekropolē, kas tika izveidota uz rietumiem no galvaspilsētas Memfisas, atrodas pasaulē vecākā pakāpienu veida piramīda no akmens, kuru savam valdniekam, III dinastijas otrajam faraonam Džoseram (2667.–2648.g.pmē.) uzcēla faraona valsts pārvaldnieks, Heliopoles tempļa augstākais priesteris Imhoteps. Pirms tam ēģiptiešu faraonus apglabāja vienkāršās, no ķieģeļiem būvētās kapenēs – mastabās.
Džosera piramīda ir daļa no plašā Sakāras nekropoles ansambļa, kas sastāv no vairākiem plašiem pagalmiem, piebūvēm un svētnīcām. Senatnē Džosera piramīdas kompleksu iežogojusi 10 metrus augsta, ar ciļņiem un nišām rotāta mūra siena.
“Sausais grāvis”
Džosera piramīdas kompleksu pilnībā apņem par "sauso grāvi" dēvēta pamatiežos izkalta tranšeja, veidojot uz ziemeļu–dienvidu ass novietotu 750 x 600 metrus lielu taisnstūri. Tranšejas sienas bija izrotātas ar šaurām, dziļām nišām, kuru funkcija nav zināma. Tranšejā ir pat šķērssienas un kāpnes.
Tranšeja tika atklāta jau XX gadsimta sākumā un līdz šim tās funkcija eģiptologiem bija mīkla. Zinātnieki pieņēma, ka tā bija robeža starp sakrālo telpu, pie kuras piederēja piramīdas komplekss, un profāno telpu. Daži pat uzskatīja, ka tranšeja bija vienkārši akmeņlauztuves, kur tika iegūts kaļķakmens piramīdas celtniecībai.
Mūsdienās tranšeja gandrīz pilnībā piepildīta ar gruvešiem un plūstošajām tuksneša smiltīm, tāpēc no zemes tā nav redzama, taču pavadoņu uzņēmumos šī struktūra ir labi saskatāma.
Trīsdimensiju modelis
Poļu-ēģiptiešu arheologu komanda veica izrakumus tranšejas posmā uz rietumiem no Džosera piramīdas. Arheologus īpaši interesēja horizontāli, zemi tuneļi, kuri, domājams, radīti ap to pašu laiku, kad uzcelta Džosera piramīda. To funkcija nav skaidra.
Kāds piramīdas virzienā ejošs tunelis noslēdzas ar nelielu kameru. Arheologi tajā atrada rituālu harpūnu ar čūskas gravējumu.
Pēc Dr.Kuražkēvica skaidrojuma harpūna vai nu simbolizē briesmas, kas sagaida mirušo faraonu ceļā uz pēcnāves dzīvi, vai arī ir ierocis, kas sagatavots, lai faraons šīs briesmas varētu atvairīt. Saskaņā ar seno ēģiptiešu ticību, mirušajiem, lai iegūtu mūžīgo dzīvi, bija vispirms jāiziet cauri kapenēm un jāiet pazemes pasaulē, kur viņi stājās Ozīrisa tiesas priekšā. Mirušajiem vajadzēja iet pa gaiteni, kura sienas bija izrotātas ar attēliem un tekstiem, kuri kalpoja kā ceļvedis pēcnāves dzīvē.
Šīs ceļš aizkapa pasaulē dažādiem cilvēkiem bija atšķirīgs un tas tika uzskatīts par grūtu un briesmu pilnu, jo mirušajiem bija jāpārvar daudzi šķēršļi un jāsastopas ar šausmas iedvesošām būtnēm.
2018.gada septembrī arheologi tikai dažus metrus uz dienvidiem no iepriekš atklātā tuneļa tranšejas malā uzgāja taisnstūrveida cauruma aprises. Caurums ir nobloķēts ar lieliem akmens fragmentiem. Arheologi cer to atrakt nākamajā izrakumu sezonā.
Dr.Kuražkēvics domā, ka caurums ir durvis uz citiem, pagaidām nezināmiem tuneļiem un tie visi ir savienoti ar lielo tranšeju.
Tagad, balstoties uz 20 gadu ilgušiem izrakumiem, Dr.Kuražkēvics piedāvā jaunu skaidrojumu par tranšejas un ar to saistīto tuneļu sākotnējo nozīmi.
Nekādi hieroglifi Džosera piramīdas iekšienē nestāsta par seno ēģiptiešu ticējumiem par pēcnāves dzīvi, sacīja Dr.Kuražkēvics.
Senākie līdz mūsdienām saglabājušies rakstītie avoti, kas stāsta par seno ēģiptiešu reliģiskajiem priekšstatiem, ir tā sauktie “Piramīdu teksti,” kas greznoja V dinastijas pēdējā faraona Unasa piramīdas, kā arī VI dinastijas faraonu piramīdu sienas. Šīs piramīdas Sakārā uzceltas vairākus gadsimtus pēc Džosera valdīšanas. Taču pašu “Piramīdu tekstu” saturs ir daudz vecāks. Poļu arheologi pieļauj, ka sākotnēji “Piramīdu teksti” bija pierakstīti uz papirusa un nolikti piramīdās, bet dažādu iemeslu dēļ nav saglabājušies līdz mūsdienām – vai nu tos paņēma laupītāji vai tie vienkārši tika iznīcināti.
Dr.Kuražkēvics pauž pārliecību, ka seno ēģiptiešu reliģiskie ticējumi atspoguļojas arī viņu veidotajās trīsdimensiju struktūras.
Saskaņā ar jauno interpretāciju, tranšeja, kas apņem Džosera piramīdas kompleksu, bija telpisks modelis, kas uzskatāmi attēloja kā mirušais faraons, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi, gājis pa briesmoņu apsargātu ceļu, pārvarot dažādus šķēršļus.
Bez šaubām, poļu eģiptologa sniegtā Džosera piramīdas tranšejas un ar to saistīto tuneļu interpretācija ir interesanta un ļoti ticama, it īpaši ja atceramies, ka Pensilvānijas muzeja Ēģiptes nodaļas asociētais kurators Džozefs Vegners milzīgās Vidējas valsts XII dinastijas faraona Sensuerta III apakšzemes kapenes Abīdā arī interpretē kā Ozīrisa valstības – Duatas – trīsdimensiju modeli, kas simboliski attēlo saules dieva Ra nakts ceļojumu tajā (Sk.: “Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu, un Saules dieva nakts ceļojumu tajā.”, aliens.lv, 23.08.2017.).
Avoti:
scienceinpoland.pap.pl
ancient-origins.net
newsweek.com
en.wikipedia.org
2007. Ceļvedis Ēģipte. Rīgā: Zvaigzne ABC.
Klētnieks, Jānis. 2008. Mūžības valdnieki. Rīgā: Tapals.
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.