Enciklopēdijas
Encyclope'die (franču val.) no grieķu val. vārda enkyklios paideia ("apmācība visā zinību lokā").
Uzziņu literatūras veids, zinātnisks vai populārzinātnisks uzdevums, kurā apkopota svarīgākā informācija par vienu vai vairākām zinātnes vai praktiskās darbības nozarēm.
Sniedzot koncentrētu dabas un sabiedrības parādību izpratni, enciklopēdijas reizē atspoguļo arī sava laika zinātnes un kultūras attīstības līmeni, kā arī pauž noteiktu ideoloģiju, aizstāv tās ļaužu grupas intereses, no kuras pozīcijām attiecīgais izdevums ir sagatavots.
Vēsture. Enciklopēdiska rakstura sacerējumi bija pazīstami jau Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Antīkajā pasaulē ar terminu "enciklopēdija" apzīmēja vispārizglītojošu zināšanu kopumu. Šādā nozīmē par enciklopēdijām uzlūkojami Aristoteļa, Dēmokrita, Varrona, Plīnija Vecākā u.c. antīko zinātnieku darbi.
Viduslaikos enciklopēdijas bija Rietumeiropā, arābu valstīs un Ķīnā. Viduslaiku Rietumeiropā radās daudzi kompilatīvi sacerējumi, kuru autori, pa lielākai daļai garīdznieki, balstīdamies uz reliģiski ideālistisku filozofiju un Bībeles kanoniem, mēģināja apkopot un sistematizēt cilvēces uzkrātās atziņas par dabu, filozofiju, reliģiju utt.
Sākumā šie darbi, piemēram, Seviljas Izidora "Etimoloģija" (Etymologiae, 20 sējumi, VII gs. sākums), bija sava veida rokasgrāmatas kulta kalpotājiem, kurās tie varēja atrast ziņas par teoloģijas un filozofijas mācībām, kā arī vielu sprediķiem.
Seno ķīniešu enciklopēdija. Tāda glabājoties imperatora bibliotēkā. Tā saturot visas zinības no senajiem laikiem līdz pat XIV gs., kad tā vēl tikusi papildināta. 4320 sējumu.
Enciklopēdiju attīstība paātrinājās līdz ar pirmo augstskolu nodibin āšanos Eiropā XI-XIII gs. Par spīti autoru sholastiskajiem uzskatiem, enciklopēdiskajos darbos arvien vairāk izpaudās dabaszinātņu tendence atbrīvoties no teoloģiskās kundzības.
Lielākais un nozīmīgākais viduslaiku enciklopēdiskais darbs - Bovē Vincenta "Lielais spogulis" (Speculum majus, 95 grāmatas, XIII gs. vidus).
Enciklopēdijas Renesanses laikmetā (XIV-XVI gs.). Reizē ar kapitālistisko ražošanas attiecību veidošanos Rietumeiropā plaši izplatījās humānisma un antifeodālās idejas, attīstījās zinātnes, literatūra un māksla. Tad enciklopēdiskajā literatūrā izpaudās specializācijas tendence - līdzās universālā tipa darbiem parādījās darbi atsevišķās zinātņu nozarēs.
pēc grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrošanas XV gs. vidū strauji paplašinājās enciklopēdisko darbu izplatība un idejiskā ietekme. Paaugstinājās darbu izveides kultūra - sākot ar 1503.gadu uzziņu materiāla kārtojumā ieviesās arī alfabētiskais princips. 1620.gadā pirmo reizi enciklopēdiskā darba nosaukumā bija ievērts vārds "enciklopēdija" - J.H.Ašteda "Cursus philosophiae encyclopaedia."
XVII un XVIII gs. līdz ar apgaismības ideju izplatīšanos enciklopēdijas sāka izdot daudzās Rietumeiropas zemēs. Viena no populārākajām bija franču filozofa un rakstnieka P.Bela "Vēsturiskā un kritiskā vārdnīca" (Dictionnaire historique et critique, 1.-2., 1695.-1697.g.), kurā bija kritizētas reliģiskās dogmas un fanātisms. Anglijā iznāca E.Čeimbersa "Enciklopēdija" (Cyclopaedia, 1.-2., 1728.g.), kas pārtrādātos izdevumos iznāk līdz pat mūsu dienām. Vācijā - H.Cēdlera "Lielais pilnīgais universālais leksikons" (Groses vollstāndiges Universal-Lexikon, 1.-68., 1731.-1754.g.) u.c. izdevumi.
Franču apgaismības laikmeta progresīvās idejas plaši atspoguļoja enciklopēdistu sagatavotā "Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca" (Encyclopedie, ou Dictionnaire raisonne des sciences, des arts et des me'tiers, 1.-35., 1751.-1780.g.). Šī enciklopēdija stipri ietekmēja daudzus vēlākos līdzīga tipa izdevumus, arī "Encyclopaedia Britannica," kuras 1.izdevums iznāca 1768.-1771.gados (3 sējumos).
Zinātnes attīstība XIX gs. sekmēja enciklopēdiju izdošanu, noteica to tipu, apjoma, kā arī izveides principu dažādību. Nodibinājās lielas enciklopēdiskās izdevniecības, no kurām vairākas darbojas arī mūsdienās. Vācijā F.A.Brokhausa firma "Brockhaus" izdeva "Konversācijas vārdnīcu" (Konversations-Lexikon) u.c. enciklopēdijas. Populāras kļuva J.Meiera (Vācija) un P.Larusa (Francija) konversācijas vārdnīcas. Uz Brokhausa konversācijas vārdnīcas pamata ASV sāka izdot universālu enciklopēdiju "The Encyclopedia Americana" (1.-13., 1829.-1833.g.), kas vēlāk kļuva par patstāvīgu enciklopēdiju.
Enciklopēdijas XX gs. XX gs., pieaugot zinātņu specializācijai, aizvien vairāk tika izdotas dažāda profila nozaru enciklopēdijas un enciklopēdiskās vārdnīcas. Līdztekus tām visā pasaulē, it sevišķi XX gs. 2.pusē, paplašinājusies universālo enciklopēdiju izdošana. Enciklopēdiskās literatūras attīstību bija veicinājusi ZTR apstākļos pieaugusī interese par jaunām zinātnes un tehnikas nozarēm, jauniem jēdzieniem un parādībām. pastiprināta uzmanība tika veltīta enciklopēdiju materiāla atjaunināšanai, laižot klajā atkārtotus izdevumus, gadagrāmatas, papildinājumus. Nepieciešamība aptvert aizvien plašāku jautājumu loku noteikusi enciklopēdiju rakstu skaita palielināšanos un reizē ar to - rakstu vidējā apjoma samazināšanos. Pieauga bibliogrāfija, kā arī rakstu ilustrāciju un dažādu palīgrādītāju nozīme enciklopēdisko uzziņu materiāla bagātināšanā un pilnīgākā izmantošanā.
Vienlaikus pastiprinājās tendence iespējami populārāk izklāstīt aplūkojamos jautājumus, tādejādi padarot enciklopēdijas par ērti pieejamu informācijas avotu plašam lasītāju lokam.
Nozīmīgākās ārzemēs izdotās daudzsējumu universālās enciklopēdijas: "Brokhausa enciklopēdija" (Brockhaus Enzyklopādie, Vācija), "Meiera jaunais leksikons" (Meyers Neues Lexikon, Vācija), Larusa enciklopēdijas (Francija), "Encyclopaedia Britannica" (Lielbritānija un ASV), "Itāļu zinātnes, literatūras un mākslas enciklopēdija" (Enciclopedia italiana di scienze, lettere ed arti, 1.-36., 1929.-1939.g., Itālija), "The Encyclopedia Americana" (ASV), "Koljēra enciklopēdija" (Colier's encyclopedia, 1.izd. 1.-24., 1950.g., ASV), Komptona enciklopēdijas (iznāk kopš 1922.g., ASV), "Dienvidslāvijas enciklopēdija" (Enciklopedija Jugoslavije, 1.-8., 1955.-1971.g.), "Jaunā ungāru enciklopēdija" (Ūj magyar lexikon, 1.-6., 1959.-1962.g., papildsējums 1962.g., Ungārija), "Lielā vispārējā enciklopēdija" (Wielka encyklopedia powszechna PWN, 1.-13., 1962.-1970.g., Polija), "Mazā bulgāru enciklopēdija" (Kratka blgarska enciklopeģija, 1.-5., 1963.-1969.g., Bulgārija).
Krievijā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā populārākās universālās enciklopēdijas bija Brokhausa un Jefrona "Enciklopēdiskā vārdnīca" (1.-86., 1890.-1907.g.), S.Južakova "Lielā enciklopēdija" (Boļšaja enciklopeģija, 1.-22., 1900.-1909.g.), Granatu Enciklopēdiskā vārdnīca (1891.-1948.g., iznāca 7 izdevumi).
Enciklopēdijas PSRS. Padomju Savienībā PSRS CIK 1925.gadā pieņēma lēmumu par "Lielās padomju enciklopēdijas" izdošanu, teizē ar to tika nodibināta izdevniecība "So etskaja Enciklopedija," kas vēlāk kļuva par visu padomju enciklopēdiju izdevumu sagatavošanas metodisko centru. 50.gadu beigās un 60.gadu sākumā enciklopēdiju izdošanai pievērsās visas "padomju republikas." No universālajām enciklopēdijām pirmā iznāca "Ukrainas padomju enciklopēdija" (1.izdevums 1.-17., 1959.-1965.g.; 2.izdevums 12 sējumos iznāk kopš 1977.gada ukrainiski un kopš1978.gada arī krievu valodā).
Universālās enciklopēdijas izdotas arī Baltkrievijā (1.-12., 1969.-1975.g.), Igaunijā (1.-8., 1968.-1976.g.), Kazahijā (1.-12., 1968.-1978.g.), Uzbekijā (1.-14., 1971.-1980.g.), Moldāvijā (1.-8., 1970.-1979.g.).
1982.gada vidū universālo enciklopēdiju izdošana turpinājās Azerbaidžānā (10 sējumi, kopš 1976.g.), Armēnijā (10 sējumi, kopš 1974.g.), Gruzijā (10 sējumi, kopš 1975.gada), Tadžikijā (6 sējumi, kopš 1978.g.), Turkmēnijā (10 sējumi, kopš 1974.gada), Lietuvā (12 sējumi, kopš 1976.gada), Kirgīzijā (6 sējumi, kopš 1976.gada).
Enciklopēdijas Latvijā. Vecā Stendera „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774.g.) ir pirmā populārzinātniskā enciklopēdiska tipa grāmata latviešu valodā par dažādu zinātņu jautājumiem.
Latviešu valodā pirmās enciklopēdijas bija universāla tipa izdeumi - J.Dravnieka un I.Alunāna izdotā "Konversācijas vārdnīca" (1.-2., 27 burtnīcas, 1891.-1898.g., nepabeigta) un Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļa "Konversācijas vārdnīca" (1.-4., 1906.-1921.g.).
Pirmajā Latvijas republikā plašākā universālā enciklopēdija bija A.Gulbja apgādā izdotā "Latviešu konversācijas vārdnīca" (1.-21., 1927.-1940.g., nepabeigta). "Grāmatu draugs" izdeva "Latvju Mazo enciklopēdiju" (1932.-1936.g.). iznāca arī vairākas nozaru enciklopēdijas.
Pēc II Pasaules kara latviešu emigranti Stokholmā izdeva "Latvju enciklopēdiju" (1.-3., 1950.-1955.g., papildsējums 1962.g.).
Krievu okupētajā "padomju Latvijā" arī sākās mērķtiecīgs darbs enciklopēdiju izdošanā uz marksistiski-ļeņiniskās ideoloģijas pamatiem. Reizē ar reģionālās "Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas" (1.-3., 1967.-1970.g., "Personu un priekšmetu alfabētiskais rādītājs," 1972.g.) izdošanu tika nodibināta "Galvenā enciklopēdiju redakcija," kas kļuva par dažāda veida uzziņu literatūras sagatavošanas centru okupētajā Latvijā.
Sākot ar 1981.gadu tika izdota pirmā latviešu padomju universālā enciklopēdija - "Latviešu padomju enciklopēdija" (10.sējumi). Visa enciklopēdiju izdošana bija stingrā cenzūras iestādes Glavļita uzraudzībā.
Galvenie enciklopēdiju tipi.
Universālās enciklopēdijas. Vispārīgās, daudznozaru jeb t.s. konversācijas vārdnīcas, kas sniedz informāciju par visām zinātniskajām un praktiskajām darbības nozarēm. Šīs enciklopēdijas klasificē arī atkarībā no adresāta, kam tās domātas, piemēram, bērnu enciklopēdijas, skolēnu enciklopēdijas utt.
Nozaru enciklopēdijas. Speciālās, par kādu atsevišķu nozari vai radnieciskām nozarēm.
Reģionālās enciklopēdijas. Par noteiktu teritoriju, kontinentu, valsti, apgabalu, pilsētu u.tml.
Pēc apjoma enciklopēdijas nosacīti iedala lielajās, mazajās un īsajās enciklopēdijās. Enciklop'dijas, kas galvenokart sniedz tikai jēdzienu skaidrojumus un minimālu faktu materiālu, sauc par enciklopēdiskajām vārdnīcām.
Aliens.lv enciklopēdijas.
Aliens lv. Civilizācijas un kultūras.
Aliens.lv. Neizskaidrotais.
Aliens.lv. Zinātne.
Aliens.lv. Zemes un jūras.
Amerikāņu enciklopēdija.
Britu enciklopēdija.
Latvijas Nacionālā eniklopēdija.
Lietuviešu Nacionālā enciklopēdija.
Vēsture.eu.
Vikipēdija.
