Hierakonopole
„Vanaga pilsēta” (grieķu val.).
Horam veltīta pirmsdinastiskā laika senēģiptiešu pilsēta, kam bija ļoti svarīga loma Augšas un Lejas Ēģiptes apvienošanā vienotā valstī, atrodas Ēģiptes dienvidos, Nīlas krastos.
Atrašanās vieta. Ēģiptes dienvidos, Nīlas krastos, 50 jūdžu uz ziemeļiem no Luksoras. Mūsdienās tas ir neliels ciematiņš Komelahmāra (Kom al-Ahmar - „sarkanais kurgāns”).
Vēsture. Apmetne vēlākās Nekenas jeb grieķu vārdā - Hierakonopoles, kā tā plašāk pazīstama, vietā izveidojusies jau Nakādas I vai pat Badāras kultūras laikā apmēram ap 5000.g.pmē. Pirmsdinastiskajā periodā un I dinastijas sākuma posmā tā bija Dienvidēģiptes (Augšēģiptes) reliģiskā un politiskā senā galvaspilsēta, arī Pirmsdinastiskā laika valsts Nehenas centrs. Ēģiptiešu vēsturē valdīja uzskats, ka šī bijusi kulta vieta senajiem ķēniņiem, kas apvienojuši Ēģipti. Arheoloģiskie pētījumi, kas ilguši nu jau vairāk nekā simts gadus pierāda, ka Hierakonopolei pirmsdinastiju periodā, Ēģiptes civilizācijas rašanās un sākotnējās attīstības laikā bija ļoti svarīga un izcila loma.
Savu maksimālo uzplaukumu Nekena sasniedza ap 3500.-3400.g.pmē. - pilsēta, sastāvoša no vairākiem ēku kvartāliem, ar nošķirtu reliģisko, administratīvo, ražošanas un dzīvošanas zonu, bija izstiepusies aptuveni 3 km garumā gar Nīlas palienas malu un tajā mitinājās pēc dažādiem vērtējumiem no 5000 līdz pat 10 000 iedzīvotāju. Daudzas no Hierakonopolē atrastajām senlietām, kā arī arhitektoniskie objekti zinātniskajā literatūrā tiek apzīmēti kā "senākie" un "pirmie" - tajos vērojamās iezīmes, simbolika un stils tālāk attīstījās protodinastiskajā un I dinastijas laikmetā, liekot pamatus klasiskajai Senās Ēģiptes kultūrai.
Hierakonopoles valdnieki IV tūkstošgades pirms mūsu ēras II pusē kļuva arvien spēcīgāki un ietekmīgāki, līdz viens no tiem, iespējams, Narmers (Meness?), ap 3100.g.pmē. iekaroja (jeb pievienoja bez kara darbības, - vai valsts apvienošana bija vardarbīga, tas mums nav zināms) Lejasēģipti (valsts ziemeļu daļu) un kļuva par pirmo abu apvienoto Ēģiptes zemju valdnieku - pirmās dinastijas pirmo faraonu. Tā saukto Narmera plāksnīti - ceremoniālu kosmētikas paplātni ar valdnieka un pakļauto ienaidnieku attēliem, ko atrada zem Hora tempļa - nereti dēvē arī par pasaulē senāko politisko dokumentu.
Neilgi pēc Vecās valsts nostiprināšanās, varas centrs no Hierakonopoles pārbīdījās uz Abīdu, tad uz Memfisu, taču Hora templis, saistībā ar valdnieka kultu, savu nozīmi visas Ēģiptes mērogā saglabāja līdz pat Ptolemaju laikiem.
Faraonu laiku Ēģiptē pilsētai nebija nekādas nozīmes.
Mūsdienās tas ir neliels ciematiņš Komelahmāra (Kom al-Ahmar - „sarkanais kurgāns”) Ēģiptes dienvidos.
Atrašana un izpēte. Pirmie senās pilsētas drupas un tās nekropoli XIX gs. beigās pētīja divi angļu arheologi Džeimss E.Kvibels un F.V.Grīns, kas te ieradās 1897.gadā, lai izpētītu kā radusies Ēģipte. Viņi veica te izrakumus no 1897.-1898.gadam. Viņi, rokot laukā aiz ciema zem Hora svētnīcas pamatiem, 1897.gadā atrada tā saukto Galveno depozītu, kurā atklāja ceremoniju plāksnītes, kas piederējušas senajiem ķēniņiem ar totēmu vārdiem Kobra, Zirneklis, Skorpions, Vanags. To starpā atradās arī tagad teju katrā Senajai Ēģiptei veltītā skolas grāmatā vietu radušais, jau minētās Narmera plāksnītes attēls. Atradumi deva ieskatu notikumos ap abu Ēģipšu apvienošanas laiku.
Nākamajā 1898.gadā Grīns atgriezās un veica vēl kādu interesantu atklājumu. Viņš atraka apaļu baltu smilšu pauguru 150 pēdu diametrā un 8 pēdu augstumā. Taciņa no tā veda uz centrālo ēku. Viņaprāt tā bija sena celtne, vēl pirms I dinastijas valdniekiem. Tas varētu būt simbolisks Radīšanas kalns – pirmā sala, kas paceļas no pirmatnējā haosa okeāna, uz tā tad arī nolaidies svētais vanags. Grīns nosprieda, ka atradis Ēģiptes dibinātāju valdnieku Horu rituālo centru. Te tad viņš laikam arī atrada tās rituālās plāksnītes un zižļus.
Amerikāņu ekspedīcija 1967.gadā uz Grīna atklātā baltā paugura pamanīja vēl ko vairāk. Paugura centrā atradās neliela būdiņa – svētnīca, celta no niedrēm un māla. To ieskāva niedru žogs. Līdzīgas celtnes Augšēģiptē var sastapt vēl šodien.
1899.gadā Grīns uzgāja Izgleznoto kapu, kas, datēts ar apmēram 3500.g.pmē., ir senākais zināmais šāda veida apbedījums Ēģiptē. Uz tā sienām redzamie zīmējumi ir ļoti līdzīgi pēc 400 gadiem tapušo protodinastiju perioda apbedījumu kameru rotājumiem.
Pēc Kvibela un Grīna veiktajiem izrakumiem Hierakonopoles izpētē iestājās zināma pauze, kas ar nelieliem pārtraukumiem ilga gandrīz 80 gadus.
Plašāka un sistemātiska vietas izpēte atjaunojās XX gs. II pusē, kad darbā iesaistījās nu jau dažādas nozares, - arheoloģiju, eģiptoloģiju, ģeoloģiju un citas zinātnes - pārstāvošu pētnieku komandas. Laikā no 80.gadiem līdz 1990.gadam pētījumi notika Maikla Hofmaņa vadībā, tad, pēc viņa nāves, pārraudzību uzņēmās Londonas universitātes koledžas arheoloģe Barbara Adamsa, savukārt, kad 2001.gadā mira Adamsa, Hierakonopoles starptautiskās ekspedīcijas vadību pārņēma Dr.Renē Frīdmena, kura šo pienākumu pilda līdz pat šim brīdim.
Laikā kopš 2001.gada Frīdmenas vadītā arheologu komanda Hierakonopolē veikusi virkni izrakumu, kuros pētījusi gan Narmera templi, gan atradusi apbedījumus, podnieku krāsnis, alus darināšanas vietas un citus objektus, kā arī restaurējusi daļu no Hierakonopoles "cietokšņa" - apm. 4700 gadu sena, II dinastijas pēdējā faraona Hasehemūna būvēta ceremoniālā centra.
Arhitektūra. Pilsētu ieskāva ķieģeļu mūri.
Aplūkojamie objekti.
Hora templis. Viens no pētniekus Hierakonopolē visvairāk piesaistījušiem objektiem ir bijis Narmera jeb Hora templis, kas nereti tiek dēvēts par Ēģiptes senāko svētnīcu. Tempļa palieku izpēte, liecina, ka tā bijusi no trim telpām sastāvoša svētnīca, kuras fasādi veidojušas lielu baļķu, iespējams, no Libānas ievestu ciedra koku kolonnas. Tempļa priekšā atradās liels, ovāls, ar sienu iežogots pagalms, kurā bija viens pats stabs (par tā pastāvēšanu liecina atrastā staba vieta). Zinātniece domā, ka uz tā varēja atrasties Hora tēls, pie kura notika ceremonijas. Tur bija arī no Nīlas dubļu ķieģeļiem būvēta platforma, uz kuras, domājams, stāvēja valdnieks, vērojot kā priesteri upurē dievam kazlēnus, teļus un pat krokodilus.
Apkārt svētajam pagalmam atradās amatnieku darbnīcas, kurās, izmantojot vietējos un importētos materiālus, tika darināti augstākās kārtas lietošanai paredzētie, statusu apliecinošie luksusa priekšmeti: pulēta kaula kastītes, akmens trauki, krelles, citas rotas lietas un smalki ieroči. Templis, kura novietojums bija izvēlēts tā, lai tas telpiski pārvaldītu pārējo pilsētu, nosacīti var būt saucams par visu vēlāko ēģiptiešu tempļu prototipu un simbolizēja nākamos 3000 gadus Nīlas krastos valdošo faraonu patrona, dieva Hora un viņa aizgādībā esošā valdnieka spēku un varu.
"Cietoksnis." Apm. 4700 gadu sena, II dinastijas pēdējā faraona Hasehemūna būvēta ceremoniālā centra.
Elites kapulauks HK6. 2005.gadā Frīdmena atsāka pētīt Hofmaņa XX gs. 80.gados atklāto, nomenklatūras apzīmējumu HK6 ieguvušo pirmsdinastiju perioda elites kapulauku, kas atrodas Hierakonopoli pāršķeļošās ielejas (arābu - vadī) malā, pāris kilometru no Hora tempļa. Hofmanis kapulaukā bija atsedzis lielus, ar dubļu ķieģeļiem izklātus protodinastiskā perioda un agrīnās pirmās dinastijas laika (3200.-3000.g.pmē.) kapus, kuriem bijušas virs tiem izbūvētas struktūras. Lai gan kapulaukā bija netraucēti rīkojušies izlaupītāji, Hofmanim apbedījumos izdevās uziet daudzus eksotiskus, importētus vai no importētiem materiāliem izgatavotus priekšmetus, kuru klātbūtne liecina, ka attiecīgajā periodā Hierakonopole (un tajā dzīvojošie augstmaņi) vēl bija nozīmīgs politiskais un ekonomiskais centrs. Apkārt cilvēku apbedījumiem Hofmanis atrada arī dzīvnieku kapus, tur bija suņi, liellopi, babuīni un pat gliemežvāki.
Turpinot Hierakonopoles sabiedrības elites kapulauka izpēti, laikā no 1997. līdz 2000.gadam Barbara Adamsa noskaidroja, ka tajā atrodas arī daudz vecāki apbedījumi (13.-23.kaps), nekropoles izveidošanu, attiecinot uz Nakādas IIab periodu, kas hronoloģiski atbilst apmēram 3800.-3700.g.pmē. Arī šajos kapos mirušajiem līdzi bija dots ne vien bagātīgs priekšmetu klāsts, bet, apbedīti atsevišķos kapos netālu no cilvēkiem, arī upurdzīvnieki - kādā kapā atrada pat jaunu ziloni, bet citā lielu vēršveidīgo. Dzīvnieki bija apbedīti līdzīgi kā cilvēki - ar apbedījuma inventāru, īpaši iekārtotos kapos. Frīdmena uzskata, ka daļa no HK6 apbedītajiem dzīvniekiem (krokodili, nīlzirgi, mežonīgie vērši, u.c. savvaļas dzīvnieki) simbolizēja Nīlas plūdos un citās dabas stihijās iemiesotos haosa spēkus, kurus senēģiptieši tādējādi centās pakļaut kontrolei, suņiem un kaķiem bija paredzētas sargu funkcijas, bet mājlopiem vajadzēja nodrošināt apbedīto ar pārtiku.
Atradumi.
Plāksnes krāsvielu maisīšanai. Tās bagātīgi izrotātas ar medību ainām. Vienā no Narmera plāksnītes ainām neparasti garkaklu dzīvnieki, kurus var interpretēt kā dinozaurus. Tās bija rituālu piederumu glabātavā. Viena no tām ir Narmera plāksne (glabā Kairas Eģiptoloģijas muzejā), otru glabā Oksfordā Ašmolejas muzejā. Narmera kosmētiskās smiņķa plāksnītes vecums ir ap 5000 gadu. Uzieta ēģiptiešu pirmajā pilsētā - Nehenā (Hierakonopolē) 1897.gadā.
Plāksne ir melna, apmēram divas pēdas gara palete, uz kuras attēlotas ainas no Narmera dzīves.
Iespējams, uz tās ir vienīgais zināmais Narmera attēls. Vienas puses centrā tas parādīts esam liels augumā ar kroni galvā kā Augšēģiptes valdnieks, kas soda/nogalina savaņģoto pretinieku Lejasēģiptes valdnieku, kuru simbolizē papirusu saišķis. Otrā plāksnītes pusē attēloti uzvarētie ienaidnieki ar nocirstām galvām rindām vien guļot Hora-vanaga karoga priekšā. Interesants attēls ir divi sagūstītie garkaklu dzīvnieki, domājams, tie ir sagūstīti dinozauri kaut kur Melnajā Āfrikā.
Akmens zizlis. Cits Narmera attēls, kurā šis valdnieks redzams pieņemot ievērojamu valdnieci no Ziemeļiem. Iespējams, ka šeit attēlotas abu kāzas, pateicoties kurām Narmers nostiprinājis savu varu Nīlas deltā.
Cita palete. Tajā parādīts kā Augšēģiptes bruņotie dievi, kurus simbolizē lauva, skorpions un vanags, iznīcina pretinieka pilsētas.
Liels ceremoniju zizlis. Uz tā attēlots kā valdnieks Skorpions ar zizli izcērt apūdeņošanas kanālu; viņam apkārt plīvo dievu Seta un Mina karogs.
Māla apbedījumu maskas. Izpētītajos Nagādas IIab perioda kapos Adamsa atrada arī četras (divas 16.kapā un divas - 23.kapā), šobrīd Ēģiptē senākās zināmās māla apbedījuma maskas. Ar lielu pārliecību var teikt, ka tās, neapšaubāmi saistītas ar piederību valdnieka dzimtai, ir simboliski funkcionālas priekšteces, piemēram, slavenajai Tutanhamona zelta maskai.
Senākā statuja Ēģiptē. 2000.gadā Adamsa HK6 kapulaukā, konstrukcijā, kas nosaukta par 23.kapa ziedojumu kapelu, atrada trīsdimensionālas, izmērā dzīvam cilvēkam tuvas statujas fragmentus, kas, ja tās datējums ar 3600.g.pmē. ir pareizs, uzlūkojama par senāko šāda veida mākslas darbu Ēģiptē. Interesanti, ka vienīgie saglabājušies veselie gabali no vairāk nekā 500 sīkos fragmentos sadauzītās statujas bija auss un deguns, kas citos gadījumos parasti ir tās ķermeņa daļas, kuras statujām trūkst. Šeit turpretī ir auss un deguns, bet nav pašas statuetes.
Raksti.
Hierakonopolē atrastas iespaidīgas pirmsdinastiju laikmeta valdnieka kapenes.
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Senās Ēģiptes kultūras centri.
