Forums, Romas
Forum Romanum.
Romiešu sapulču laukums.
Vēsture. Kurcijs Marks bija romietis, kurš 362.g.pmē. labprātīgi meties plaisā, kas radusies Romas forumā. Pēc tam plaisa tūdaļ aizvērusies.
Apraksts. Uz to veda akmeņiem bruģētas ielas no visas Romas. Laukumā izstādīja statujas un uzvaras kolonnas (piemēram, Trajāna kolonna). No vienkārša tirgus laukuma tas izveidojās par milzīgu muzeju zem klajas debess. Šeit XVI gs. dega kaļķu cepļi. Svētnīcu akmeņi tika izmantoti par celtniecības materiāli. 2008.gada martā ieviesa maksu 10 eiras, lai tādā veidā izskaustu kabatzagļus un vāktu naudu turpmākiem arheoloģiskajiem pētījumiem.
Melnā akmens svētnīca. Lapis Niger. Melnā akmens svētnīca ir tik sena, ka paši senie romieši jau republikas laikā bija aizmirsuši tās sākotnējo nozīmi, taču vienmēr uzskatīja, ka tā ir svarīga vieta, saistīta ar kādu īpašu svētumu. Par to runāja gan kā par Romas pirmā valdnieka Romula kapu, gan kā par vietu, kur tas miris, krītot no senāta locekļu rokas. Vēl pēc citām versijām Melnā akmens svētnīca iezīmēja Hosta Hostīlija, trešā Romas ķēniņa Tullas Hostīlija vectēva kapu vai arī vietu, kur kaujā kritis Faustuls, Romula audžutēvs.
Melnā akmens svētnīcu pirmais no jauna atklāja un laikā no 1899.-1905.g. izpētīja itāļu arheologs Dž.Boni. Zem marmora bruģa, kas ieklāts pēc vienu autoru domām Jūlija Cēzara, bet pēc citu, - paaudzi iepriekš, Sullas laikā, Boni atrada daudz dažādas senlietas, liecības par sākotnējā - Ķēniņu laikmetā celtā tempļa bojāeju ugunī (iespējams, svētnīcu iznīcināja galli, kas 390.g.pmē. iebruka Romā), kā arī nošķeltu tufa konusu, kas varētu būt bijusi daļa no kāda pieminekļa un četrkantaina akmens pjedestāla apakšējo daļu un kuras atklāja, iespējams, senāko zināmo, apmēram uz 550.-500.g.pmē. attiecinātu uzrakstu arhaiskā latīņu valodā. Šī slāņa atradumus Boni datēja ar V līdz VII gs.pmē. Virs tā atradās vēlāk uzbūvēta U-veida konstrukcija - altāris vai, iespējams, kaps - tā kā no veidojuma bija saglabājusies tikai pamatne, tā sākotnējo pielietojumu precīzi nevarēja noteikt. Altāra priekšā atradās divas pamatnes, kuras gan varētu būt pievienotas arī vēlāk. Romiešu vēsturnieks, Augusta laikabiedrs Verijs Flakus (Verrius Flaccus), kura darbs saglabājies tikai Pompeja Festa epitomā, vēstī, ka uz pamatnēm bijušas novietotas gulošu lauvu statujas, kas līdzinās tām, "kas šodien (t.i. - Augusta laikā, - red.) redzamas sargājot kapus." Vēl citā periodā komplekss papildināts ar kādu piemiņas kolonnu, uz kuras, iespējams, atradusies statuja.
Arheologi, kuri svētnīcu tās rekonstrukcijas darbu ietvaros pētī kopš 2009.gada, plaši izmantoja Boni atstātos pierakstus, uzmērījumus, zīmējumus un fotogrāfijas. Digitalizējot XX gs. sākumā uzņemtos attēlus, Dr.Fortuni komanda izveidoja senvietas trīsdimensiju attēlus, kas ļāva precīzi noteikt vietu, kur atrodas Boni vadītajos izrakumos atsegtais un, darbus beidzot, atkal apbērtais mūris, kas tagad atzīts par svētnīcas "pirmo struktūru."
Svētnīcas senākā daļa atrodas vairākus metrus dziļi zem zemes un apmeklētājiem nav pieejama. Šobrīd, kamēr turpinās arheoloģiskā izpēte, vieta norobežota ar stikla un tērauda konstrukciju, taču I gs.pmē. ieklāto melnā marmora bruģi iespējams aplūkot arī tagad - tas atrodas izrakumu laukuma ārpusē.Veicot izrakumus Melnā akmens svētvietā, kas atrodas Forumā, līdzās 203.g. uzceltajai imperatora Septīmija Sevēra triumfa arkai un blakus uz VIII gs.pmē. attiecinātajam Vulkanālijam (Vulkānam veltīta svētnīca), kuri kopā veido vienīgo saglabājušos Komīcija, senākās, starp Palatīna un Kapitolija pakalniem novietotās tautas sapulču vietas, daļu, itāļu arheologi atraka senu no tufa, vulkāniskā akmens, būvētas sienas fragmentu un tam blakus - keramikas lauskas un graudus.
Septīmija Sevēra triumfa arka. Celta 203.gadā.
Vulkanālijs. Vulkānam veltīta svētnīca.
Saites.
Roma.
