Aliens

Etiopijā atklāta Melnajā Āfrikā senākā kristiešu baznīca

Apzinot senās pirmsaksūmiešu perioda etiopu valsts, Damatas galvaspilsētas, Jehas, apkārtnē esošās senvietas, arheologi Etiopijas ziemeļos, netālu no Eritrejas robežas nesen atklāja Melnajā (Subsahāras) Āfrikā šobrīd senāko zināmo, ar IV gs. datētu kristiešu baznīcu. Raksts par atklājumu, ar to saistītajiem atradumiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, kas liek mainīt atsevišķus vēsturnieku priekšstatus par Etiopijas valstiskuma attīstības vēsturi, publicēts britu arheoloģijas žurnāla “Antiquity” 2019.gada decembra numurā.

Jeha – Damatas galvaspilsēta

Jeha atrodas mūsdienu Etiopijas Tigrajas provincē. Kā Damatas galvaspilsēta, tās administratīvais un ceremoniālais centrs, Jeha plašāk pazīstama ar savu sābiešu stilā celto Mēness templi, kas datēts ar 700.g.pmē. un ir senākā virs zemes saglabājusies celtne Etiopijā. Templi veido daļēji saglabājusies, plānā taisnstūra veida vienas telpas (18,5 x 15 m) celtne, kas būvēta no sakrautiem, apstrādātiem smilšakmens blokiem, kuri, sienām slienoties 12 m augstumā, salikti neizmantojot mūrjavu. Tempļa saglabāšanos, iespējams, noteikusi tā vēlākā izmantošana kristiešu baznīcas vajadzībām.

Jehas apkārtnē zināmas daudzas Damatas perioda pilsētas, ciemi un apmetnes, kas kopā veidojušas Melnajā Āfrikā senāko valstisko veidojumu (800.–360.g.pmē.). Lai gan monumentālā arhitektūra, ikonogrāfija un rakstība norāda uz Damatas kulturālajām un, kā liecina gan lingvistiskie dati, gan arī DNS pētījumi, arī etniskajām saiknēm ar Dienvidarābiju, tomēr jautājums par iedzīvotāju migrācijas apjomu pāri Sarkanajai jūrai vēl pagaidām nav atrisināts, vienlaikus pastāvot diviem uzskatiem. Atbilstoši pirmajam, kuru atbalsta arī etiopu pētnieki – sābiešu migranti nav bijuši skaitā daudz, veidojuši sabiedrības eliti un to ietekme zudusi dažu gadsimtu laikā, kamēr otrā uzskata pārstāvji domā, ka Eirāzijas cilmes cilvēku migrācija no Arābijas notikusi salīdzinoši lielā apmērā, Damatai izveidojoties un attīstoties kā savdabīgam kulturālam un sociālekonomiskam veidojumam semītu cilmes atnācēju un vietējo pamatiedzīvotāju kopīgo pēcteču sadarbībā.

Ja līdz šim vēstures literatūrā, pamatojoties ar nelielo zināmo Aksūmas perioda (80.g.pmē.–825.g.mē.) arheoloģisko vietu skaitu Jehas apkārtnē, tika pausts viedoklis, ka, reģiona varas centram pirmās tūkstošgades pirms mūsu ēras beigās pārvietojoties uz Aksūmu, Jehas politiski ekonomiskā nozīme mazinājās, tad tagad, apkopojot rezultātus no 2009. līdz 2016.gadam īstenotajam “Sarkanās jūras dienvidu daļas arheoloģiskās vēstures izpētes” projektam (SRSAH), kura laikā tika apzinātas 84 jaunas senvietas, tostarp nozīmīgā Betasamatas senpilsēta, šo pieņēmumu nākas pārskatīt.

Betasamatas tells

Četrās izrakumu sezonās laikā no 2011. līdz 2016.gadam starptautiska zinātnieku komanda veica pārbaudes izrakumus netālu no mūsdienu Edagarabas (Edaga Rabu) ciema 2009.gadā atklātā, par “Beta Samati” (tigrajiski – “pieņemšanas nams”) arheologu nosauktā uzkalnā (tellā), tajā atrodot akmens celtņu un dažādu citu apdzīvotības liecību – dzīvnieku kaulu, graudberžu, podu lausku, dzelzs un stikla kušņu, monētu u.c. artefaktu – paliekas. Izrādījās, ka aptuveni 20 ha plašajā un 25 m augstajā tellā slēpjas senas, nelielas, ap 900 gadus pastāvējušas pilsētveida apmetnes drupas. Agrākā no atsegtajām celtnēm (izrakumu laukums A) datēta ar VIII gs.pmē., bet vēlākā (laukums B), kuru arheologi identificēja kā agrīna tipa kristiešu baziliku – ar mūsu ēras IV gs.

Bazilika

Par plānā 18,7×12,4 m lielo taisnstūra būvi kā baziliku, teikts “Antiquity” rakstā, liecina gan tās forma, kura līdzinās Aksūmas vēlā perioda kristiešu dievnamiem (Betasamatas celtnei, atšķirībā no Aksūmas baznīcām nav apsīdas. Šī īpatnība pēc raksta autoru domām varētu būt skaidrojama ar bazilikas agrīno datējumu.), gan arī dažādas tajā atrastās, ar kristietību saistītas senlietas – krusta veidā darināti keramikas priekšmeti, vīraka kūpināmie trauki u.c.

Kā īpaši nozīmīgu, Etiopijas baznīcas vēsturei svarīgu atradumu pētnieki izceļ no mīksta akmens darinātu krusta formas piekariņu ar iegrebtām kristiešu krusta zīmēm un, domājams, gjēza rakstības burtiem, kurus raksta autori tulko kā vārdus “godājamais krusts.” Ne mazāk svarīgs, par baziliku kā kristiešu svētnīcu vēstošs objekts ir pie tās ārējās sienas atrasts aptēsts kaļķakmens bloks ar uzrakstu gēzā: “Kristus, esi vēlīgs mums, kas ienāk pa šīm durvīm.”

Savukārt uz to, ka bazilika varētu būt celta vēl pirms kristietības ienākšanas, tai, kā tas šīm celtnēm bija parasts Vidusjūras reģiona pirmskristīgajā kultūrtelpā, kalpojot gan sabiedriskām, administratīvām un ekonomiskām, Betasamatas gadījumā ar tāltirdzniecību saistītām vajadzībām, gan arī pagāniskajiem rituāliem, norāda tādi atradumi kā zoomorfas figūriņas, bukrānijs, zīmoggredzeni, žetoni, romiešu stila gredzens, monētas u.c. Ja līdz šim uzskatīja, ka bazilika kā arhitektūras forma Etiopijā parādījusies tikai līdz ar kristietību, tad tagad šis pieņēmums, iespējams, būs jāpārvērtē. Kā saistošu hipotēzi, kuras noskaidrošanai nepieciešami tālāki pētījumi, raksta autori min iespējamību, ka Betasamatas iedzīvotāji baziliku kādu laiku varēja turpināt izmantot līdzšinējām vajadzībām, tostarp pagāniskajam kultam, tām pievienojot kristiešu lūgšanu nama funkcionalitāti. Šāda situācija kļūst saprotamāka, ja ņem vērā Betasamatas bazilikas būves stila un virknes tur atrasto tāltidzniecības priekšmetu kontekstā saskatāmo romiešu (Romas impērijas pilsoņu) ietekmi un faktu, ka IV gs. I puses romiešu tirgoņu, piemēram sīriešu, vidū varēja būt ne viens vien kristietis.

Kristietība Etiopijā

Monoteisms tā jūdaisma versijā Etiopijā bijis pazīstams jau ilgi pirms kristietības rašanās – kā liecina arheoloģiskie atradumi, jūdaisms, līdzīgi kā sābiešu arābu pagāniskā reliģija šajā Austrumāfrikas reģionā I gadu tūkstotī pirms mūsu ēras līdz ar imigrantiem ienāca no Arābijas pussalas, kuras dienvidu daļa ietilpa pirmsaksumītu un vēlāk arī aksumītu tirdzniecības impērijas sastāvā. Par jūdaisma pieņemšanu stāsta arī etiopu eposs “Kebra Nagast,” kurā vēstīts par Sābas ķēniņienes došanos pie žīdu ķēniņa Zālamana, viņu kopīgā dēla Menelika piedzimšanu un tai sekojošo Derības šķirsta izkrāpšanu un aizvešanu uz Etiopiju.

Kristietībai Etiopijā ir ļoti senas saknes. Tās pirmsākumi meklējami jau I gs. Par to cita starpā liecina Apustuļu darbu VIII nodaļā (26.–40.) atrodamais stāsts par kādu etiopu ķēniņienes Kandakes galminieku, kurš devies uz Jeruzālemi pielūgt Izraēļa dievu un, atceļā saticis apustuli Filipu (Grieķijas, Frīģijas un Sīrijas apustulis, miris ap 80.g.), nolēmis pieņemt kristietību. Etiopu baznīcas tradīcija vēstī, ka, atgriezies mājās, galminieks sācis sludināt Jēzus mācību un pievērst tai savus tautiešus.

Etiopija ir arī viena no senākajām oficiālajām kristiešu valstīm pasaulē, otrā valsts pēc Armēnijas, kurā kristietība kļuva par valsts reliģiju. Atbilstoši datējamu avotu trūkuma dēļ nav zināms precīzs gads, kad tieši imperators Ezana (330.-360.g.) izlēma pieņemt kristietību no pirmā Etiopijas bīskapa Frūmentija rokām, bet visbiežāk historiogrāfijā tiek minēts 341.gads, t.i. apmēram tas pats laiks, kad Romas imperators Konstantīns I, guļot uz nāves gultas, 337.g. nolēma kristīties.

Aksūmas impērija

Aksūmas valsts, kas pastāvēja apmēram no 80.g.pmē. līdz mūsu ēras 825.gadam, bija viena no antīkās pasaules ietekmīgākajām civilizācijām, kurai bija būtiska loma Rietumu–Austrumu (Romas–Indijas) tāltirdzniecības ceļa pārvaldīšanā. Uz austrumiem caur aksūmiešu teritoriju tika vests sudrabs, olīveļļa un vīns, bet pretējā virzienā – dzelzs, stikla izstrādājumi, audumi, vergi, garšvielas, ziloņkauls, eksotiski dzīvnieki, cēlkoki, citi luksus priekšmeti. Aksūmiešu pamatteritorija aizņēma daļu no mūsdienu Eritrejas, Etiopijas, Sudānas, Džibuti un Somālijas Āfrikā, tai pievienojot arī daļu no Jemenas un Saūdu Arābijas zemēm Sarkanās jūras otrā krastā, Arābijas pussalā. Par Aksūmas valsti zināms mazāk nekā par citām senajām civilizācijām, taču tās kādreizējo nozīmi apliecina, piemēram manihejiešu pravietis Mani (nogalēts 274.g.), kurš līdzās Persijai, Romai un Ķīnai Aksūmas valsti uzskata par vienu no nozīmīgākajām sava laika lielvarām.

Avots: 
cambridge.org

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.