Ašūrnasirapāls II (883.-860./859.g.pmē.)
Aššurnasirapal.
Asīriešu ķēniņš no 883. līdz 859. vai 860.g.pmē., Jaunasīrijas vēstures perioda aizsācējs.
Radniecība. Dēls - Salmanazārs III.
Dzīvesgājums. Asīriešu ķēniņš no 884.–859.g.pmē., kas no jauna pārvērtās par stipru lielvalsti.
879.g.pmē. pārcēla galvaspilsētu no Ašūras uz Kalhu, ar to aizsākdams Jaunasīrijas vēstures periodu. šai pilsētā viņš uzcēla milzīgu pili. Tūkstošiem strādnieku uzbūvēja 8 km garu sienu, kas apņēma pilsētu un valdnieka pili.
Militāri atjaunoja Asīrijas valsts varenību. Paplašināja tās robežas līdz Vidusjūrai, iekaroja visu Sīriju un piespieda maksāt meslus pat feniķiešu pilsētas. Pakļāva ziemeļu Divupi. Ar īpašu nežēlību iznīcināja daudz iedzīvotāju. Šis ķēniņš atjaunoja Asīrijas ietekmi Naīras valstī, pakļāva Karhemišu pie Eifratas upes, sasniedza Amana kalnus Mazāzijā un iebruka Sīrijā, tā izveidojot ceļu līdz Vidusjūrai. Saglabājušās viņa krāšņās pils drupas Kalhā.
Aplūkojamie objekti.
Ašūrnasirapāla II pils Nimrūdā (Kalhā). 1847.gadā O.H.Leijards pabeidza izrakumu darbus Nimrūdā. Šajā laika tā dēvētājā ZR pilī (Ašūrnasirapāla II rezidencē) viņš bija atracis 28 telpas ar simtiem ciļņiem, kā arī atradis 13 pārus spārnotu vēršu un lauvu.
Atradumi. Izrakumu laikā viņa pilī tika atrastas labi slīpētas kalnu kristālu lēcas.
Spārnotie vērši, lauvas un ciļņi ar ķēniņa attēliem no Ašūrnasirapāla II pils.
Dieves Ištaras svētnīca Nīnivē.
