Pēc 90 gadiem pabeigta Asīrijas vārdnīca
- Detaļas
- Publicēts 17 Jūnijs 2016
- Autors Aili Marnica
- 3986 skatījumi
Čikāgas universitāte paziņojusi par 1920.gadā uzsāktā projekta - Asīriešu vārdnīcas - pabeigšanu. Vārdnīca izdota 21 sējumā, taču katrs interesents to var savām vajadzībām bez maksas lejupielādēt no universitātes Austrumu institūta mājas lapas.
Vairākus gadu simtus cilvēki lasīja grāmatas un rakstīja uzdevumus burtnīcās. To mēs atceramies arī no savas un mūsu bērnu bērnības. Mūsdienās jaunieši reti lasa grāmatas, nelabprāt raksta burtnīcās un ir aizmirsuši par glītrakstīšanu – visur tikai datori, SMS un rezultātā tik maz cilvēku prot skaisti runāt un rakstīt. Pamēģiniet ieklausīties sarunās uz ielām, veikalos vai savu bērnu runās – cilvēki zaudē prasmi sarunāties labā valodā, un kā rezultāts – neprot arī pareizi rakstīt. Pat TV raidījumu titros vārdi un uzvārdi rakstīti ar maziem burtiem, it kā raidījumu veidotāji nekad nav mācījušies skolā un nezin, ka vārdi, uzvārdi, vietvārdi u.tml. pēc gramatikas likumiem rakstāmi ar lieliem burtiem. Kas paliks pēc mums, ja mēs rakstīsim tikai SMS un e-vēstules?
Bet kādreiz rakstība tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem kultūras elementiem. Senās rakstības paraugi tika un tiek joprojām pētīti, jo gan rakstīšanas veids, gan rakstības tips un arī tekstu saturs ir vēstures liecības. Pateicoties senajiem rakstu pieminekļiem zinātniekiem kļuva skaidrs, ka pat Bībele daļēji pārrakstīta no seniem šumeru tekstiem. Tikmēr Senās Ēģiptes teksti mums atklāj dzīves ainas, kas ritēja pirms 4000 un vairāk gadiem. Ķīnas hieroglifi ir senās rakstības paraugs, kas vieno dažādos ķīniešu valodas dialektos runājošos cilvēkus. Tā ir vesela zinātne – seno tekstu atšifrēšana.
Tieši tāpēc vēl tālajā 1920.gadā Čikāgas universitātes Austrumu institūtā (The Oriental Institute of the University of Chicago - CAD) bija pieņemts lēmums uzsākt projektu „Asīriešu vārdnīca" (The Assyrian Dictionary). Šī projekta darbi sākušies 1921.gadā institūta dibinātāja, Vidusaustrumu arheoloģijas speciālista Džeimsa Henrija Bresteda (James Henry Breasted) vadībā. Pēc viņa domām, vajadzēja izdarīt ko vairāk kā vienkārši atšifrēt vārdus, kurus ķīļrakstā māla plāksnītēs vai akmeņos laikā, sākot ar 2500.g.pmē. līdz 100.g.mē. ierakstīja Divupes dažādo tautu pārstāvji – asīrieši, babilonieši u.c., kuru dzīves areāls aptvēra milzīgu teritoriju no Vidusjūras rietumos līdz Zagrosas kalniem - austrumos. Tika izvirzīts uzdevums: izveidot ko līdzīgu vēstures, sabiedrības, literatūras un reliģijas enciklopēdijai, jo, piemēram, akādiešu valodā māla plāksnītēs bija fiksēti ļoti dažādi Divupes civilizācijas notikumi un mīti (vai notikumi, kurus mēs uzskatam par mītiem).
90 gadu laikā aizpildīti miljoni kartīšu ar vārdu lietošanas veidiem atkarībā no konteksta un dzīves situācijās balstītiem piemēriem. Piemēram, par vēl viena bērna dzimšanu vai par aizdevuma lūgšanu līdz nākamajai ražai. Tajā pašā laikā tas ir apliecinājums tam, ka rakstīšanas prasme bija ne tikai aristokrātu un valdnieku privilēģija. Pēdējā sējumā veselas 17 lappuses veltītas vienam vārdam – umu, kas nozīmē „diena."
Kopš 1979.gada darbu vadīja Marta Rota (Martha T.Roth). Tuvojoties darba beigām, M.Rota publicēja rakstu par to, kā zinātnieki rakstījuši šo vārdnīcu. Rakstā M.Rota piemin citus speciālistus – I.J.Gelbu (I.J.Gelb) un Ēriku Raineri (Erica Reiner), kuri strādājuši ar šo vārdnīcu pirms viņas.
Un tagad Martas Rotas vadībā šīs darbs ir pabeigts. Izveidotajā vārdnīcā - The Assyrian Dictionary of the Oriental Institute of the University of Chicago ir 28 000 vārdu. Vārdnīcas galvenā redaktore – pati Marta Rota, bet zinātniskajā redakcijā – Roberts Bigss (Robert D.Biggs), Džons Brinkmans (John A.Brinkman), Migels Civils (Miguel Civil), Valters Farbers (Walter Farber), Ērika Reinere, Marta Rota, Metju Stolpers (Matthew W.Stolper), izcili asiroloģijas speciālisti.
Vārdnīca sastāv no 21 sējuma, kurus ne vien iespējams iegādāties, bet arī bez maksas personīgām vajadzībām lejupielādēt no Institūta mājas lapas.
Tagadējais Austrumu institūta direktors Džils Štains (Gil Stein) uzskata, ka Čikāgas Asīriešu vārdnīca ir vienīgais šāda veida izdevums un nozīmīgākais ieguldījums Tuvo un Vidējo Austrumu seno civilizāciju saprašanai visā Institūta pastāvēšanās laikā.
Attēlā: Ašurbanipala bibliotēkā atrasta senāku laiku, iespējams šumeru perioda, zvaigžņu tabulas kopija.
Avoti un literatūra:
Martha Roth. How we wrote the Chicago Assyrian Dictionary. Journal of Near Eastern Studies © 2010 The University of Chicago Press
I. J. Gelb, Introduction, The Assyrian Dictionary, Volume 1: A, Part 1, pp. vii-xxi. September 18, 2008
http://oi.uchicago.edu/research/pubs/catalog/cad/
http://en.wikipedia.org/wiki/Chicago_Assyrian_Dictionary
Pirmo reizi publicēts 25.09.2012. iepriekšējā Atklājumi.lv versijā.
