Asuāna
Nosaukums cēlies no sengrieķu vārda Seyene, kurš, savukārt ir senēģiptiešu vārda Swenet – „darbu darošais” izkropļojums.
Atrašanās vieta. Ēģiptes dienvidos, Nīlas austrumu krastā.
Vēsture. Asuānas granīts tika plaši izmantots senās Ēģiptes būvēs. Tā piemēram, no Asuānas nākušas visas granīta detaļas Lielajai piramīdai.
Senlaikos pilsēta plauka pateicoties plašai divu virzienu tirdzniecībai. Pie Asuānas bija 11 km garas krāces, kuras nevarēja pārvarēt ar laivām. Uz dienvidiem gāja augsti attīstītās ēģiptiešu civilizācijas rūpniecības preces, bet uz ziemeļiem smaržas, garšvielas, vergi, zelts un ziloņkauls no Melnās Āfrikas.
Ap 450.g.pmē. Elefantīnas salā viesojās Hērodots.
Imperators Trajāns (98.-117.g.) pievienoja priekšpagalmu Jupitera svētnīcai Bālbekā ar rozā granīta portiku, kas tika atvests no Asuānas akmeņlauztuvēm Ēģiptē.
Ēģiptieši ar PSRS palīdzību 60.gados uzbūvēja Asuānas aizsprostu un tagad te ir Nasera ezers. Daudzas svētnīcas un to vietas applūda, tādēļ tos pārnesa citur.
Aplūkojamie objekti.
Akmenslauztuves. Šeit iegūts kvalitatīvs rozā granīts, kas izmantots daudzu antīko būvju celtniecībā.
Elefantīnas sala. Tā atrodas Nīlas vidū tieši pretī Asuānai, mazliet pirms pirmajām krācēm. Ēģiptieši to sauca par Abu – „Zīloņu zeme.” Vislabāk tur nokļūt ar felugu.
Amenhotepa III templis. Iejozts kolonnām. Pirmais no eiropiešiem to uzzīmēja Viviāns Denons no Napoleona ekspedīcijas korpusa. Šis viņa zīmējums ir vienīgā liecība par šo svētnīcu, kas tika nojaukta 1822.gadā.
Judaistu templis. Atrodas Elefantīnas salā. Uzcelts ap 650.g.pmē. Sagrauts 410.g.pmē., bet žīdi šo vietu pameta ap 400.g.pmē., jo ap šo laiku pārtrūkst sarakste ar Jeruzālemi. Patlaban no viņa nekas nav palicis pāri, jo viņa vietā uzbūvēta romiešu svētnīca. Par žīdu svētnīcas esamību ir zināms pēc sarakstes uz papirusa un ostrakiem starp šejieni un Jeruzālemi. Pēc sarakstes zināms, ka templis bijis iespaidīgu izmēru: 27 x 9 m, uz akmens stabiem, ar 5 akmens vārtiem un ciedru koku jumtu. Respektīvi – taisīts pēc Zālamana tempļa šnites.
Žīdu ciemata atliekas. Arheologiem izdevies noskaidrot, ka paliela žīdu kopiena salā dzīvojusi jau VII gs.pmē. Tās kodolu sastādījuši žīdu algotņu garnizons ēģiptiešu dienestā.
Ēģiptiešu svētnīca. Tagad tikai drupas. Bija veltīts Hnumam – dievam ar auna galvu.
Aunu kapi.
Asuānas dambis. Pēc Asuānas pirmā aizsprosta uzcelšanas XIX-XX gs., ko veica briti, senās drupas tika daļēji appludinātas. Pēc 1960.gados uzceltā aizsprosta Nasera ezers pilnībā visu nopludināja un drupas strauji iet bojā.
Atradumi.
Ūdens atzīmes. Kaut kur tās ir iekaltas krastos. Pēc tām faraoni rēķinājuši nodokļus. Jo ūdens līmenis augstāks, jo labāka raža un lielāki nodokļi.
Nepabeigtais obelisks.
Saites.
Senā Ēģipte.
Asuānas akmenslauztuves.
