Nimrūda, Kalha, Kalaha
Viena no senās Divupes pilsētām, Asīrijas valsts galvaspilsēta Jaunasīrijas periodā.
Nosaukums. Kalha, bībeliskā Kalaha.
XIX gs. eiropiešu arheologi to pārdēvēja par Nimrūdu.
Atrašanās vieta. Irākā, 30 km uz dienvidiem no Mosulas, Nainavas provincē, Tigras kreisajā krastā.
Apraksts. Senpilsēta aizņem 360 ha lielu platību, savulaik varēja lepoties ar daudzus kilometrus gariem aizsargmūriem, lieliskiem tempļiem un vairākām izcilām senasīriešu pilīm.
Vēsture. Saskaņā ar Bībeli, leģendārais Nimrods bija pirmais šī apgabala valdnieks pēc Lielajiem plūdiem.
Nimrūdu dibinājis Salmanazārs I XIII gs.pmē. 1.pusē.
No XIII-XI gs.pmē. un no IX-VIII gs.pmē. bija As;irijas valsts galvaspilsēta.
Ar jaunās galvaspilsētas Kalhas, bībeliskās Kalahas dibināšanu 879.g.pmē. sākās Jaunasīrijas periods. Galvaspilsētu no Ašūras uz Kalhu 400 gadu pēc tās dibināšanas pārcēla asīriešu ķēniņš Ašūrnasirapāls II.
612.g.pmē. pilsētu nopostīja mīdieši un haldieši (Babilonieši). Pravietojums par pilsētas [Nīnives?] sagraušanu atrodams Cefanjas grāmatā (2;13 – 15).
Bībelē minēta kā Kalaha, tajā dzīvojuši ap 75 000 cilvēku.
2014.gada vidū Nimrūdas drupas līdz ar lielo blakus pilsētu Mosulu sagrāba Islāma valsts kaujinieki.
2015.martā Irākas valdība paziņoja, ka “Islāma valsts” iznīcina Nimrūdas drupas. Pirms spridzināšanas džihādisti ar veseriem un buldozeriem iznīcināja akmens bareljefus. Kaujinieki to visu filmēja un 2015.gada 12.aprīlī tīmeklī izplatīja video, kurā demonstrēja Nimrūdas sagraušanu.
Senpilsētas drupu lauku Irākas armija (9.bruņutanku divīzija) ar kurdu un ASV GKS atbalstu no islāmistiem atguva tikai 2016.gada 13.novembrī. Senpilsētā iznīcināti ap 70% objektu. Kopumā sagrauti ir divi pakāpju piramīdas formas tempļi un viena pils.
Atklāšana un izpēte. Pirmās ziņas no Maķedonijas Aleksandra kāda karavadoņa, kas šo pilsētu jau tad redzējis drupās esam.
Pirmais no eiropiešiem par Nimrūdas pakalnu, kurš, iespējams, slēpj asīriešu valdnieku pilis, rakstīja rakstnieks un ceļotājs Nīburs Karstens (Niebuhr Carsten), kurš Mosulu apmeklēja 1760.gada martā.
E.P.Botas izrakumi (1843.g.). 1843.gadā Francijas konsuls Pols Emīls Bota izrakumos Horsabadas pakalnā atrada Sargona II pili.
O.H.Leijarda izrakumi (1845.-1847.g.). Pirmos izrakumus veica anglis sers Leijards 1845.gadā, kurš te ieradās nemieru laikā. 8.novembrī Leijards devās pa Tigru uz leju ar plostu veikt izrakumus. Jau pirmajā dienā viņš tika iedraudzējis ar vienu no apkārtnes beduīnu cilšu vadoņiem – Avadu. Tika piešķirti 6 strādneki, kas par nelielu samaksu līdzēja noskadrot kas atrodas kalna „vēderā.” Jau rītausmā strādnieki ķērās pie darba. Pēc dažām stundām tika atrastas dažas vertikālas akmens plāksnes. Bija atsegta kādas pils celtnes cokola frīze. Rokot citā pakalna vietā, tūdaļ pat tika uzieta citas pils stūris. Izrakumi ritēja pilnā gaitā, kad kalnā eradās kāds turku vietvalža sūtīts kapeinis un pavēlēja izrakumus pārtraukt. Leijards personīgi ieradās pie pašā uz audienci un tika pieņemts. Audience bja pilna liekulības un pazemojumu, pie tam tā nedeva nekādu labumu. Pašā paziņoja, ka pakalnā ir seni musulmaņu kapi, un Leijards rakdams sot tos izpostījis. Tomēr liktenis bija labvēlīgs un pēc kada laika vietaldis tika noņemts un ielikts cietumā. Arī kapakmeņi izrādījās slepus atnesti uz izrakumu vietu.
Tādējādi izrakumi varēja turpināties. Drīz tika atrasts pirmais spārnotais lauva, kas sacēla lielu saviļņojumu. Vietēji beduīni straumēm plūda uz to lūkoties, šeihs pats nokāpa bedrē, lai palūkotos uz senatnes tēlu. Arābs, ks bija atracis figūru, šausmās bija metis darbus pie malas un bēga līdz pašai Mosulai. Tur tirgus laukumā sacēla pamatīgu brēku, ka pats Nimruds esot augšāmcēlies. Pilsētas kadijs, muftijs un jaunais gubernators apspriedās un izdeva Zālamana cienīgu lēmumu – viņš ieteica Leijardam katram gadījumam pret „pīšļiem” izturēties ar vislielāko bijību, taču jebkuru rakšanu tomēr pārtraukt. Leijards atkal devās audiecē pie jaunā pašā, pārliecināja viņu par izrakumu nekaitību un atsāka rakt. Pa to laiku ari no sultāna Konstantinopolē pienāca rīkojums, kas viņu beidzot uz visiem laikiem atbrīvoja no vietējās varas untumiem.
Laijards kā pirmo bija atsedzis ķēniņa Ašūrnasirapāla pili pakalna ZR, un tas viņu padarīja pasaules slavenu.
XIX gs. eiropiešu arheologi to pārdēvēja par Nimrūdu. Tas tādēļ, ka pilsētas drupās uzieto vērša-cilvēka statuju noturēja par pilsētas dibinātāja Nimroda atveidu.
Pēc Leijrda izrakumus turpināja Ormuzds Rasams, kas te atklāja vēl vienu 50 m garu un 30 m platu svētnīcu. 14 km uz ziemeļiem no Nimruda pakalna atraka kādu Ašurnasirapala svētnicu, uz terases celts pilsētas paliekas.
Daudzi vēsturiskie atradumi nogādāti muzejos Mosulā, Bagdādē, Parīzē, Londonā u.c.
Aplūkojamie objekti.
Ninniba (Ninurtas) templis. Zikurāts, liekas, tagad islāma valsts debiloīdu iznīcināts. Senā ķīļrakstu plāksnītē aprakstīts kā ķēniņš Ašūrbanipāls izrakņājis vecu pauguru, atradis iepriekšējos tempļa pamatus un uz tiem cēlis jaunu celtni. 2016.gada 2.oktobrī uzņemtajās aerofotogrāfijās redzams, ka Lielais zikurāts ar smagajām mašīnām nolīdzināts līdz ar zemi.
Ašūrnasirapāla II pils. Kā pirmo Nimruda pakalna ZR atraka jau Leijards. Šai pilī viņš atrada ciļņus ar medību ainām, dzīvnieku attēlus. Lielāko daļu pils drupu tagad iznīcinājuši Islāma valsts džihādisti.
Leijards izrakumus Nimrūda pakalnā veica laika periodā no 1845. līdz 1847. g. Vienas diennakts laikā, 1845. gada 9.novembrī Leijards pakalnā atrada uzreiz divas pilis: vienu pakalna ziemeļrietumos, bet otru - dienvidrietumos.
Turpmāko nedēļu laika Leijards kopā ar strādniekiem atraka vēl trešo pili. Visu trīs piļu telpās atrada lielus akmens ciļņus ar medību un kauju ainām.
1846.gadā, no jauna atsācis izrakumus Nimrūdā, Leijards pakalna vidū atrada divus milzīgus spārnotus vēršus, lammasu, kuri, kā šodien zināms, seno akādiešu reliģijā simbolizēja sargājošas dievības.
1847.gadā Leijards pabeidza izrakumu darbus Nimrūdā. Šajā laika tā dēvētājā ziemeļrietumu pilī (Ašurnasirapāla II rezidencē) viņš bija atracis 28 telpas ar simtiem ciļņiem, kā arī atradis 13 pārus spārnotu vēršu un lauvu. Taču Leijards vēl joprojām nebija pārliecināts, ka atradis valdnieku pilsētu Nīnivi.
1849.gadā Leijards atgriezās Mosulā, šoreiz, lai izpētītu Kujundžikas pakalnu, kur izrakumus pirms viņa jau bija veicis Emīls Bota, taču neko neatrada.
Kujundžikas pakalnā Leijards atraka pili, kas bija daudz lielāka par Nimrūdā atrastajām trim pilīm. Taču pats vērtīgākais atradums Kujundžikas pakalnā bija bibliotēka ar tūkstošiem, ķīļraksta zīmju klātām māla plāksnītēm.
Pēc tam Leijards atkal atsāka izrakumus Nimrūdā, kur atraka zobenu, vairogu un bruņu arsenālu. Visbeidzot viņš atrada izgreznotu un ar bronzas plāksnītēm noklātu koka troni, kas gan atbrīvots no zemes kārtām, saskaroties ar gaisu, sabira drumslās atradēja acu priekšā.
Lai arī Lejards pieņēma, ka Nimrūda, kurā viņš atraka trīs pilis, bija slavenā Ninīve, viņam joprojām nebija pierādījumu, ka atradis tieši Ninīvi.
Tikai pēc sešiem gadiem, kad bija atšifrētas atrastās māla plāksnītes ar uzrakstiem ķīļrakstā, Leijards guva apstiprinājumu, ka viņš tiešām ir atracis Ninīvi. Taču tā atradās nevis Nimrūdā, bet Kujundžikas pakalnā, kur Leijards raka laika periodā no 1849.-1851.g.
Pēc Leijarda izrakumus Nimrūdas pakalnā laika periodā no 1853.-1854.g., un pēc tam no 1877.-1879. gadam veicas Orzmuzds Rasams. Viņš Nimrūda pakalnā, kas jau bija izrakņāts no augšas līdz apakšai, vēl atrada 50 metrus garu un 30 metrus platu templi.
Arī pati Agati Kristi piedalījās izrakumos, fotografējot un filmējot atradumus.
Pēc gandrīz 60 gadu pārtraukuma izrakumus 1949.gadā Nimrūdas drupās atsāka britu arheologu komanda slavenās rakstnieces Agati Kristi vīra, arheologa Maksa Melovena (Max Mallowan) vadībā. Arī pati Agati Kristi piedalījās izrakumos, fotografējot un filmējot atradumus.
Kopā ar reljefiem un statujām britu arheologi atrada arī simtiem plāksnīšu ar tekstiem ķīļrakstā. Melovena vadītā arheologu komanda Nimrūdā atraka arī karalienes kapenes ar zeltu un dārglietām, bet pils iekšienē atrada ap simtu skeletus, dažiem no kuriem rokas un kājas bija kaltas važās, - iespējams, ka skeleti piederēja ieslodzītajiem, kuri sadumpojās, kad 610.g. p.m.ē. Nimrūda krita Jaunbabilonijas rokās.
Vēsture
Vidējās Asīrijas valsts ķēniņš Šalmanesers I (1274.- 1245.p.m.ē.) uzcēla Nimrūdu (Kalahu) kā lielāko Asīrijas impērijas pilsētu. Tomēr valsts galvaspilsēta joprojām palika senā asīriešu pilsēta Ašura.
Par galvaspilsētu Nimrūdu padarīja Jaunās Asīrijas ķēniņš Ašurnasirapāls II, kurš tajā uzcēla milzīgu pili. Tūkstošiem strādnieku uzbūvēja 8 km garu sienu, kas apņēma pilsētu un valdnieka pili.
Nimrūdas citadele skatā no putna lidojuma. 20.gs. 70. gadu uzņēmums.
Ašurnasirapāla II dēls Šalmanesers III (858.- 824. p.m.ē.) Nimrūdā uzcēla “Lielo zikurātu” un ar to saistītu templi.
Nimrūda turpināja būt Asīrijas impērijas galvaspilsēta sekojošo asīriešu ķēniņu valdīšanas laikā:
Shamshi-Adad V (822.–811.g. p.m.ē.);
Adad-nirari III (810.–782.g. p.m.ē.);
karaliene Semiramīda (810.–806.g. p.m.ē.);
Adad-nirari III (806.–782.g. p.m.ē.);
Šalmanesers IV (782.–773.g. p.m.ē.);
Ashur-dan III (772.–755.g. p.m.ē.);
Ashur-nirari V (754.–746.g. p.m.ē.);
Tiglatpalasars III (745–727.g. p.m.ē.);
Šalmanesers V (726–723.g. p.m.ē.).
Taču 706. gadā Sargons II (722.–705. p.m.ē.) galvaspilsētu pārvietoja uz Dur Sharukin, bet viņa dēls Saneheribs (705.–681.g. p.m.ē.) – uz Ninīvi.
Islāma valsts iznīcina Nimrūdu
“Islāma valsts” jau no paša sākuma deklarēja, ka visas pirmsislamiskā laika kultūras liecības ir elkdievība un islāma zaimošana.
2014. gada vidū “Islāma valsts” kontrolē nonāca Mosula un tās apkārtne.
2015. gada sākumā “Islāma valsts” paziņoja, ka plāno iznīcināt senos, viņuprāt, islamu zaimojošos artefaktus, ka arī tūkstošiem grāmatu un manuskriptu Mosulas bibliotēkās.
2015. gada februārī džihadisti ar veseriem un pneimatiskajiem āmuriem iznīcināja seno akadiešu statujas otrajā lielākajā Irākas muzejā - Mosulas pilsētas muzejā. Martā grupējums izplatīja video, kur nofilmēts, kā kaujinieki iznīcina muzeja eksponātus.
2015. martā Irākas valdība paziņoja, ka “Islāma valsts” iznīcina Nimrūdas drupas. Pirms spridzināšanas džihādisti ar veseriem un buldozeriem iznīcināja akmens bareljefus. Kaujinieki to visu filmēja un 2015. gada 12. aprīlī internetā izplatīja video, kurā demonstrēja Nimrūdas sagraušanu.
“Islāma valsts” paziņoja, ka drupas, statujas un reljefi ir elki, kurus cilvēki pagātnē pielūdza Allaha vietā. “Pravietis Muhameds, dodamies uz Meku, ar kailām rokām sagrāva elkus. Mums ir pravieša pavēle iznīcināt visus elku tēlus, kā to darīja pravieša sekotāji pēc viņa nāves, kad iekaroja neticīgo zemes”, tā savā paziņojumā “Islāma valsts” pamatoja dažādu civilizāciju atstāto kultūras liecību iznīcināšanu.
2016. gada 2.oktobrī uzņemtajās aerofotogrāfijās redzams, ka “Lielais zikurāts” ar smagajām mašīnām nolīdzināts līdz ar zemi. Attēli: ASOR Cultural Heritage Initiatives
2016. gada 2.oktobrī uzņemtajās aerofotogrāfijās redzams, ka “Lielais zikurāts” ar smagajām mašīnām nolīdzināts līdz ar zemi.
Nimrūda ir gandrīz pilnībā izpostīta
Irākas Arhitektūras pieminekļu pārvaldes pārstāve Leila Saleha, kura novembrī un decembrī vairākas reizes bija apmeklējusi senās Asīrijas valdnieku pilsētas drupas, atzina, ka 70 % no Nimrūdas kultūras pieminekļiem ir iznīcināti. Kopumā sagrauti ir divi pakāpju piramīdas formas tempļi un viena pils.
Taču Saleha informēja arī par Irākas valdības plāniem atjaunot Nimrūdu. Tomēr vispirms ir jāsaglabā tas, kas vēl ir palicis pāri, viņa turpināja.
Ašurnasirapāla II pilsdrupu lielāko daļu Islāma valsts ir iznīcinājusi, taču neliela daļa no drupām ir saglabājušās, Toronto karaliskā Ontario muzeja kurators Klemenss Reihels (Clemens Reichel).
Saglabājušies uzraksti
Pēc tam, kad Irākas bruņotie spēki 2016. gada 13.novembrī atguva Nimrūdu, izpostītās asīriešu pilsētas drupas apmeklēja žurnālisti un fotogrāfi, tostarp fotožurnālists Džons Beks (John Beck), kurš nofotografēja ar uzrakstiem klātu artefaktu fragmentus.
Kāda Britu muzejā izstādīta Nimrūdas bareljefa detaļa. Viļņa Stroda foto.
Pensilvānijas Universitātes Tuvo Austrumu civilizāciju un valodu speciālists, profesors Grants Freims (Grant Frame) intervijā ar livescience noradīja, ka Beka un citu fotogrāfu fiksētie uzraksti ir senāku tekstu kopijas; senatnē bija izplatīta prakse radīt vairākas kopijas ar vienu un to pašu tekstu.
“Pērtiķu kolonija” Nimrodā
Viens no uzrakstiem, kas bija iegravēts uz statujas, kuru džihādisti centās iznīcināt, vēsta par “pērtiķu koloniju”, kuru Ašurnasirapāls II turēja savas plašās impērijas galvaspilsētā Nimrūdā. Uzraksts arī stāsta par to, ka ķēniņš sagūstījis lauvas un turējis tās Nimrūdā.
Stāsts par “pērtiķu koloniju” sniedz pārskatu par impērijas rietumu rajoniem - Sīriju un Libānu -,kuri maksāja Ašurnasirapālam II nodevas un piegādāja uz Kalahu (Nimrūdu) dzīvniekus, piemēram, lauvas un pērtiķus, livescience pastāstīja Freims.
Pavisam arheoloģisko izrakumu laikā uzietas astoņas šī stāsta kopijas. Visu kopiju tulkojumi publicēti 1991. gadā izdotajā asirologa Alberta Kirka Greisona (Albert Kirk Grayson) grāmatā “Assyrian Rulers of the Early First Millenium BC”.
“Es viņus [pērtiķus] atvedu uz Ašuras zemi. Es Kalahu audzēju lielu baru pērtiķu, lai cilvēki redzētu, kādi dzīvnieki dzīvo manā zemē,“ lasāms Greisona tulkojumā.
Kaut arī tulkojumā runa ir tikai par sieviešu dzimuma pērtiķiem, tomēr uzraksts piemin pērtiķu skaita palielināšanos. Tas nozīmē, ka valdniekam bija arī pērtiķu tēviņi un viņš devās iegūt pērtiķu mātītes, lai audzētu tās kopā ar tēviņiem, paskaidroja Freims.
Kāda Britu muzejā izstādīta Nimrūdas bareljefa detaļa. Viļņa Stroda foto.
Uzrakstā vēstīts arī par Ašurnasirapāla II sagūstītajām lauvām. “Es ar savu spēcīgo roku un drosmīgo sirdi kalnos un mežos notvēru 15 stipras lauvas. Es tos turēju būros Kalahā un citās pilis,” lasāms Greisona tulkotājās uzraksta kopijās.
Citi uzraksti
Citi divi uzraksti, kurus arī nepaguva iznīcināt džihādisti, satur tekstu, kur pausts Ašurnasirapāla II lepnums par savu pili.
“Es uzcēlu tai vietā [Nimrodā] savu ķēnišķīgo pili. Es uzcēlu pili, ko apbrīnoja valdnieki un prinči, un izgreznoju to ar kalnu un jūras dzīvnieku attēliem, izvietoju dzīvnieku tēlus pils vārtos.”
Vēl divi uzraksti atrasti katrs uz sava mākslas darba: uz viena no tiem attēlotas spārnotas būtnes, bet uz otras - daudzkārtējas cilvēku figūras. Uzraksti uz tiem ir diezgan plaši izplatīti un tāpēc pētnieki tos dēvē par “standarta uzrakstiem”.
Atradumi.
Spārnotie lauvas un vērši. Tādus pavisam 13 pārus atrada jau Leijards. Statujām bija cilvēku galvas. Šis statujas Leijards steigšs nogādāja Londonā, bet tas prasīja milzu darbu. Viena paša vērša izcelšanai vien bija jārok grāvis līdz pakalna malai 30 garumā, 5 m platumā un 7 m dziļumā. Izraktos spārnoto vērsi unlauvu vilka bifeļi milzīgos sameistarotos ratos, tos pavadīja vietējie iedzīvotāji dejodami un dziedādami. Skulptūru nogāde uz plostiem Mosulā, Bagdādē un beidzot Basrā bijadikti grūts uzdevums, taču tika veiksmīgi izpildīts. Mūsdienās spārnotie vērši apskatāmi Britu muzejā Londonā un Metropolitēna muzejā Ņujorkā.
Salmanasāra II Melnais obelisks. Uz tā pierakstīti visi viņa karagājieni un iekarojumi. Patreiz atrodas Britu muzejā. Tajā attēloti cilvēki-zvēri īsā pavadā.
Bronzas divviru vārti. Tos uzgāja Ormuzds Rasams 14 km uz ziemeļiem no Nimruda pakalna. 7 m augstie bronzas divviru vārti kļuva ar vienīgo pierādījumu, ka tādi vispār pastāvējuši.
Mosulas muzeja statujas. Islāma valsts kaujinieki ar veseriem un perforatoriem tās iznīcināja.
1988.gadā tajā uzieta senu dārglietu kolekcija, kas tika izstādīta Irākas Valsts muzejā. 2003.gada amerikāņu spēku iebrukuma laikā Irākā muzejs izlaupīts, un dārglietas nozagtas. Galu galā tās tomēr atrada Irākas Centrālās bankas ēkā.
