Sasanīdu dinastija (224.-650.g.)
Sasanīdu dinastija (224.-650.(651.?).g.). Sasanīdu dinastija radās sabrukušās Partiešu valsts vietā un valdīja Tuvajos un Vidējos austrumos III-VII gs. Sasanīdu valsti dibināja Parsas apgabala valdnieciņa dēls Ardašīrs I, sakaujot partiešu ķēniņu Artabanu V un kronējoties Ktēsifonā. Ardašīra I un vēlāk Sapora I laikā tika apvienota Irāna un vēl pievienotas plašas teritorijas rieteņos un austreņos. Militārie panākumi karos ar romiešiem nostiprināja centrālā ķēniņa varu. Partiešu valdīšanas laikos valsts teritorijā eksistēja liels daudzums pusatkarīgu mazu valstiņu - saskaņā ar tā laika persiešu rakstu avotiem Ardašīrs I no 240 to valdnieciņiem iznīcināja 90. Sapora I laikā turpinājās iekšējā cīņa ar aristokrātiem, kas arī tīkoja pēc varas.
III gs. pēdējā ceturtdaļa un IV gs. sākums raksturīgs ar Sasanīdu valsts novājināšanos - daudz pilsoņu karu un apvērsumu. Tad arī ir neveiksmīga karadarbība pret romiešiem (imperatora Kara karagājiens 282.g., Romai izdevīgie 283. un 298.gada līgumi u.c.). No Sasanīdu valsts atdalās arī daži apgabali austreņos.
Sapors II tomēr atjauno impērijas varenību - sekmīgi karo ar romiešiem, pievieno apgabalus Divupē un 4/5 Armēnijas. Armēnijas, Kaukāza Albānijas un Ibērijas ķēniņi tika nomainīti ar sasanīdu vietvalžiem. Ar Bizantiju līdz VI gs. sākumam tika uzturētas miermīlīgas attiecības.
Sasanīdu dinastija Persijā turpināja valdīt līdz pat arābu iebrukumam, pēdējais tās ķēniņš Jazdegirds III tika nogalēts 650.gadā.
Vēsture. Jaunpersijas jeb Sasanīdu impērija izveidojās 224.gadā, kad Sasanīdu dinastijas pirmais valdnieks Ardašīrs I (224.-240.g.), pazīstams arī kā Ardašīrs Apvienotājs, Hormuzganas līdzenumos, Irānas dienvidos, sakāva Partas impērijas pēdējo valdnieku Artabanu V. Sasanīdu impērija aizņēma mūsdienu Irānas, Irākas, Afganistānas un citu apkārtējo valstu teritorijas.
Daudzus gadsimtus Sasanīdu impērija bija spēcīgākais Romas impērijas politiskais un ekonomiskais sāncensis. Sasanīdu valdnieki, tāpat kā romieši, tiecās pēc pasaules kundzības.
Sasanīdu impērija sagrāva Romas rūpīgi izveidoto vasaļu valstu joslu austrumos un daudzos karos sakāva romiešus. Tikai Romas imperatoram Diokletiānam (296.-299.g.) izdevās gūt pārliecinošu uzvaru par sasanīdiem, piespiežot viņus pārtraukt uzbrukumus.
VI gadsimtā Sasanīdu impērija karoja ar Bizantijas impēriju.
Kari ar Tjurku kaganātu. Uzreiz pēc tam Tjurku kaganāts savienībā ar Bizantiju sāka karu pret Persiju par kontroli pār Lielo Zīda ceļu. 571.gadā pēc tjurku karagājiena uz Persiju, robeža tika noteikta pa Amudarju. Laikā no 588.-589.gadiem Tjurku kaganāts pievienoja vairākus apgabalus Amudarjas rieteņu krastā.
Sasanīdu impērijas noriets sākas 642.gadā, kad tajā iebruka arābi, bet pilnība impērija pārstāja eksistēt 651.gadā, kad nomira pēdējais sasanīdu valdnieks Jazdegirds III. Persija nonāca Rašīdu kalifāta (Taisnajo kalifu) varā.
Saites.
Persijas impērija.
