Aliens

Zoroastrisms, zoroastrieši

Viena no senākajām monoteiskajām reliģijām pasaulē, seno irāņu reliģija, kas bija izplatītākā Persijā līdz XVI gs.

Zoroastrieši ir pravieša Zaratustras jeb Zoroastra sekotāji. Tā bija Persijas pamatreliģija klīdz arābu iebrukumam. Mūsdienās to pastāv tikai daži simti tūkstošu, galvenokārt Indijā, Mumbajā dzīvojošu persiešu. Uz tejieni tie bēga, glābjoties no musulmaņu uzbrukumiem.

Svētais koks - ciprese.
200 000 sekotāju.

Vēsture. Zoroastrisms, atbilstoši tradicionālajiem uzskatiem, radās Irānas austrumos VII gs.pmē., kad reliģiskais filozofs Zaratustra samazināja seno irāņu dievu panteonu līdz diviem antagoniskiem spēkiem: dvīņiem Spentamanu (Spenta Mainju - nemirstīgais svētais) un Ahrimanu (Anhro Mainju - ļaunais gars), kuru tēvs bija Ahuramazda (Ahura Mazda - Gudrības Kungs, Gaisma).
Ahemenīdu dinastijas laikā zoroastrisms kļuva par Persijas impērijas valsts reliģiju un bija tāda līdz pat arābu iebrukumam VII gs.
Pirmos islāma trīs gadsimtus Persijā Sarvestānas pili zoroastrisma sekotāji izmantoja kā uguns templi. Šis fakts norāda, ka arābu iekarotāji ļāva zoroastrisma piekritējiem praktizēt savu reliģiju vēl vairākus gadsimtus pēc tam, kad islāms bija nostiprinājies Persijā. Tā kā zoroastriešu reliģija ir daudz vecāka, tad persi atteicās atzīt Korānu par Svētajiem rakstiem. Tādēļ tie bija spiesti pamest Irānu un pārcelties uz Indiju.
449.gadā Armēnijas katolikoss, bīskapi un kņazi sapulcējās Artašatā un uzrakstīja savu slaveno atbildi persiešu ķēniņam, noraidot tā prasību atgriezties pie zoroastrisma. 
Irānā islāmistu varas iestādes zoroastriešus pārvietoja uz dzīvi īpašā teritorijā valsts austreņos - tuksnešainā apvidū.
Mūsdienās lielākā zoroastriešu daļa mīt Irānā. Turienes galvenais reliģiskais centrs atrodas 72 km no Jazdas. Katru gadu vasarā tur pulcējas tūkstošiem svētceļnieku. 2004.gadā Ziemeļamerikas Zoroastrisma asociācijas sniegtajā pārskatā šīs reliģijas sekotāju skaits novērtēts starp 124 000 un 190 000.
Indijā lielākā zoroastriešu kopiena mīt Mumbajā.

Uzskati. Zoroastrismā tika manifestēti divi dievišķie principi: Ahuramazda – gaismas un labestības princips, un Ahrimana – tumsas un ļaunuma princips. Šo principu helenizētās formas – Oromazdes jeb Horomazd un Arimani savā darbā nosauc Plūtarhs („Izīda un Ozīriss”). Dievs Mitra ieņem vidējo stāvokli starp abiem šiem principiem.
Šie abi principi savstarpēji ved mūžīgu karu. Gaismas princips radījis sešus dievus – 1. Labās Domas dievu, 2. Patiesības dievu, 3.Taisnīguma dievu, 4. Gudrības dievu, 5. Bagātības dievu un 6. Cēlu Baudījumu Radītāju dievu. Tumsas princips savukārt radījis sešus savus dievus. Šie 12 dievi, redzams, bijuši zodiakālas dabas. Pēc tam Plūtarhs raksta, ka šie dievi savstarpēji samaisījušies.
Zaratustra mācīja, ka Visumā valda divi pretēji spēki - labais, kuru pārstāv pasaules radītājs, gaismas dievs Ahurmazda, un ļaunais, kuru pārstāv “ļaunais gars,” ļaunuma un tumsas dievs Ahrimāns (Anhro Mainju).
Zoroastriešu dzīves mērķis ir kļūt par Ašas (patiesības, kosmiskās kārtības) meistaru un nest pasaulē laimi, jo tas veicina kosmisko cīņu pret ļaunumu. Zoroastrismā svarīgi sekot trijkāršam ceļam, ko veido labas domas, labi vārdi un  labi darbi. Liela nozīme tiek piešķirta labdarībai, kā arī dabas un tās elementu aizsardzībai un godināšanai. 
Zoroastrismā svarīgs elements ir dzimumu līdztiesība. 

Cilvēks, izvēloties starp labo un ļauno, nosaka arī savu pēcnāves likteni - atkarībā no izvēlētā ceļa viņš nonāk “Atlīdzības namā” debesīs vai “Ļauno domu namā” (ellē). Beigu beigās, atbilstoši zoroastriešu eshatoloģiskajiem priekšstatiem, Ahurmazda uzvarēs Anhro Mainju uz visiem laikiem.

Mācība. Zaratustrieši tic, ka viņu tauta dzimusi tagadējās Krievijas ziemeļos. Kādu dienu velns nolēmis iznīcināt Airyana Vaejo - zoroastriešu Ēdeni, kas atradās kaut kur Sibīrijā, to sasaldējot. Raksti vēsta par to, kā reiz skaista zeme tika pārklāta ar sniegu un ledu un iemesta mūžīgajā ziemā.
Šis stāsts sasaucas ar vikingu teikām.

Svētie raksti. Avesta.

Mirušo apglabāšana. Zoroastrieši savus nelaiķus glabā tā sauktajos „klusēšanas torņos” ar ekskarnācijas rituālu. Šis rituāls mantots no neolīta laika tradīcijām, kas bija izplatītas visā Rietumāzijā.

Laika skaitīšana. 2012.gadā bija zoroastriešu 3646.gads.

Svētnīcas. Sasanīdu periodā zoroastrisma tempļi bija nelielas kubveida ēkas ar kupola pārsegu. Tempļa centrā atradās gaismeklis ar mūžīgo uguni. Katrā tādā ir sargs, kura uzdevums ir uzturēt mūžīgo uguni - visa labā un gaišā simbolu. Lūgšanu telpas līdzinās meditāciju telpām. 

Ciprese - svētais koks. Zoroastrisma reliģijā ciprese ir svēts koks. Zoroastrisma leģendas vēsta, ka pravietis Zaratustra cipreses iestādījis vairākas senās pilsētās Horasānā, Irānas ziemeļaustrumos. Kašmāras pilsētas uguns tempļa priekša Zaratustras stādītājām cipresēm ir īpaša nozīme zoroastrismā, jo tās, saskaņā ar kādu leģendu, pravietis saņēmis tieši no debesīm.
Šīs leģendas atspoguļo cipreses simbolisko un kosmisko nozīmi zoroastrisma pasaules uzskatā. Arī pati cipreses piramīdveidīgā forma, kura raisa asociācijas ar no zemes uz debesīm kāpjošām uguns liesmām, simbolizē pašu zoroastrismu.

Saistība ar islāmu. Ismailīti tiek apsūdzēti „duālismā,” t.i. mācībā, ka ļaunais un labais eksistē neatkarīgi viens no otra. Šāda nostādne tiek noliegta no Korāna puses, taču sastopama kā neatņemama persiešu zoroastrisma un arī manihejisma sastāvdaļa.

Zoroastrieši. Tā kā viņu reliģija ir daudz vecāka, tad persi atteicās atzīt Korānu par Svētajiem rakstiem. Tādēļ tie bija spiesti pamest Irānu un pārcelties uz Indiju. Viņu sarunu valoda ir gudžarata, taču dievkalpojumu laikā lieto Avestas tempļa valodu.
Šīs reliģiskās sistēmas fragmenti saglabājušies ķīļrakstu veidā, kuri radīti pēc valdnieka Dārija Lielā, viņa dēla Kserksa un mazdēla Artakserksa gribas. Augstākā dievība bija dievs Ahuramazda (Ahura, Ormuzds) – debesu un zemes radītājs. 

Airjamen Vaedžo, Airjana Vaedžo. Saskaņā ar senajiem mītiem un pierakstiem "Vendidadā" tā ir pirmējā svētlaimes zeme. Tieši šeit Spitama Zaratustra saņēma savus likumus no Ahuramazdas.

Nospiedums civilizācijā. Zoroastrisma elementi parādās vēlākās reliģijās - judaismā, kristietībā, islāmā, bahaismā un budismā.

Aplūkojamie objekti.
Zoroastriešu svētnīcas Irānā. Zoroastriešu reliģiskais centrs atrodas 72 km no Jeizdas.

Raksti.
Ķīnas ziemeļrietumos uzietās kapenes, iespējams, liks pārskatīt priekšstatus par zoroastrisma izcelšanās vēsturi.
Ar C14 metodi datējot zoroastriešu svētā koka – cipreses – koksni, precizēta Sasanīdu impērijas piļu hronoloģija Irānā.

Saites.
Reliģijas.