Aliens

Poligonālā megalītu siena Atēnās

Poligonālu akmeņu kārtojumi sastopami daudzās un dažādās pasaules malās - Vidusjūras reģionā, Dienvidamerikā un pat Okeānijā. Pārsvarā tādus ierīkojušas senākās kultūras. Vēlāk šādas akmeņkaļu darba tradīcijas tikušas vai nu aizmirstas, vai arī, līdz ar saistvielu parādīšanos, uzskatītas kā pārlieku darbietilpīgas un atmetamas. 

2016.gada oktobra sākumā Aliens.lv nelielā ceļojuma pa Grieķiju uzgāja kādu interesantu megalītiskās sienas piemēru ar vairākiem astoņu skaldņu akmeņiem (sk. attēlā). Šī siena atrodas vienā no Atēnu arheoloģiskajām zonām - Keramikā (Keramikos).

Keramikas rajons ir sena mikēniešu-atēniešu kapsēta. Sākotnēji gan tas bijis rajons, kur darbojušies podnieki, kas dzīvoja un strādāja Eridānas upes krastā, no šejienes tad arī mūsdienās attiecīgais podniecību apzīmējošais vārds - "keramika." Tomēr biežie upes plūdi spieda šo rajonu podniekiem pamest, un galu galā to atvēlēja pilsētas kapsētai - apbedījumi te atrodami no 1200.g.pmē līdz pat romiešu laikam. Vienā arheoloģiskās zonas malā atrodama pilsēta, ko 479.g.pmē. licis būvēt pats Temistokls un 394.g.pmē. pārbūvējis Konons - protams, tās drupas. Rajons no jauna atklāts 1861.gadā, kad iekārtota Pirejas (Pireus) iela.

Dodoties prom pa Svēto ceļu, kas devās no senajām Atēnām Eleisīnas virzienā, tā kreisajā pusē atrodama Kapeņu iela. Šeit kapa vietas tika atvēlētas ievērojamākajiem Atēnu pilsoņiem. Saglabājušās kapu stēlas tagad izstādītas Atēnu Valsts arheoloģijas muzejā, un patlaban uz vietas pārsvarā redzamas kopijas.

Tieši kapeņu ielas poligonālo akmeņu siena tad arī izraisīja mūsu interesi. Kā redzams no augšējā attēla, nelielā sienas posmā var atrast vismaz piecus akmeņus ar astoņām salaiduma skaldnēm (tie apzīmēti ar numuriem 1-5). Par 6.akmeni domas daļās, jo no fotogrāfijas vien nav iespējams droši noteikt vai augšējā labējā stūrī redzmais akmens fragments ir vai nav savienots ar lielo akmeni (tādēļ tas apzīmēts ar ?).

Aliens.lv redakcijai nav zināmi poligonālie akmeņi Grieķijā ar lielāku virsmu skaitu, nekā še redzamie. Būsim priecīgi saņemt kādas papildus ziņas no citiem interesentiem par šo jautājumu.

Jāpiezīmē, ka, cik gan redakcijai zināms, poligonālie megalīti ar vislielāko virsmu skaitu pasaulē, līdz pat 17 (Mačupikčas svētnīcas stenderē esot ielikts akmens ar veselām 32 skaldnēm!), atrodami Dienvidamerikā, Peru. Akadēmiskie vēsturnieki šāda veida akmens apstrādes tehniku pieraksta inku akmeņkaļiem, tiem nepiekrīt alternatīvie vēsturnieki, uzskatot šo akmens apdares mākslu par stipri senāku.