Austrālijas aborigēni
Austrālijas pamatiedzīvotāji.
Skaits - 798 000 mūsdienās, 3,3% Austrālijas iedzīvotāju.
Izpēte. Pirmie cilvēki ieradās Austrālijā ap 40 000 gadu atpakaļ.
Austrālija aptuveni pirms 4000 gadu ir piedzīvojusi migrācijas vilni no Indijas, norāda ģenētiskā materiāla pētījuma rezultāti. Tas ļauj apšaubīt uzskatus par kontinenta ilgo izolētību. Līdz šim tika uzskatīts, ka kopš pirmo iedzīvotāju ierašanās pirms 40 000 gadu, kontinents bija lielā mērā izolēts līdz eiropiešu ieceļošanai XIX gadsimtā. Tomēr Austrālijas aborigēnu DNS analīzēs ir atklāts, ka šī perioda laikā ir bijusi kustība no Indijas.
Pētnieki pieļauj, ka tieši ieceļotāji no Indijas Austrālijā varētu būt ieveduši dingo suņus, kuri kontinentā parādījušies aptuveni tajā pašā laikā, un jauna veida akmens instrumentus.
Zinātnieki Austrālijas aborigēnu ģenētisko materiālu salīdzināja ar Jaungvinejas, Dienvidaustrumāzijas un Indijas iedzīvotāju DNS. Pētījuma laikā atklāta ģenētiska sakarība starp aborigēniem un Jaungvinejas iedzīvotājiem, kas norāda uz 35 000 līdz 45 000 gadu senu periodu. Tajā laikā Austrālija un Jaungvineja veidoja vienotu zemes masu, tas arī ir periods, kad kontinentā parādījās pirmie cilvēki.
Tāpat zinātnieki atklājuši ievērojamu gēnu plūsmu starp Indiju un Austrāliju. Antropoloģijas profesors Marks Stonekings norāda, ka liela daudzuma ģenētiskā materiāla izpēte ir devusi "skaidrus signālus," ka aptuveni pirms četriem līdz pieciem tūkstošiem gadu ir bijis kontakts starp Indiju un Austrāliju.
Profesors paskaidro, ka ģenētiskie dati neatklāj ieceļotāju ierašanās maršrutu, bet liecina, ka Austrālija nav bijusi tik izolēta, kā tiek uzskatīts. Savukārt fosilo un arheoloģisko materiālu pētījumi norāda, ka tieši šie ieceļotāji varētu būt saistīti ar jaunu dzīvnieku sugu un darbarīku parādīšanos, pieļauj profesors.
Aborigēnu skaits. Eiropiešu ierašanās laikā 1788.gadā aborigēnu skaits sasniedza 1,2 miljonus. Citur gan teikts pavisam savādāk - tikai 300-500 tūkstoši.
Aborigēnu valodas. Eiropiešu ierašanās laikā 1788.gadā tādu bijis ap 500. Bieži vien tūkstotim aborigēnu bija sava valoda.
Dzīvesveids. Slaidi, gara auguma, melniem matiem un tumši brūnu ādu. Dzīvoja nomadu ciltīs pa 25–200 cilvēku, visai trūcīgi. Dzīvoja alās, vienkāršās zaru būdās vai aizslietņos. Devās medībās ar bumerangu, šķēpu vai milnu. Neskaitāmi mitoloģiski rituāli, šamanisms un ticība burvestībām.
Atšķirīgas morfoloģijas aborigēni. Kad reģionā ieradās pirmie eiropieši, tie sastapa pirmiedzīvotājus, kas stipri atšķīrās no pārējiem: uzkrītoši gaiša āda, zilas acis, sarkani mati un cita sejas forma.
„Pirmā flote.” 1788.gada 26.janvārī kapteinis Arturs Filips ieradās Austrālijā ar 11 kuģiem. Tajos bija pirmie Austrālijas kolonisti – 750 izsūtītie un 300 militārpersonas.
Aborigēnu cīņa pret baltajiem. 1802.gadā tika nogalināts aborigēnu vadonis Pemulvui. Viņa galva tika atdalīta no ķermeņa un izkaltēta. Tiek domāts, ka tā atrodas Lielbritānijā, taču nav zināma precīza atrašanās vieta.
Aborigēnu bērnu skandāls. Laika posmā no 1915.-1969.gadam tūkstošiem aborigēnu bērnu piespiedu kārtā tika atņemti vecākiem un nodoti audzināšanā balto cilvēku ģimenēs. Tas tika darīts ar mērķi asimilēt aborigēnus. Tagad aborigēnu pārstāvji pieprasījuši miljoniem dolāru kompensācijas no valsts. Austrālijas valdība gan atteikusies to maksāt, bet ir gatava iezemiešiem atvainoties un ieguldīt lielus līdzekļus aborigēnu veselības aprūpē un izglītībā.
Pēc aborigēnu vecākā Maikla Mandina (Michael Mundine) vārdiem, savas vizītes laikā Austrālijā, 19.janvārī princis Viljams tiksies ar pamatiedzīvotāju pārstāvjiem.
«Princim Viljamam ir viņa mātes sirds. Viņš ir daudz jaunākas paaudzes un sapratīs, kāpēc Pemulvui atliekām ir jāatgriežas dzimtenē», - teica Mandins.
Pemulvui, kurš tamdēļ, ka apģērbā izmantoja visu Austrālijas cilšu krāsas tika saukts par «varavīksnes karavīru», piedzima aptuveni 1750. gadā. Pēc tam, kad Austrālijā tika dibinātas pirmās britu kolonijas un 1788. gadā ieradās «Pirmā flote», Pemulvui savāca aptuveni simts domubiedru un uzsāka cīņu pret kolonizatoriem. Viņi dedzināja ēkas, uzbruka britu apmetnēm un galināja viņu lopus. 1802.gadā Pemulvui tika nošauts.
Pemulvui kļuva par leģendāru personāžu aborigēnu vidū, viņa nopelnus atzina pat kolonizatori, kuri to dēvēja par drosmīgu un neatkarīgu cilvēku. Ilgu laiku mumificētās galvas atrašanās vieta nav zināma. Austrālijas pamatiedzīvotāji uzskata, ka karavīra atliekas atrodas Lielbritānijā, taču pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados parādījās informācija, ka konteiners ar Pemulvui galvu ir atgriezies Austrālijā, kur atkal pazudis. 1998.gadā Tari cilts pārstāvis paziņoja, ka karavīra atliekas atrodas pie viņa, taču nekādus pierādījumus sevis teiktajam neizvirzīja.
Laikā no 1910.-1970.gadam baltie austrālieši atņēma bērnus aborigēnu gimenēm, lai uzaudzinātu tos civilizacijā - bērnus ielika balto austrāliešu ģimenēs. Austrālijā viņi tiek dēvēti par "nozagto paaudzi."
Aborigēni un Torresa šauruma salu iedzīvotāji ir Austrālijas pirmie iedzīvotāji, tādu likumprojektu vienbalsīgi apstiprinājuši Austrālijas parlamenta deputāti. Likums tiek uzskatīts par pakāpenisku gatavošanos referendumam, kurā tiks jautāts par atzīšanas iekļaušanu konstitūcijā.
2008.gada 13.februārī Austrālijas premjers Kevins Rads oficiāli atvainojās pamatiedzīvotājiem par likumiem un politiku, kas "izraisīja dziļas bēdas, ciešanas un zaudējumus." Premjers īpaši izcēla "nozagto paaudzi" – tūkstošiem ar varu no ģimenēm paņemtos bērnus, ko iedeva audzināšanai balto austrāliešu ģimenēs.
2021.gadā angļu-austrāliešu dzelzs rūdas ieguves kopuzņēmums Rio Tinto ar viltu izpirka no vietējām aborigēnu ciltīm tiesības izstrādāt rūdas viņu zemē par daudzkārt zemāku cenu - iezemieši nesaņēma 210 miljonus steriņu mārciņu. Līdz tam šis pats uzņēmums ieguva sliktu slavu ar to, ka Džukanas aizā iznīcināja svētās alas ar seniem aborigēnu apbedījumiem. Tika zaudēts ne tikai kultūrvērtīgs objekts, bat arī cieta zinātne - apbedījumos atradās aborigēnu Puutu Kunti Kurrama un Pinikura cilšo DNS ar vecumu - 46 000 gadu.
Kriminalitāte. 28% Austrālijas cietumnieku veido aborigēni.
Aborigēnu mitoloģija.
Priekšstati par dvēseli. Austrālieši dvēseli saistīja ar elpošanu (tāpat kā citas Zemes tautas). Rietumaustrālijas ciltīs lieto vienus un tos pašus vārdus dvēseles un elpošanas apzīmēšanai. Spēcīgi bijuši priekšstati par dvēseles materialitāti, austrālieši nogrieza nogalinātiem ienaidniekiem labās rokas pirkstu, lai viņu dvēseles nevarētu sviest šķēpu.
Dvēseļu pārdzimšana. Aborigēni Austrālijā uzskatīja, ka cilvēka dvēsele pēc nāves var ietverties akmenī, kokā vai kādā priekšmetā, bet pēc tam no jauna iemiesoties jaunpiedzimušā bērnā. Arandu ciltī par uzturēšanās vietu dvēselēm, kas gaida savu iemiesošanos, uzskatīja lielu akmeni pie Alisas avotiem. iezemieši šo akmeni sauca par "Bērnu dvēseļu akmeni" (Eratipa). Sievietes, kas vēlējās bērnus, gāja pie akmens un lūdza bērnu dvēseles ieiet viņu miesās, bet tās, kas nevēlējās bērnus, centās aizbiedēt viņu dvēseles, iztēlodamās par vecenēm.
Totēmisms. Tas ir visvairāk pētīts uz Zemes no pirmtautu totēmismiem. Kolonizācijas laikā XVIII gs. beigās tie atradās pirmatnējās kopienas iekārtas agrīnajā stadijā, tāpēc viņu reliģiskie ticējumi sniedz priekšstatu par reliģijas agrīnajām formām. Šī apstākļa dēļ Austrāliju dēvē par "klasiska" totēmisma zemi.
Austrāliešu ģintis un frātrijas (radniecisku cilšu grupas) sauca totēmisko augu un dzīvnieku vārdā. Piemēram, arabanu ciltī bija 12 ģintis, kuras sauca par: ērgli, kraukli, dingo, kāpuru, vardi, čūsku utt. Totēmu uzskatīja par ģints senci, ciltstēvu, tāpēc ar to bija saistīta vesela virkne aizliegumu: totēmu bija aizliegts nogalināt un lietot pārtikai (izņemot kulta ceremonijas0, bija aizliegts nodarīt tam jebkādu ļaunumu. Ja svešinieks nogalināja totēmu vai nodarīja tam kādus bojājumus, austrālieši to uztvēra kā personisku apvainojumu. Daudzie mīti stāsta par totēmiskajiem senčiem - fantastiskām būtnēm, puscilvēkiem-pusdzīvniekiem (teriantropiem), par viņu dzīvi, ceļojumiem, varoņdarbiem. Mītus un ceremonijas uzskatīja par svētiem, tos zināja tikai vīrieši pēc iesvētīšanas ceremonijas.
Austrālieši ticēja savai spējai ietekmēt totēmus; viņiem pastāvēja īpašas ceremonijas intičiuma (nosaukums no arandu cilts valodas), kuru mērķis bija maģiski veicināt totēmisko dzīvnieku un augu vairošanos. Ceremoniju galveno daļu veidoja dejas; to dalībnieki centās ar savu izskatu - galvas segām, maskām, īpašiem ķermeņa izkrāsojumiem, kā arī kustībām līdzināties totēmiem. Ceremonijas noslēgumu daļu veidoja totēma rituālā baudīšana, ko uzskatīja par līdzekli, kā saistīties ar viņu.
Austrāliešu maģija. Galvenais pirmatnējā cilvēka dzīvē bija eksistences līdzekļu nodrošināšana, tāpēc ievērojama maģisko rituālu daļa saistīta ar viņa saimniecisko darbību. Piemēram, Austrālijas aborigēnu medību rituāls, kad smiltīs tiek zīmēts ķengurs un uzzīmētais attēls sadurstīts ar šķēpiem.
Melnā maģija. Cilvēces pirmsākumos sākotnēji tās pamatā bija cilšu un ģinšu nesaticība. Pret svešu ģinšu un jo sevišķi cilšu locekļiem izturējās piesardzīgi, bieži vien naidīgi - tos uzskatīja par spējīgiem sagādāt nelaimi, slimību, nāvi. Austrālieši, piemēram, katru nāves gadījumu, izņemot nāvi kaujā, piedēvēja burvestību iedarbībai. Kaitnieciskās maģijas rituālu veikšanai dažām ciltīm bija īpašas ierīces. Austrālijas aborigēniem tāda bija tā sauktais kaulsitis - kaula nūjiņa, kas noasināta vienā un strupa otrā galā. Pie strupā gala piesēja auklu. Austrālieši ticēja, ka pret ienaidnieku vērstā smaile izsūc asinis, kas pa auklu aiztek no viņa miesas. Iezemieši nonāca šausmās, ieraugot kaulsiti, un sauca to par nāves kaulu.
Kaitnieciskās maģijas ceremonijas bieži vien veica ar upura attēlu. Tā arandu ciltī sievas aizbēgšanas gadījumā vīrs uzzīmēja uz zemes viņas attēlu un iedūra tajā šķēpu, sacīdams attiecīgus maģiskus burvības vārdus.
Maģiskos rituālus uzskatīja par īpaši iedarbīgiem, ja to veica ar kaut kādiem priekšmetiem, kam bijusi saskare ar upuri - nagiem, matiem, drēbēm, ēdiena paliekām utt. DA Austrālijas ciltis, gribēdamas kaitēt saviem ienaidniekiem, centās iegūt viņiem piederošas lietas un ilgu laiku tās kvēpināja dūmos.
Dziedniecības maģija. Austrālieši līdzās racionālajiem dziedināšanas paņēmieniem - masāžai, sautējošām kompresēm, zālēm u.c. lietoja dažādus maģiskus paņēmienus: izsūca šķietamos kristālus, kas, pēc viņu domām, bija slimības cēlonis, vārdoja, utt. Ar slimnieku ārstēšanu viņiem nodarbojās īpaši burvji - dziednieki.
Aborigēnu ciltis.
Anandi. Apmēram 2000 arandu vēl šodien dzīvo Alisspringsas rajonā un piedalās cīņā par aborigēnu tiesībām Austrālijā. Arandu mitoloģija vēsta, ka viņu zemes rajonu izveidojuši milzīgi kāpuri, kas šeit cīnījušies ar milzīgām smirdīgām blaktīm un šo cīņu zaudējuši. Galu galā kāpuru ķermeņi pārvērtušies par Makdonala kalnu grēdu. Tajā līdz pat šai dienai var redzēt daudz senu klinšu zīmējumu.
Atradumi.
Kādā alā Kimberlijas ziemeļos tika uziets zīmējums - laiva ar augstiem galiem, kādas lieto jūras braucieniem.
Eratipa. Akmens pie Alisas avotiem, kur uzturējās bērnu dvēseles pirms pārdzimšanas.
Tradīcijas.
Pamagirri dejas.
Raksti.
Pirmie austrālieši drīzāk bija pārceļotāji nekā nejauši krastā izmesti jūrasbraucēji.
Saites.
Aborigēni.
Austrālija.
