Aliens

Kurš nezina vēsturi?

Vairāki kreisi liberālie, par nacionālo valsti regulāri ieņirdzošie jaunās paaudzes vēsturnieki, viens otru draudzīgi uzmundrinādami, savos soctīklu kontos snobiski zobojas par prezidenta R.Vējoņa teikto, ka latviešu strēlnieku izcīnītajās 1916./1917.g. Ziemassvētku kaujās zināmā mērā dzima neatkarīgā Latvijas valsts. Prezidenta padomnieki, nemaz nerunājot par viņu pašu, lūk, nezinot vēsturi...

Domāju, šie smējēji šajā reizē ar to apliecina vien paši savu neatbilstību vēsturnieka vārdam, jo klaji ignorē tos faktus un apstākļus, kas ir zināmi katram, kurš vismaz daudz maz virspusēji iepazinies ar Latvijas vēsturi no XX gs. gadsimta sākuma līdz valsts nodibināšanai un Brīvības kara izcīnīšanai. Ilustrācijai izmantošu vien trīs, manuprāt pietiekami autoritatīvus citātus. Pirmais ņemts no Ziemassvētku kauju varoņa, 7.Bauskas strēlnieku pulka komandiera, pulkveža K.Goppera grāmatas "Strēlnieku laiki":

"Latv. strēlniekiem vispārīgi piemita tā teicamā kaŗavīru īpašība — novērtēt mērķa svarīgumu un, ja vajadzīgs, tad arī ziedot visu, uzticoties saviem spēkiem. Saprotams, ka bija arī zaudējumi un upuŗi, un skumdami par viņiem, mēs tos godinām. Bet viņi nebij velti, jo viņi iedvesa tautā pārliecību par saviem spēkiem, un tas nepalika bez nozīmes tiklab pie nacionālās armijas izveidošanas, kuŗas kadros iegāja daļa Latvijā palikušo strēlnieku, sevišķi virsnieku, jau savstarpēji pazīstamu, — tā arī pie pasaules polītiku noteicošo lielvalstu uzticības iegūšanas, kuŗu palīdzība Latvijas valsts tapšanā nevar palikt neatzīmēta." [Goppers, K. Strēlnieku laiki: atmiņas. Rīga: Valters un Rapa, 1931. 106.lpp.]

Otrais citāts ir pavisam īss un to sniedzu pēc atmiņas. Tā ir atziņa, ko paudis Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste: "Latvju strēlnieki, jūs likāt pamatus Latvijai!"

Trešais citāts ņemts no š.g. 8.janvārī "Latvijas avīzes" mājas lapā publicētā Kara muzeja vēsturnieka, direktora vietnieka pētniecības darbā Jura Ciganova raksta:

"Lai gan vēlākās runas par to, ka cara tētiņš vēlējās nolaist pēc iespējas vairāk latviešu asiņu, nebija īsti patiesība, latviešu strēlnieku asinis kauju laikā bija izlietas krietni. Tādējādi ar lielām grūtībām un milzīgiem zaudējumiem latviešu strēlnieki savu uzdevumu daļēji izpildīja – vācu fronte bija pārrauta, teritoriālie ieguvumi niecīgi (atbrīvota apmēram 37 km2 teritorija, ko vēlāk ienaidnieks atkaroja), strēlnieku rūgtums par notikušo – milzīgs. Pētnieki uzskata, ka, to atgādinot, boļševiki vēlāk pārliecināja strēlniekus nostāties viņu pusē. Viņu populistiskie lozungi (“karam nē” vai “miers tautām”) karā izmocīto latviešu strēlnieku ausīm skanēja daudz labāk nekā latviešu inteliģences toreiz vēl gana neskaidri formulētā doma par Latvijas valstiskumu.

No otras puses, Ziemassvētku kaujas ir svarīgs posms mūsu tautas pašapziņas veidošanā un viens no būtiskākajiem elementiem pēc gada proklamētās Latvijas Republikas valstiskuma veidošanā. Individuālā varonība un kopējie, lai arī ar milzīgiem zaudējumiem gūtie latviešu strēlnieku panākumi vēlāk iedvesmoja Latvijas armiju Neatkarības karā. Jo “mēs, latviešu karavīri to varam: izdzīt ienaidnieku no mūsu zemes”. Skan patētiski, bet tā laika Latvijas armijas karavīru atmiņās atsauce uz strēlnieku varoņdarbiem ir bieža. Vēl jo vairāk, Ziemassvētku kaujas, tāpat kā citi ar latviešu strēlniekiem saistīti notikumi, vēlāk bija viena no galvenajām Latvijas valsts nacionālās ideoloģijas sastāvdaļām, bet bez šādas ideoloģijas neviena valsts pastāvēt nevar."

Jautājums ir ļoti vienkāršs - kam taisnība? Diplomētajiem ņirdzējiem, nacionālās valsts pamatu de-konstruētājiem, vai Gopperam, Čakstem, Ciganovam un visiem tiem daudzajiem jo daudzajiem strēlniekiem, viņu laikabiedriem, to pēctečiem, sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem... un tādiem ievērojamiem strēlnieku vēstures pētniekiem kā Uldim Ģērmanim, kuri gan strēlnieku cīņas kopumā, gan Ziemassvētku kaujas atsevišķi saredz kā vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ļāva konkretizēt un pēc tam arī īstenot latviešu tautas centienus pēc savas neatkarīgas valsts. 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.