Poligonālu akmeņu kārtojums
Daudzstūrainu akmeņu kārtojums akmens būvēs un sienās, kam raksturīga pilnīga akmeņu neregularitāte un augsta līmeņa izpildījuma gadījumā arī ārkārtīgi precīzas salaiduma vietas
Tie sastopami daudzās un dažādās pasaules malās - Vidusjūras reģionā, Ēģiptē, Centrālamerikā, Dienvidamerikā un pat Okeānijā. Pārsvarā tādus ierīkojušas senākās kultūras. Vēlāk šādas akmeņkaļu darba tradīcijas tikušas vai nu aizmirstas, vai arī, līdz ar saistvielu parādīšanos, uzskatītas kā pārlieku darbietilpīgas un atmetamas.
Precīzākais tādas būvniecības paraugs ir Pumapunka (Bolīvija).
Akadēmiskā zinātne par poligonālismu. Zinātnieki nespēj izskaidrot, kādā veidā senie amatnieki spējuši izveidot tādas akmens būves, tādēļ izvairās no šādu jautājumu apspriešanas un noklusē tos. Akadēmiskie zinātnieki būvēšanas metodi skaidro apmēram šādi - stundām un dienām senie meistari kaluši, slīpējuši un pulējuši akmeņus, tos salāgojot tā, ka veidojušies ārkārtīgi precīzas un atbilstošas salaidumu vietas. Šāds skaidrojums neiztur nekādu kritiku.
Alternatīvie pētnieki šajās akmens būvēs atraduši pierādījumus kādu visai modernu tehnoloģiju pielietošanai akmeņu apstrādē, uz ko norādījuši daudzos aprakstos un videom ateriālos.
Alternatīvo vēsturnieku hipotēzes. Alternatīvie vēsturnieki izvirza šādas poligonālā akmeņu kārtojuma pagatavošanas hipotēzes, tomēr neviena no tām tā arī nesniedz pilnīgu un galīgu šī fenomena izskaidrojumu:
- plastilīna versija - visizplatītākā un senākā, jo balstas uz indiāņu nostāstiem, ka akmeņi būvniecības brīdī bijuši mīksti kādas augu sulas iespaidā. Liekas, šis nostāsts bija pierakstīts kādā no konkistadoru sarakstītajām htonikām - Sāhaguna vai kāda cita. Šai versijai ir redzams pamatojums - visai bieži akmeņu ārejās virsm ās redzami tādi iespiedumi un reljefa izmaiņas, kādas būtu iespejams atstāt mīkstā akmens masā.
- ģeopolimēra versija - nozīmē neko citu kā vien to, ka akmeņi būtībā ir veodoti no ļoti kvalitatīva betona;
- fluīdolītiskā versija - saskaņā ar šo hipotēzi no zemes tika izcelti mīksti bloki, kas vēlāk sacietējuši;
- megalītiskie akmeņi tikuši audzēti līdzīgi kristāliem. Visai nereāla hipotēze bez jebkāda pamatojuma.
Reāli mūsdienās šāda būvniecības metode norisinātos 4 posmos, tiesa gan, tādā līmenī mēs tos realizēt vēl nespējam:
1. Katrs dabiskais akmens pirms apstrādes būtu jānoskanē un jārada tā digitālais modelis.
2. Katra akmeņa digitālais modelis būtu jāielādē īpašā atbilstoši radītā programmā, kas piemeklētu tam atbilstošu vietu toposajā būvē pēc racionalitātes principa.
3. Reāla akmeņu apstrāde, izmantojot modernas slīpējamās mašīnas.
4. Akmeņu sakārtošana atbilstoši datora programmas izveidotajam projektam.
