I. Ziedoņa (?) veltījums civilokupantiem: Un kad jūs mirsiet, caurvējš kauks jūsu zārkos
- Detaļas
- Publicēts 09 maijs 2016
- Autors Aliens.lv
- 4322 skatījumi
Un tā kā jums nekad nekas nav atņemts,
Tad jūs arī nezināt, kā raud ežu bērns,
Kad jūs ezi nesat cepurē.
Tā kā jums nekad nav bijis māju,
Tad nezināt, kā sāp koks
Kad to cērt durvju priekšā.
Jūs esat atrautas lapas —
No kura koka?
Vai jūs pazīstat pīlādžu cīņu ar mošķiem?
Vai jūs esat no tā ozola,
Kas vēl sniegā lapas nenomet?
Jūs esat lapas vispār –
Visu koku lapas un neviena koka.
Ozolu lapas guļ uz zemes, uz savām zīlēm.
Lazdu lapas guļ uz saviem riekstiem –
Kādu koku lapas jūs esat?
Jūs esat putni, kam vienalga, kur ligzdas vīt.
Mana ķīvīte dēj olas tikai pelēkās smiltīs,
Man ērglis sēž uz klints un bezdelīgas pažobelēs.
Jums vienalga, kur bērnus perēt –
Jūs esat vārnas ķīvīšu ligzdās.
Jūs esat pīles kaiju ligzdās.
Sveša zeme var maizi dot,
Sveša zeme var prieku dot,
Bērniem – bikses un kreklu un cepuri dot,
Uzvaras ilūziju dot.
Neviena zeme nevar radītāja mieru dot.
Mieru dod tikai Tēvu zeme.
Un kad jūs mirsiet, caurvējš kauks jūsu zārkos.
Imants Ziedonis (?) (1985)
Avots:
http://ritvars.wordpress.com/2013/03/04/
Etiķetes: {tortags,1100,1}
Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
