Krētas civilizāciju veidojuši Eiropas senie zemkopji nevis ēģiptieši

Pastāvējusi aptuveni 1200 gadu, savdabīgā un augsti attīstītā Krētas jeb mīnojiešu bronzas laikmeta civilizācija gāja bojā ap 1500.g.pmē. Par bojāejas iemesliem uzskata dabas katastrofu, kurai sekoja Mikēnas grieķu iebrukums. Mūsdienu pasaulei mīnojiešus no jauna atklāja sers Arturs Evanss, kurš 1900.gadā, divus gadus pēc tam, kad Otomaņu impērija bija spiesta salu atstāt un tās teritorijā tika nodibināta neatkarīga valsts, uzsāka izrakumus Knosas pilī (Krētā). Pēc A.Evansa domām, mīnojieši -, kā viņš tos nosauca - bija bēgļi no Ziemeļēģiptes, kurus aptuveni pirms 5000 gadiem pirmā Ēģiptes apvienotāja faraona Narmera vadībā padzinuši iebrucēji no Nīlas augšteces.

Mūsdienu arheologi jau vairākas desmitgades, balstoties uz izrakumos iegūtajām liecībām, pretēji Evansam ir pārliecināti, ka mīnojiešu kultūra tomēr nav tikusi importēta gatavā veidā, bet izveidojusies uz vietas Krētā, civilizācijai izaugot no neolīta zemkopju grupām, kas, pēc dažādu autoru domām, vairākus tūkstošus gadus iepriekš ieradušies no Tuvajiem Austrumiem, Anatolijas vai Balkāniem. Nolūkā noskaidrot atbildi uz jautājumu par mīnojiešu senču pirmdzimteni, ģenētiķi vairākkārt ir pētījuši šodien salā dzīvojošo krētiešu DNS, tomēr pārliecinošus argumentus par labu kādai no minētajām vietām neizdevās iegūt. Bija skaidrs, ka nepieciešams analizēt tieši bronzas laikmeta mīnojiešu DNS paraugus. Tagad tas ir izdarīts un pētījumu rezultāti 14.maijā publicēti žurnālā "Nature Communications."

Lasīt tālāk...

'Ziloņa kaps' Karmonā, Spānijā, iespējams, bijis Mitras templis

Karmonā, Seviļjā atrodas Romiešu nekropole, kur citu celtņu vidū izceļas par Ziloņa kapu nodēvēta būve. Jauns spāņu zinātnieku pētījums, vadoties pēc struktūras formas un loga, pa kuru ekvinokcijās iespīd Saules stari, atklāj, ka celtne sākotnēji, iespējams, tikusi būvēta kā Romas impērijā populārās reliģijas - mitraisma - templis. Papildu ticamību šai versijai piešķir Vērša un Skorpiona zvaigznāju novietojums pie debesīm saulstāvjos.

Lasīt tālāk...

Pirmie austrālieši drīzāk bija pārceļotāji nekā nejauši krastā izmesti jūrasbraucēji

Atbilstoši līdz šim valdošajam uzskatam, pirmā aborigēnu grupa, kas pirms aptuveni 50 000 gadiem ieradās Austrālijā un lika pamatus kontinenta vēlākajai iezemiešu populācijai, kas eiropiešu ierašanās laikā 1788.gadā sasniedza 1,2 miljonus, nebija lielāka par 150 cilvēkiem. Jauns, žurnālā "Proceedings of the Royal Society B1" 24.aprīlī publicēts Austrālijas paleodemogrāfijas pētījums apstiprina DNS izpētē nesen iegūtos secinājumus, ka šīs sākotnējās dibinātāju grupas indivīdu skaits tomēr bija krietni lielāks, - kā minimums 1000 cilvēku. Tas, savukārt, nozīmē, ka pirmie austrālieši kontinentā nokļuvuši nevis nejauši, piemēram, vētrai aizpūšot jūrā laivas, bet drīzāk ieradušies kā mērķtiecīgi pārceļotāji.

Lasīt tālāk...

Pat turīgie senēģiptieši ilgstoši cietuši no bada un slimībām

Asuānas reģionā 12. dinastijas laikā dzīvojošu seno ēģiptiešu apbedījumu izpēte liecina, ka pat valdošās kārtas pārstāvji šajā periodā nereti cietuši no bada, nepietiekama uztura un infekcijas slimībām, kā arī to vidū bijusi ļoti augsta zīdaiņu mirstība.

Lasīt tālāk...

Bronzas laikmeta jūras laivas atdarinājums veiksmīgi iztur pirmo pārbaudījumu

6. martā, Felmautas ostā, Kornvolā pirmo reizi pēc vairāk nekā 3000 gadiem pie Lielbritānijas krastiem ūdenī tika nolaista pilna izmēra bronzas laikmeta jūras laiva. Eksperimentālās arheoloģijas projekta ietvaros izgatavotais 15 metru garais peldlīdzeklis ar 18 airētāju komandu sekmīgi izturēja pirmos divus 500 metru garos izmēģinājuma braucienus.

Laivas nolaišana Angļu šauruma ūdeņos bija viens no atskaites punktiem projekta vadītāja Ekseteras universitātes arheologa, profesora Roberta Van de Norta pētnieciskajā darbā, kas saistīts ar bronzas un dzelzs laikmeta jūras arheoloģiju, uzmanību pievēršot gan seno peldlīdzekļu tehnoloģiskajiem aspektiem, gan jūrasbraukšanas un tāltirdzniecības sociāli kulturālajai nozīmei elites grupu pārvaldītās klanu sabiedrības tapšanā un attīstībā.

Lasīt tālāk...

Ēģiptologs: Tutanhamons bija Nofretetes dēls

Atbilstoši 2010.gadā publicētiem, neviennozīmīgu DNS analīžu rezultātiem, agrā jaunībā mirušā 18.dinastijas faraona Tutanhamona tēvs ir lielais reliģijas reformators Ehnatons, bet māte - kāda no viņa māsām, kuras vārds nav saglabājies. Šo secinājumu, izsakot pārliecību, ka Tutanhamons tomēr bijis valdnieka galvenās sievas Nofretetes dēls, nesen apstrīdējis franču arheologs Marks Gabolde, kurš š.g. 7.februārī Hārvarda universitātē (ASV) nolasīja lekciju "Tutanhamona valdīšanas, cilmes un kapa dārgumu nezināmie aspekti."

Lasīt tālāk...

Timbuktu manuskripti izglābti no sadedzināšanas

Tūkstošiem vēsturisku manuskriptu, kurus pēc plašsaziņas līdzekļu izplatītās informācijas uzlūkoja par iznīcinātiem pēc tam, kad islāma fundamentālisti š.g. 28. janvārī, bēgot no Timbuktu, Mali nodedzināja Ahmeda Babas augstākās izglītības un islāma pētījumu institūtu, izrādās, tomēr izdevies izglābt.

Lasīt tālāk...

Ziemeļsudānā atklāta nekropole ar 35 piramīdām

Franču arheoloģiskā misija Sudānā, apkopojot 2009.-2012.gadu pētījumu rezultātus, paziņojusi par vismaz 35 nelielu piramīdu atklāšanu Sedeingas senvietā pie Nīlas valsts ziemeļos. Jaunatklāto piramīdu vecumu pētnieki lēš uz aptuveni 2000 gadiem, tās saistot ar trešo (merojiešu) Kušas valsti, kas, ar galvaspilsētu Merojā, pastāvēja no aptuveni 300.g.pmē. līdz mūsu ēras 350.gadam.

Lasīt tālāk...

Lielākais arhaisko mednieku-vācēju paleoindiāņu uzbērtais uzkalns Ziemeļamerikā tapis 1-3 mēnešu laikā

Povetipointas zemes uzbērumu - vaļņu un uzkalnu - komplekss pie Misisipi ir viens no lielākajiem t.s. maundu (uzkalnu) cēlāju kultūras pieminekļiem Ziemeļamerikā. Par tā nozīmi liecina š.g. janvārī Luizinānas štata iesniegtais pieteikums iekļaut Povetipointu līdzās Stounhendžai un Tadžmahala mauzolejam UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Lasīt tālāk...