Polijā atklātas liecības par mezolīta šamanisma ritiem un zvaigžņu vērošanu

Izpētot mezolīta laikmeta apmetni pie Švidvijas (Świdwie) ezera Rietumpomerānijā, Polijā, zinātnieki uzgājuši liecības gan par seno Baltijas jūras baseina iedzīvotāju pasaulskatu un, domājams, šamaniskiem rituāliem, gan arī par iespējamu zvaigžņu vērošanu.

Švidvijas ezers, pie kura pirms apmēram 9000 gadiem dzīvoja kāda mednieku-vācēju kopiena, kuras nometni un daudzus tās vietā palikušos organiskos (koka, kaula) priekšmetus vēlāk pārklāja un anaerobos apstākļos no iznīkšanas pasargāja skābekļa necaurlaidīgs kūdras slānis, atrodas tāda paša nosaukuma dabas rezervātā, netālu no Bolkovas pilsētas, ziemeļrietumu Polijā, Vācijas pierobežā.

Lasīt tālāk...

Pensilvānijas universitātes muzeja pagrabā atrod 85 gadus aizmirstībā nogulējuša, 6500 gadus veca pēcplūdu cilvēka skeletu

Bībeles plūdu stāstā galvenā varoņa vārdā nosauktais skelets, iesprostots zārkam līdzīgā koka kastē, Pensilvānijas universitātes Filadelfijā (ASV) muzeja pagrabstāva noliktavā bija nogulējis 85 gadus. Visa dokumentācija par skeletu bija zudusi.

Lasīt tālāk...

Peru atrod akmeni, kurā iegravēti 3500 gadu seni astronomiski simboli

Peru ziemeļos, Likurnikas arheoloģiskajā kompleksā arheologi atraduši liecības par primitīvas observatorijas pastāvēšanu tā sauktajā formatīvajā periodā. Pētnieki uzskata, ka uz akmeņiem iegravētie simboli pildījuši astroloģiskas funkcijas.

Lasīt tālāk...

Austrijā atklātas, iespējams, par Stounhendžu senākas apļveida struktūras

Austriešu arheologi, pētot pirms diviem gadiem Burgenlandes federālajā zemē, pie Rehnicas (Rechnitz) pilsētas uzņemtas aerofotogrāfijas, tajās pamanījuši ar vidējo neolītu datējamas apļveida struktūras.

Noslēpumainos, tūkstošiem gadus vecos veidojumus pašreiz pēta speciālisti, kuri uzskata, ka tie vienlaikus kalpoja gan kā kalendārs, gan kā reliģisku rituālu norises vieta.

Lasīt tālāk...

Noskaidrots, kas patiesībā notika ar 524.g.pmē. Ēģiptes dienvidos pazudušo Kambīza armiju

Viena no visu laiku lielākajām vēstures mīklām ir persiešu ķēniņa Kambīza II 50 000 vīru lielās armijas pazušana Ēģiptes tuksnesī 524.g.pmē. Leidenes universitātes (Nīderlandē) profesors Olafs Kapers uzskata, ka viņam ir izdevies noskaidrot, kas patiesībā noticis.

Lasīt tālāk...

Ķēniņu ielejā atklātas iepriekš nezināmas faraonu bērnu kapenes

Kuriem cilvēkiem Senajā Ēģiptē bija privilēģija mūžīgo dzīvi pavadīt kopā ar faraonu? Atbildi uz šo jautājumu mēģina sniegt Bāzeles universitātes eģiptologi, kuri izrakumos Ķēniņu ielejā, kas atrodas netālu no Luksoras pilsētas, faraonu kapeņu tuvumā atraduši apakšzemes kapenes ar tajās apbedītiem apmēram 50 cilvēkiem, - galvenokārt divu faraonu ģimenēm piederīgām personām, tostarp maziem bērniem un zīdaiņiem.

Lasīt tālāk...

Vai beidzot atrisināts noslēpums, kā senie ēģiptieši transportējuši akmens bluķus piramīdu celtniecībai?

Senie ēģiptieši piramīdu celtniecībai paredzētos smagos akmens bluķus transportējuši milzīgās koka ragavās, kuras strādnieki vilkuši pa tuksneša smiltīm. Lai ragavas labāk slīdētu un samazinātu kustību apgrūtinošo berzi, senēģiptiešu strādnieki smiltis aplējuši ar ūdeni, - tā secinājusi starptautiska fiziķu komanda, kura pētījusi berzes un ūdens satura daudzuma attiecības dažāda veida smiltīs.

Pētījumā, kas publicēts žurnāla "Physical Rewiew Letters" 29.aprīļa numurā, pierādīts, ka Ēģiptē sastopamais smilšu tips kļuva slidens pēc tam, kad tām piejauca ūdeni, kas atviegloja milzīgo, piramīdu celtniecībā izmantoto akmens bluķu pārvietošanu. Pētījumu, sadarbībā ar Nīderlandes, Francijas un Irānas zinātniekiem, veica Vācijas Zāras universitātes fiziķi Kristiāna Vāgnera vadībā.  

Lasīt tālāk...

Vācu arheologi Luksorā atklāj divas milzīgas, nesen restaurētas Amenhotepa III statujas

Šī gada 23.martā arheologi Luksorā, Ēģiptē svinīgi atklāja divas milzīgas, nesen restaurētas no sarkana kvarcīta izkaltas Amenhotepa III statujas, kas tagad piebiedrojas slavenajiem Memnona kolosiem Tēbu nekropolē. 

Lasīt tālāk...

Pie Gīzas piramīdām uzietas senas ostas un karavīru baraku paliekas

Pirms 4500 gadiem, piramīdu celtniecības laikmetā, Gīza bija rosīga un plaukstoša osta, bet iepriekš par strādnieku ciematu uzlūkotās celtnes visdrīzāk kalpojušas kā karavīru barakas. Pie šāda secinājuma nonākuši arheologi, kuri nesen informēja sabiedrību par jaunāko, pie Gīzas izdarīto izrakumu rezultātiem.

Lasīt tālāk...

A.Šnē lekcija 'Vikingi: vēsture un mīti'

Trešdien, 12.februārī, Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (LU VFF) notika cikla „Vēstures mozaīka” noslēdzošā lekcija par tēmu „Vikingi: vēsture un mīti.” Lekciju nolasīja doc. Dr.hist. Andris Šnē.

Lasīt tālāk...