Pompeju saglabāšanu apdraud tūristi, mafija un ūdens

Saņemot UNESCO brīdinājumu, ka, turpinot pasliktināties Pompeju ēku stāvoklim, pilsēta var tikt iekļauta apdraudēto pasaules nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, Itālijas varas iestādes uzdevušas Antimafijas izmeklēšanas vienībai (Direzione Investigativa Antimafia) pārraudzīt “Lielā Pompeju projekta” administrāciju un finanšu izmantošanu.

Lasīt tālāk...

Viduslaiku cietoksnī atrod bulgāru despota indes gredzenu

Bulgāru arheologi, veicot izrakumus Kaliakras cietoksnī, kas atrodas Melnās jūras krastā, 2013.gada augustā uzgājuši savdabīgu bronzas gredzenu, kas, ļoti iespējams, pirms apmēram 700 gadiem ticis izmantots politiskās slepkavībās.

Lasīt tālāk...

Analīzes apstiprina: pasaulē senākās dzelzs senlietas darinātas no meteorītu metāla

Starptautiska zinātnieku komanda, izmantojot jaunākās atomu un daļiņu fizikas tehnoloģiju analītiskās metodes, apstiprinājusi, ka pasaulē senākie līdz šim zināmie dzelzs priekšmeti - deviņi kreļļu posmi no piecus tūkstošus gadu veciem apbedījumiem Ēģiptē - patiešām ir darināti no meteorīta dzelzs. Raksts par pētījuma rezultātiem 2013.gada 20.augustā publicēts izdevuma Journal of Archaeological Science tīmekļa versijā.

Lasīt tālāk...

Senākās zemkopības izcelšanās reģions paplašinās, iekļaujot arī Auglīgā pusmēness austrumu daļu mūsdienu Irānas teritorijā

Dienvidrietumu Āzija, ko labāk pazīstam kā Tuvos Austrumus, jau kopš XX gs. vidus tiek uzlūkota kā pasaulē senākais zemkopības šūpulis. Arheologi, cenšoties noskaidrot, kur tieši radusies un kā izplatījusies lauksaimniecība, bija izpētījuši daudzas senas apmetnes par Auglīgo pusmēnesi (AP) XX gs. sākumā nosauktā reģiona rietumos un vidusdaļā - Levantē un Mezopotāmijā. Savukārt, reģiona dienvidaustrumu apgabali, kas atrodas mūsdienu Irānas teritorijā, līdz šim, lielākoties politisku iemeslu dēļ, bija palikuši mazizpētīti. Tagad šis robs zināšanās daļēji ir aizpildīts - žurnāla Science š.g. 4.jūlija numurā publicēts raksts par irāņu un vācu arheologu kopīgiem pētījumiem pirmskeramikas neolīta apmetnē pie Čogagolāna (Chogha Golan) ciemata Īlamas provincē Irānā. Izrakumu rezultāti liecina, ka šīs apmetnes iedzīvotāji ar primitīvu mežonīgo graudzāļu kultivēšanu sākuši nodarboties jau pirms vairāk nekā 11 000 gadiem - gandrīz vienlaicīgi ar agrīnajiem zemkopjiem AP rietumu un ziemeļaustrumu zemēs, mūsdienu Izraēlā, Sīrijā un Irākā.

Lasīt tālāk...

Uzšķērstā Ēģipte jeb kā importēta demokrātija iznīcina kultūras pieminekļus...

Smiltīs nomesta norauta mūmijas galva, krūmos ieķērušās, plīvojošas lentas, kurās bijis ietīts mumificētais ķermenis, sadauzīti koka sarkofāgi, klaiņojošie suņi, kas vazā apkārt pirms 3000 gadu mirušo stilba kaulus - tāda aina šodien paveras daudzviet Ēģiptē, kur jau vairāk nekā divus gadus pēc 2011.gada janvāra revolūcijas plašumā izvēršas līdz šim nebijusi senvietu izlaupīšana.

Lasīt tālāk...

Krētas civilizāciju veidojuši Eiropas senie zemkopji nevis ēģiptieši

Pastāvējusi aptuveni 1200 gadu, savdabīgā un augsti attīstītā Krētas jeb mīnojiešu bronzas laikmeta civilizācija gāja bojā ap 1500.g.pmē. Par bojāejas iemesliem uzskata dabas katastrofu, kurai sekoja Mikēnas grieķu iebrukums. Mūsdienu pasaulei mīnojiešus no jauna atklāja sers Arturs Evanss, kurš 1900.gadā, divus gadus pēc tam, kad Otomaņu impērija bija spiesta salu atstāt un tās teritorijā tika nodibināta neatkarīga valsts, uzsāka izrakumus Knosas pilī (Krētā). Pēc A.Evansa domām, mīnojieši -, kā viņš tos nosauca - bija bēgļi no Ziemeļēģiptes, kurus aptuveni pirms 5000 gadiem pirmā Ēģiptes apvienotāja faraona Narmera vadībā padzinuši iebrucēji no Nīlas augšteces.

Mūsdienu arheologi jau vairākas desmitgades, balstoties uz izrakumos iegūtajām liecībām, pretēji Evansam ir pārliecināti, ka mīnojiešu kultūra tomēr nav tikusi importēta gatavā veidā, bet izveidojusies uz vietas Krētā, civilizācijai izaugot no neolīta zemkopju grupām, kas, pēc dažādu autoru domām, vairākus tūkstošus gadus iepriekš ieradušies no Tuvajiem Austrumiem, Anatolijas vai Balkāniem. Nolūkā noskaidrot atbildi uz jautājumu par mīnojiešu senču pirmdzimteni, ģenētiķi vairākkārt ir pētījuši šodien salā dzīvojošo krētiešu DNS, tomēr pārliecinošus argumentus par labu kādai no minētajām vietām neizdevās iegūt. Bija skaidrs, ka nepieciešams analizēt tieši bronzas laikmeta mīnojiešu DNS paraugus. Tagad tas ir izdarīts un pētījumu rezultāti 14.maijā publicēti žurnālā "Nature Communications."

Lasīt tālāk...

'Ziloņa kaps' Karmonā, Spānijā, iespējams, bijis Mitras templis

Karmonā, Seviļjā atrodas Romiešu nekropole, kur citu celtņu vidū izceļas par Ziloņa kapu nodēvēta būve. Jauns spāņu zinātnieku pētījums, vadoties pēc struktūras formas un loga, pa kuru ekvinokcijās iespīd Saules stari, atklāj, ka celtne sākotnēji, iespējams, tikusi būvēta kā Romas impērijā populārās reliģijas - mitraisma - templis. Papildu ticamību šai versijai piešķir Vērša un Skorpiona zvaigznāju novietojums pie debesīm saulstāvjos.

Lasīt tālāk...

Pirmie austrālieši drīzāk bija pārceļotāji nekā nejauši krastā izmesti jūrasbraucēji

Atbilstoši līdz šim valdošajam uzskatam, pirmā aborigēnu grupa, kas pirms aptuveni 50 000 gadiem ieradās Austrālijā un lika pamatus kontinenta vēlākajai iezemiešu populācijai, kas eiropiešu ierašanās laikā 1788.gadā sasniedza 1,2 miljonus, nebija lielāka par 150 cilvēkiem. Jauns, žurnālā "Proceedings of the Royal Society B1" 24.aprīlī publicēts Austrālijas paleodemogrāfijas pētījums apstiprina DNS izpētē nesen iegūtos secinājumus, ka šīs sākotnējās dibinātāju grupas indivīdu skaits tomēr bija krietni lielāks, - kā minimums 1000 cilvēku. Tas, savukārt, nozīmē, ka pirmie austrālieši kontinentā nokļuvuši nevis nejauši, piemēram, vētrai aizpūšot jūrā laivas, bet drīzāk ieradušies kā mērķtiecīgi pārceļotāji.

Lasīt tālāk...

Pat turīgie senēģiptieši ilgstoši cietuši no bada un slimībām

Asuānas reģionā 12. dinastijas laikā dzīvojošu seno ēģiptiešu apbedījumu izpēte liecina, ka pat valdošās kārtas pārstāvji šajā periodā nereti cietuši no bada, nepietiekama uztura un infekcijas slimībām, kā arī to vidū bijusi ļoti augsta zīdaiņu mirstība.

Lasīt tālāk...

Bronzas laikmeta jūras laivas atdarinājums veiksmīgi iztur pirmo pārbaudījumu

6. martā, Felmautas ostā, Kornvolā pirmo reizi pēc vairāk nekā 3000 gadiem pie Lielbritānijas krastiem ūdenī tika nolaista pilna izmēra bronzas laikmeta jūras laiva. Eksperimentālās arheoloģijas projekta ietvaros izgatavotais 15 metru garais peldlīdzeklis ar 18 airētāju komandu sekmīgi izturēja pirmos divus 500 metru garos izmēģinājuma braucienus.

Laivas nolaišana Angļu šauruma ūdeņos bija viens no atskaites punktiem projekta vadītāja Ekseteras universitātes arheologa, profesora Roberta Van de Norta pētnieciskajā darbā, kas saistīts ar bronzas un dzelzs laikmeta jūras arheoloģiju, uzmanību pievēršot gan seno peldlīdzekļu tehnoloģiskajiem aspektiem, gan jūrasbraukšanas un tāltirdzniecības sociāli kulturālajai nozīmei elites grupu pārvaldītās klanu sabiedrības tapšanā un attīstībā.

Lasīt tālāk...