Peru
Valsts Dienvidamerikas rieteņu krastā.
Peru nosaukums. Eksistē vairāki uzskati šai jautājumā. Etimoloģiskās hipotēzes piekritēji apgalvo, ka vārds "peru" cēlies no vārda "pirua" - "lielā kukurūzas vāle" (kečvu val.). Iespējams, jo Peru sevi uzskata par kukurūzas dzimteni.
Citu uzskata, ka par savu nosaukumu Peru valstij jāpateicas nelielajai Viru upītei, kas plūst valsts "mazajos ziemeļos." Spāņu konkistadori iesākumā izkāpa malā tagadējās Peru pašos ziemeļos Tumbesas rajonā, tad pakļāva Kahamarku un virzījās uz dienvidiem, noteikti šķērsojot Viru upīti.
Peru nosaukums cēlies no leģendārā inku ķēniņa Pirua Manko, kas pirmos cilvēkus atveda uz Andiem (mēs gan tādu inku ķēninu sarakstā neatradām!).
Galvaspilsēta - Lima.
Lima Backpeckers - hostelis.
Peruāņi saka, ka pati daba sadalījusi viņu valsti 3 daļās: Kostā (piekraste), Sjerrā (kalni) un Selvā (džungļi).
Platība - 1 285 200 kvkm.
Iedzīvotāji. 18 miljoni, vairums indiāņi un metisi. Indiāņi - maškopiri (Peru DA), hivaru ciltis (Peru Z).
Vēsture.
Peru Inku impērijas laikā. Mūsdienu Peru teritorija ietilpa 2 no 4 Inku valsts provincēs - Koļjasuijā bija Peru dienvidu daļa, Kontisuijā - Peru ziemeļu daļa.
Vicekaralistes laikā (1535.-1821.g.). 1535.gada 6.janvārī spāņu konkistadors F.Pizarro dibināja Limu - nākamo Peru galvaspilsētu. Pa 286 Peru koloniālās vēstures gadiem pilī Limā tika nomainījušies vairāk kā 40 vicekaraļi.
otrā pilsēta, ka nodibināja konkistadori, bija Hauha.
1586.gadā Peru bija stipra zemestrīce, viena no stiprākajām Peru vēsturēm.
1600.gada februārī notika vulkāna Vainaputina izvirdums Peru, kurā gāja bojā ap 1500 cilvēkiem un tika iznīcinātas vairākas lielas apdzīvotās vietas. Šī vulkāna izvirdums noveda pie pelnu uzkrāšanās Zemes atmosfērā, kas, savukārt, pēc metereologu domām, izprovocēja t.s. mazo ledus laikmetu.
1686.gadā Peru bija stipra zemestrīce, viena no stiprākajām Peru vēsturēm, laikam pārsniegusi 8 balles. Limā un Kaljao tika sagrautas visas mājas, desmitiem tūkstoši cilvēku gāja bojā zem drupām.
Peru un Čīlei ir bijušas asas diskusijas par abu valstu robežu kopš 1879.-1883.gada kara, kad Peru zaudēja trīs provinces, kuras tagad ietilpst Čīles galējo ziemeļu reģionā.
Peru neatkarības pasludināšana (1821.g.). Argentīniešu ģenerālis Hosē de Sanmartins no augstas, laukumā uzceltas tribīnes Limas Ieroču laukumā pasludināja Peru neatkarību no Spānijas karaļa varas. Piemiņā par Sanmartina pasludināto neatkarību uz vienas no pils kolonnām ir piestiprināta plāksne ar uzrakstu: "Šajā vislielākajā Limas laukumā 1821.gada 28.jūlijā ģeneralisimuss Hosē de Sanmartins pasludināja Peru neatkarību, teikdams šādus vārdus: "No šī brīža Peru saskaņā ar tautas kopējo gribu un tās taisnīgiem mērķiem ir brīva un neatkarīga.""
1824.gada Ajakučas kauja.
Spānija tomēr vēl sūtīja jūras floti, lai pakļautu dumpīgo Peru, bet tā tika sagrauta 1866.gada 2.maijā. Notikumam par godu mūsdienu Limā ir 2.maija laukums. Tajā uzstādīta Brīvības kolonna par godu Peru uzvarai 1866.gada jūras kaujā.
1870.gadā uzsāka Centrālā dzelzsceļa būvniecību no Limas līdz Orojai. 1873.gadā tika pieņemts likums par Pjuras-Puertolimonas dzelzsceļa līnijas projekta izstrādāšanu.
Peru Klusā okeāna karā (1879.-1883.g.). Kopā ar Bolīviju karoja pret Čīli.
Alvarado militārais apvērsums (1968.g.). Militāristi ģenerāļa Huana Velasko Alvarado veica valstī militāru apvērsumu. 9.oktobrī nacionalizēja Rokfelleriem piederošo naftas kompleksu "International Petroleum Company." Valstī realizēja antiimperiālistisku politiku.
1969.gada 24.jūnijā pieņēma agrārās reforms likumu, kas ļāva likvidēt latifundijas.
1970.gadā notika zemestrīce Peru. 8,2 balles. Bojā gāja ap 70 000 peruāņu, 800 000 palika bez mājokļiem. Šī varētu būt spēcīgākā zemestrīce Peru vēsturē, bet varbūt pat visā Latīņamerikā.
1980.gadā Peru pie varas no jauna nāca civila valdība, atkal tika atļautas politiskās partijas.
Alberta Fukimora valdīšana (1990.-2000.g.). savas prezidentūras laikā realizēja veiksmīgas neokonservatīvas ievirzes ekonomiskās reformas, balstoties uz plaši pazistamā peruāņu ekonomista Ernando de Soto ieteikumiem.
1992.gadā viņš īstenoja pašapvērsumu, atlaižot sev lojālu valdību un ievērojami paplašinot savas prezidentālās pilnvaras. Lai valstī apkarotu dažādas partizānu kustības viņš izveidoja īpašus nāves eskadronus. lai samazinātu dzimstību valsts nabadzīgajos reģionos, viņš organizēja simtiem tūkstošu iedzīvotāju sterilizāciju.
1995.gada vēlēšanās viņš spēja uzvarēt bijušo ANO ģenerālsekretāru Havjēru peresu de Kueljāru. Joprojām ir vēsturē vienīgais etniskais japānis, kas, nepiederot pie japāņu imperatoru dzimtas, vadījis kādu valsti. Par viņa politisko opozicionāri kļuva viņa šķirtā sieva, kas bija arīpašas izveidotas opozicijas partijas līdere. Viņu abu kopējā meita nostājās tēva pusē.
2000.gadā viņš panāca likumu, kas ļāva viņam 3.reizi kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās un viegli tajās uzvarēja. Tā arī bija pēdējā viņa uzvara - opozicionāri publicēja virkni materiālu par vērienīgu uzpirkšanu, bijušo un esošo militārpersonu iesaisti kontrabandā, tostarp arī ieroču piegādi kaimiņu Kolumbijas nemierniekiem.
Pēc Fukimora. Skandālam vēršoties plašumā, Fukimors atkāpās no amata un pameta valsti. Viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā un 2005.gadā viņš tika apcietināts Čīlē, kur bija neapdomīgi ieradies no Japānas. 2007.gadā Fukimoru izdeva Peru un tajā pašā gadā notika tiesas prāva,kurā piesprieda 6 gadu cietumsodu un 92 000 ASV dolāru lielu naudassodu. 2009.gadā par nāves eskadronu izveidi, kas tika atzīti par vainīgiem 25 cilvēku nāvē, viņam tika piespriesti 25 gadi cietumā.
Petrogeitas skandāls (2008.g.). Atklātībā nonāca sarunu ieraksti, kas liecināja par ciešām koruptīvām saitēm starp Peru valdību un valsts galveno naftas uzņēmumu Petroperu.
Fukimori izveidoto partiju, kas patlaban tiek saukta par "Tautas spēku," viņa meita Keiko uzņēmās vadīt 2011.gadā. 2016.gadā keiko kandidēja Peru prezidenta vēlēšanās, saņemot attiecīgi 48,45% un 49,9% balsu. Tāpat "Tautas spēkam" līdz pat 2020.gadam bija vairākums Peru parlamentā. Pateicoties tam Fukimora sekotāji 2017.gadā gandrīz panāca eksprezidenta amnestēšanu, bet, kad tas tomēr neizdevās - pieņēma īpašu likumu, lai viņš apcietinājumu varētu pavadīt mājas arestā.
2018.gadā sākās izmeklēšana pret Keiko. Viņa uz laiku pat nonāca acietinājumā, bet tad tika nosacīti atbrīvota un gatavojas prezdenta vēlēšanām 2021.gada septembrī.
Daba. Mazāk par 3% zemes var izmantot lauksaimniecībai.
Hidroloģija. Vairums Peru ūdens resursi atrodas uz austrumiem no Andu kalniem. Pašas lielākās Peru upes ar ūdeņiem apgādā Amazones baseinu. Tikmēr samērā tievo apdzīvoto zemes joslu uz rieteņiem no Andu kalniem šķērso tikai tievi upju pavedieni - skaitā ap 80.
Apskatāmie objekti.
Dolmeņi.
Lima.
Administratīvais iedalījums.
Kahamarkas province. Kahamarka. Kahamarkas provinces centrs. Šeit spāņu Pizarro saņēma ķīlniekos un nogalināja pēdējo Inku Atavalpu.
Libertadas province. Truhilja.
Kuska. Senās Valsts un Inku valsts politiskais centrs.
Torontoja. Neliela apdzīvota vietiņa 50 jūdzes no Kusko. Daudz akmens celtņu atliekas. Te atrasts megalīts ar 32 skaldnēm.
Mačupikča. Ieejas maksa palielināt līdz 17 Ls, dienas apmeklētāju skaits ierobežots līdz 2500 cilvēkiem.
Inku ceļš.
Saksavamāna. Fantastisks poligonālo megalītu cietoksnis Kuskas nomalē.
Svētā ieleja. Sacred Valley. Ieleja starp Pisakas un Olantajtambas pilsētiņām, kas lepojas ar auglīgām platībām Urubambas upes krastos.
Moray. Neparastas, amfiteātra dormas inku terases.
Maras Salinas. Unikāla terasveida sāls ieguves vieta, kas pēc skata nedaudz līdzinās Pamukales baltajām terasēm un te kopš inku laikiem tiek iegūts sāls.
Kenka.
Olainantamba.
Čavina de Vantara. Oriģinālas indiāņu kultūras senpilsēta.
Parakasa.
Parakasas Valsts dabas parks.
Balestas salas valsts dabas parks.
Peru Amazones džungļi.
Ikitosa. Uzcelta džungļos, sākotnēji kā jezuītu misija. Uz to neved nekāds sauszemes ceļš.
Tūristam. Piedāvā paviesoties pie Yaguas cilts. Pastaigas džungļos: piraju zveja, sārtie Amazones delfīni.
Tambopata. Pilsētiņa Amazones džungļos. Tambopatas–Kandamas rezervāts. Nakts ekskursija pie krokodiliem Sandovala ezera tuvumā.
Čačapojasa. Amazones pavalsts galvaspilsēta. Ir lidosta, kura nedarbojas, jo nerentējas mazā pasažieru skaita dēļ.
Kondora ezers. Tas atrodas 2900 m augstumā un tas ir 3,5 km garš. Ceļš ar zirgiem no tuvākā ciemata Leimebambes uz to aizņem 10 stundas un tikpat atpakaļ. Tādu pārgājienu piedāvā tikai 3 Čačapojakas vietējās tūrisma aģentūras. 1996.gadā ezera krastā gandrīz 3000 m augstumā klintī iebūvētās kapenēs – čulpas, kapeņu izlaupītāji atklāja vairāk nekā 200 labi saglabājušos mūmiju. To vecums ir vairāk kā 500 gadu, tās labi saglabājušās klimata īpatnību dēļ. Ap ezeru zeme ir privāta, tajā atrastas vismaz 20 apbedījumu vietas. Leģenda vēsta, ka tā pirmie iemītnieki izniruši no ezera dzīlēm.
Pēdējos gados interese par ezeru ir palielinājusies un līdz tam atnāk ap 150 tūristu gadā. Visi tiek reģistrēti šīs apkaimes vienīgās ēkas grāmatā.
Leimebamba. Tuvākais miests pie Kondora ezera, no kura ezeru ar zirgiem var sasniegt 10 stundās. Pilsētiņā atrodas mūmiju muzejs, kur īpaša klimata apstākļos glabājas pie ezera atrastās mūmijas. Uz audumu gabaliem ap tām sazīmēti spocīgi ģīmīši. Čīles laboratorijās veiktās analīzes liecina, ka vairums kapenēs apglabāto miruši no tuberkulozes. Audumu paraugi liecina par augstu tekstila līmeni.
Manu Nacionālais parks. Dzīvo maškopiru cilts - nekontaktējas ar civilizāciju.
Tambopatas rezervāts. Dziļi džungļos, viens no dzīvniekiem bagātākajiem reģioniem plašajā Amazones baseinā. Ir labas cerības te novērot jaguāru. Izbrauciens ar motorlaivu līdz Collpa Chuncho māla sienu, pie kuras drūzmējas visdažādāko krāsu papagaiļu un lielo aru bari. Naktī var braukt ar laivu un meklēt melnos un baltos kaimanus.
Sandovala ezers. Viena no pēdējām vietām Amazones baseinā, kur var redzēt ļoti retos Brazīlijas dižūdrus.
Čačapoja. Senas drupas, čačapoju indiāņu.
Kolkas kanjons. Pasaulē otrs dziļākais kanjons (pēc Katavasas kanjona turpat Peru, 400 km tālāk). Lai tajā iekļūtu, jāpārvar 4800 m augsta kalnu pāreja, kas ceļotājiem var izraisīt pamatīgas galvassāpes. Inku impērijas laikā kanjons bija zelta, sudraba un vara ieguves vieta, līdz ar to ieguvis 3400 m dziļumu, kas ir divas reizes lielāks par Lielo Kanjonu ASV. Te var novērot kondorus un to ligzdas.
Gokta ūdenskritums. 771 m augsts.
Naskas plato ģeoglifi. Tie vērojami sausajā Naskas plakankalnē un ap to. Biļete - 120 ASV dolāru.
Titikakas ezers. Lielākais augstkalnu ezers pasaulē, ko Peru dala ar Bolīviju. Ezerā mākslīgās niedru salas, kurās dzīvo sena tautiņa - urusi.
Puerto Maldonado.
Pisaka. Neliels ciemats Urubambas (Zirnekļu) ielejā.
Ika. Populāra peruāņu atpūtas vieta. Vīna un pisco ražošanas centrs.
Vakačinas (Huacachina) oāze. Peru tuksnesī.
Varasa. NLO parādīšanās vieta. 1970.gada 31.maijā to sagrāva 8,2 balles stipra zemstrīce. Tagad pilsētiņa ir atjaunota. Vainojams ir vulkāns Vaskarāns.
Peru Andi.
La Raya. Kalnu pāreja.
Imata Bosque de Piedra. Neliels akmens mežs, kur vējš un lietus klintis izrobojuši dažādās formās.
Vaskarānas Nacionālais parks. UNESCO sarakstā, apdraudēts.
El Castillo de Huarmey. "Pils pie Huarmejas upes" - spāņu val. Jaunatklātās Vari impērijas laika kapenes atrodas netālu no Klusā okeāna piekrastes, aptuveni 300 km uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Limas un 1 km uz austrumiem no Huarmejas (Huarmey) pilsētas. Tās ir daļa no plašāka, aptuveni 45 ha liela, savos ziedu laikos varena un nozīmīga močiku un vēlāk arī Vari kultūras kompleksa - dubļu ķieģeļu būvju drupām un izrakņātām kapenēm iezīmētas vietas.
Moljendo. Petroglifi uz klintīm.
Arekipa. Arequipa. Viena no skaistākajām koloniālajām pilsētām Dienvidamerikā, saukta arī par Balto pilsētu.
Santa Katalīnas klosteris. Ir kā mūriem apjozta vecpilsēta ar šauru ieliņu labirintu.
Vulkānu aleja. Augstkalnu plato Andos. pa kuru klejo vikuņjas un lamas, bet pie apvāršņa paceļas El Misti vulkāns un citas ugunskalnu virsotnes.
Tinajanas aiza. Dabiskas izcelsmes klinšu veidojumi - daudzskaitlīgas akmens figūras. To pagatavošanu leģendas piedēvē daudzām senajām civilizācijām vai pat Atnācējiem. Tie patieši liekas kā gigantisku ļaužu figūras, kas stipri cietušas no laika. Tomēr zinātniskie pētījumi noraida šo izcelsmes versiju un pierādījuši, ka "statujas" cēlušās vēja erozijas rezultātā.
Zaļā elle. Daļēji šeit, galvenokārt Brazīlijā.
Moljendo. Zīmes uz klintīm.
Tukuma.
Kaljao. Ostas pilsēta Peru ziemeļos.
Varavīksnes kalni. Tie laistās septiņās dažādās krāsās un kļuvis par vienu no Peru dabas simboliem.
Sečuras ieplaka. Pati zemākā vieta Peru, atrodas 37 m zem jūras līmeņa. Pati jūras piekraste pie Sečuras izceļas ar sniegbaltu pludmali un klusām, mierīgām jomām. Tuksnesis, zem tā vienas no lielākajām fosfāu atradnēm pasaulē. Tuksnesī vairākas lielas saldūdens lagūnas no Pjuras upes filtrācijas ūdeņiem.
Paita. Pjuras departamenta Paitas provinces galvenā pilsēta. Lielisks klimats, brīnišķīga pludmale. Kolonijas laikos bijusi pirātu iebrukuma objekts un vicekaraļu osta. XVI gs. Paitas līcis bija pirātu patvērums. Ostā piestāja karavelas, kas kursēja starp Kaljao un Panamu. XX gs. sākumā no šejienes uz Londonu un Liverpūli devās ar Pjuras kokvilnu, kazādām, kokoglēm piekrauti kuģi. Lai gan Paita bija tilts, kas vienoja Peru ziemeļdaļu ar Anglijas rūpniecību, tā bija un palika Dieva aizmirsts nostūris.
Paitā ir māja ar šādu uzrakstu: "Šeit dzīvojusi Manvelita Diasa, Atbrīvotāja Atbrīvotāja, Simona Bolivāra - Latīņamerikas tautu atbrīvošanās cīņu līdera uzticamā draudzene."
Savrupnams, kurā pagājusi Peru nacionālā varoņa admirāļa Migela Grava bērnība. Klusā okeāna karā izšķirošā cīņā kaujā pie Angamosas 1979.gada 8.oktobrī peruāņu flotes flagmanis bruņukuģis "Vascar" M.Grava vadībā cīnījās pret veselu čīliešu eskadru. Pats Gravs šajā cīņā krita. Paitas iedzīvotāji rūpīgi glabā viņa piemiņu - uzstādīts "Jūras bruņinieka" krūšu tēls pilsētas centrā.
"Mascaron" - kokā griezts kuģa priekšvadnis (bugsprits). Tas grib'ts gan nozagt, gan aizvest uz Limu, bet pilsētnieki nav ļāvuši.
Tradīcija. Kāds vietējais spēkavīrs Teodors Sanhiness aiz gara laika sāis griezt dzīvnieku figūriņas no kaula (kašalota zobiem?). Tās kļuvušas populāras un tagad Paitā tā ir vesela amatniecības nozare.
Serosdeamotapes rezervāts. Peru ziemeļos, platība lielāka par 90 000 ha. Tas aptver teritoriju no Tumbesas upes (robežojas ar Ekvadoru) līdz Pjuras pilsētai. Uzskata, ka tas nosargās atlikušos mežus un 283 dažādas putnu un dzīvnieku sugas, to skaitā Tumbesas bruņnesi, briļļu lāci, pumu, ocelotu, plankumaino un pelēko briedi.
Tradīcijas.
Amerikas atklāšanas diena. (Día del descubrimiento de America) no 2009.gada tiek atzīmēta kā Pamatiedzīvotāju un starpkultūru dialoga diena.
Pavasara festivāls. Katru gadu septembrī. Pēc tiem oficiļi iestājas pavasaris. Visu nedēļu Truhiljā notiek koncerti, izstādes dziesmu festivāls un starptautisks konkurss par "Pavasara karalienes" tituls. Tiek organizētas sacensības zirgiem ar "peruāņu soli," koridas un gaiļu cīņas, krāšņi uzvedumi un uguņošanas. Pasākums pulcē daudz skatītāju un tūristu.
Festivāla nagla ir valsts konkurss par labāko marineras izpildījumu. Pēc tradīcijas tas notiek slēgtā kolizejā "Gran Chimu," paras ti tjā uzvar dejotāji no Truhiljas. Tāpēc pilsētnieki apgalvo, ka Truhiljā dejo "vislabāko marineru" visā Peru. Peru pazīstami vairāki marineras veidi - kreolu jeb Limas marinera, ziemeļu (skan līksmi un iekvēlinoši), dienvidu (domīga melanholija), kalnu u.c.
Marinera. Peruāņu nacionālā deja.
Ēdieni.
Seviče. Peruāņu nacionālais ēdiens. Laima sulā noturēta jēla zivs, kas sajaukta ar sīkos gabaliņos sagrieztiem tomātiem un sīpoliem.
