Kalendārs
Senākais zināmais mehāniskais kalendārs, reizēm arī dēvēts par pirmo datoru, ir t.s. Antikitēras mehānisms. Tas veic saskaitīšanas, atņemšanas un dalīšanas darbības, tai ir astronomiskais kalendārs 365 dienām, pie kam reizi 4 gados tiek veikta pat vienas dienas korekcija (garais gads!). Ar ierīci var skaitīt dienas pēc vairākam seno tautu laika skaitīšanas sistēmām.
Senās Romas laikā 46.g.pmē. Jūlijs Cēzars ieviesa t.s. Jūlija kalendāru, kuru Eiropieši lietoja veselus 16 gadsimtus. Ar laiku 11 minūšu kļūda summējās un šī nobīde kļuva par traucēkli jēdzīgai kristiešu svinību datumu noteikšanai.
Mehāniskie kalendāri ar zobratu sistēmu, tiesa, daudz vienkāršāki nekā Antikitēras mehānisms, bijuši pazīstami islāma pasaulē apmēram no 1050.gada. Vienu no tādiem bija konstruējis astronoms Abu Saīds al Sidži - tas demonstrēja Mēness fāzes un Saules kustību cauri zodiakālajām mājām. Tādi mehānismi bija priekšteči Rietumeiropas astronomiskajiem pulksteņiem.
Tad Romas pāvests Gregors XIII 1582.gada 24.februārī izdeva rīkojumu par jauna kalendāra izveidošanu. Tādejādi kristīgā pasaule saka pāreju uz Gregora kalendāru.
